Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
ZANDA SIMENOVSKA
*Pēc profesijas interjera dizainere, bet pēdējos gados strādājusi dažādus darbus no mājām, arī par auklīti. «Lai varētu diendienā redzēt dārzu un tā mainīgumu, allaž izdomāju, ko varētu strādāt no mājām,» viņa smejas.
*Dārza platība – 600 kvadrātmetru.
*Augsne dažādās dārza daļās atšķiras – tur, kur tā iepriekš iestrādāta un kaut kas audzēts, augsne ir auglīga un irdena, citviet blīvāka, mālaināka.
Viss sākās tā…
«Pirms aptuveni divpadsmit gadiem uzcēlām māju vietā, kur kādreiz atradās dārza namiņš, bet vēl senāk – daiļdārzs. No agrākajiem laikiem šeit bija palicis tikai viens rododendrs un milzīga īve. Man nekādas izpratnes par dārzu un puķēm nebija, tāpēc es kā latviete praktiskā iekopu vien nelielu sakņu dārziņu gar kaimiņu robežu, izmēģinot audzēt visu, ko mazā teritorija atļāva. Dobēs auga zirņi, salāti, redīsi, sēju arī brokoļus un puķkāpostus, rutkus un rāceņus, selerijas un pupas, pat kartupeļi un bietes bija. Un vēl plēves siltumnīca gurķiem un tomātiem. Mamma un krustmāte atdeva man dažādu puķu stādus, kurus gadu no gada lipināju citu pie cita rindiņā. Puķu funkcija bija nodalīt dārzeņu dobes no zāliena, un tās bija sastādītas pēc kārtas atdošanas secībā, neveiksmīgās krāsu kombinācijās, bet – katra par sevi ļoti skaista.
Nebaudāmās puķu kombinācijas redzēju katru dienu, un manī radās vēlme šos augus mainīt vietām. Tā lēnām puķes mani sāka interesēt vairāk par dārzeņiem. Teikšu godīgi, sākumā man nebija pat jausmas, ka puķes pērk un ka ir stādu plači. Man likās, ka puķes ceļo – atcērt saknīti, ja nu kas iepatīkas –, ka atnes kaimiņiene, jo pašai par daudz. (Smejas.) Daudzām puķēm nezināju nosaukumus, bet sāku tās vērot ziedēšanas laikā, tad gāju ar lāpstu rakt ārā un nesu blakus tai puķei, kurai tā, manuprāt, piestāv. Negaidīju ne rudeni, ne pavasari, pārstādīju tieši tad, kad redzēju, kā izskatās ziedi. Nākamajā gadā jau kļuvu izvēlīgāka un sāku ieraudzīt, kuras krāsas man neder. Man bija un joprojām ir iedomāta konkrēta toņu gamma, kurā vēlos redzēt savu dārzu – bordo, rozā, sudrabainā un zaļā krāsā. Sākumā realitāte bija ļoti tālu no iedomātā, jo sadotās puķes bija arī oranžos un dzeltenos toņos.
Bet – es atradu Facebook grupu, kur pulcējās puķumīļi, un piedāvāju iemainīt savas puķes pret tādām, kādas man kārojās.
Pirms tam biju jau internetā sameklējusi un savākusi veselu galeriju ar augiem, kuri man patīk. Nobildēju, piemēram, savas oranžās lillijas un ieliku sludinājumu, ka mainu šo pret tādu pašu rozā liliju. Bija liels pārsteigums, ka šis barters strādā, jo vienmēr atradās kāds, kurš meklēja tieši to ugunīgi sarkano lupīnu, ar kuru es nevarēju sadzīvot, un gribēja tikt vaļā no savas bāli rozā lupīnas, pēc kuras ilgojos es. Tas bija brīnišķīgs laiks. Tā es tiku pie ļoti lielas daļas kāroto toņu augiem un jaukā veidā atvadījos no visa dzeltenā, oranžā, zilā un lillā. Mēs katrs savā galā iepakojām augu, noformējām Omnivu un sūtījām uz apmaiņu. Es katrai puķei, kas nebija iekārtojusies manā vīzijā par dārzu, esmu atradusi mājas pie labiem cilvēkiem.
