Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Daudzas tautas 24. augustu uzskata par rudens un sēņu laika sākumu.
- Pēdējā īpaši labvēlīgā diena, lai novāktu sīpolus un tie labi glabātos.
- Ja grib sevišķi garšīgu brūkleņu ievārījumu, tas jāvāra no Bērtuļa dienā lasītām ogām.
- Pievērs uzmanību visiem šajā dienā satiktajiem cilvēkiem! Ticējumos Bērtuļa diena minēta kā īpaša diena, kad varēja nolūkot precinieku vai satikt nākamo dzīvesbiedru.
- Senāk arī tieši šajā dienā izteica bildinājumu vai izvēlējās to par kāzu dienu.
- Senlatviešiem šī diena bija svētki, un tajā nedrīkstēja lielus lauku darbus un citas svarīgas lietas darīt, lai nepiesauktu nelaimi.
- Tie bija svētki arī bitēm un biškopjiem – tieši šajā dienā beidzot kāpa bitēs un lūdza atļauju ievākt visu vasaru gādāto medu, pirms tam noskaitot pateicības vārdus.
- Izsenis uzskatīta par labu tirgošanās un reklamēšanās dienu.
- Tā bija diena, kad tirgū nolūkoja arī siltu cimdu un zeķu pāri vēsajām rudens dienām.
- Trīs dienas priekš un pēc Bērtuļa sēja rudzus.
Dažādās Latvijas vietā Bērtulis saukts arī citādi – Bērtiņš, Bierteņš, Bārtuļs, Bērtuļi, Bertmaņi, Bērtmanis, Bērtis, Bētmeri, Bētmajs.
Bērtuļa diena bija arī svarīgs atskaites punkts laika vērošanā:
- Kāds laiks Bērtuļos, tāds visu rudeni.
- Ja Bērtuļos labs laiks – tāds pats būs visu rudeni.
- Ja lietains, atvasara būs īsa, bet silta un saulaina.
- Ja Bērtuļa dienā lietus nelīst – to rudeni ir daudz ugunsgrēku.
- Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem – būs agrs rudens.
- Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem – pirms Miķeļiem būs sniegs.
- Kāds vējš šajā dienā pūš – tāds arī rudenī būs valdošais vējš.
Avots: Profesora Pētera Šmita apkopotie latviešu tautas ticējumi.
Populārākie raksti
