Cilvēki, kuriem ir mazdārziņš, dzīvo ilgāk. Lūk, kāpēc!

1. Ja cilvēkam ir dārziņš, tad viņam tajā jāšiverējas, līdz ar to mazdārziņš garantē, ka senioram ir kustīgāks dzīvesveids. Līdz ar vecumu fiziskās aktivitātes samazinās, un vecumā virs 85 gadiem fiziski aktīvs ir vairs tikai katrs ceturtais seniors.
2. Aktīvi rosoties ap māju vai mazdārziņu, cilvēks vairāk uzturas svaigā gaisā. Bet skābeklis ir dzīvības eliksīrs katrai mūsu šūnai, to nespēj aizstāt itin nekādas zāles.
3. Ja ir iespēja pašam izaudzēt gan saknes, gan zaļumus, ievākt dārzā ogas un augļus, tas ļauj samazināt izdevumus par pārtiku un vairāk naudas atvēlēt medikamentiem. Ļoti bieži pašu izaudzētais nozīmē arī veselīgāku uzturu.
4. Vairākums senioru par lielāko problēmu uzskata vientulību un sociālo atstumtību. Bet tie, kam ir mazdārziņš, satiekas, lai it kā risinātu dārzkopības problēmas – viņi konsultējas cits ar citu, rīko dārza sanākšanas, socializējas, un tas palīdz atvairīt depresiju.
5. Un visbeidzot – cilvēki, kam ir mazdārziņš, ir spiesti rūpēties par to, ko iekopuši, iestādījuši un iesējuši. Un tas savukārt neļauj tik ātri novecot, jo «kurš tad par to visu parūpēsies, ja ne es?» Tas ievērojami mobilizē cilvēka iekšējos resursus.

Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild «Žurnāls Santa».