No idejas līdz mācībām
Kad jau pamazām veidojās mana izsapņotā krāsu gamma, sāku domāt par dobju formu. Atradu internetā angļu valodā mācību programmu par dārza plānošanu Udemy akadēmijā – Fundamentals of Garden Design. Ar lielu interesi noklausījos šo kursu, bet vēl bija laiks līdz pavasarim, tāpēc sāku meklēt, ko varētu pamācīties klātienē, jo vēlējos pakonsultēties ar kādu speciālistu, kurš man apstiprinātu, ka tas, kā redzu savu dārzu, ir labi. Tā nokļuvu Alises Rozes Dizaina studijas dārza plānošanas kursos pie pasniedzējām Lindas Neško un Marutas Kaminskas. Brīnišķīgas pasniedzējas! Ar šīm mācībām man arī nebija gana, tādēļ pēc tam iestājos Lauksaimniecības universitātes mūžizglītības programmā Ainavu arhitektūra un dārza plānošana. Sākums bij izcils, bet, kad sākās attālinātās mācības, sapratu, ka uz laiku pārtraukšu un vēlāk turpināšu klātienē. Pa to laiku iestājos Ogres tehnikumā mūžizglītības programmā Ainavu teritoriālā plānošana un to veiksmīgi pabeidzu šī gada aprīlī. Izcilas mācības un ļoti vērtīga pieredze.
Bet atgriežoties pie manu dobju formas… Tā kā dārza vidū zem zemes ir siltumsūknis, tur neko nevaru stādīt, tāpēc puķu dobi veidoju kā pusapli apkārt dārza teritorijai. Pusaplis sastāv no divām dobēm, kam pa vidu bija domāta taka, bet tagad tur jau ir žogs, jo teritoriju šovasar samazināja sarkanās līnijas dēļ. Pirms dobju ierīkošanas no stabiņiem un auklām izveidojām dārzā milzīgu cirkuli, atzīmējām plānoto dobes atrašanās vietu, noslīpējām formu. Pusapļi katrs ir aptuveni 6 metrus gari un 1,5 metrus plati. Sākumā norakām velēnu un aizpildījām ar to citu vietu dārzā, kur vairs neko nebija plāns audzēt. Ielabojām augsni ar kūtsmēsliem un pašu veidoto kompostu. Patiesībā izveidot to vietu par dobi bija izaicinājums, jo mājas būvniecības procesā tur no būvgružiem bija izveidots piebraucamais ceļš teritorijai.
Kad uzbūvējām māju, ciemos atbrauca draugs un pasniedza maisiņu, kurā iekšā bija dekoratīvā ābelīte, etiķkoks, ceriņi un pīlādzis. Kad izpakoju stādu pīckas, nebija ne mazākās nojausmas, kas no tām sanāks, vienkārši iebakstīju. Sanāk, ka etiķkokam ir ap desmit gadu, un nu tas izaudzis par varenu palmu, ļoti skaists akcents dārzā. Kreisajā malā – viena no pusapļa dobes daļām, kurā rotājas rozīgas un bordo nokrāsas heihēras, laimiņi, hortenzijas, veronikas, flokši, vēlāk arī miķelītes.
Pārsvarā manā dārzā aug ziemcietes, ir tikai daži koki un krūmi. Jā, esmu mācījusies, ka dārzā vajadzīgi koki un mūžzaļie augi, bet šķiet, ka tas nav gluži man. Pirmkārt, mana dārza teritorija ir salīdzinoši maza, tāpēc nevaru aizrauties ar lieliem kokaugiem. Otrkārt, man vajadzīgs mainīgums un pārsteigums – puķes var pārstādīt, pavairot, mainīt kombinācijas, ir jāgaida tās uzziedam, un katrā stadijā tām ir savs skaistums. Manā dārzā augu ir daudz par daudz. Jā, visi līdzīgās toņkārtās, bet ar dažādu lapojumu, ziedu formu, un es gribu redzēt tos visus. Ir vairākas eihināciju šķirnes, flokši, kādas sešas astranciju šķirnes, 18 peoniju šķirnes, no graudzālēm ir miskantes, molīnijas, auzenes…
Mana mīļākā nodarbe ir no rīta un vakarā apiet apli pa dārzu un skatīties, kas atkal ir pamainījies.
Katra diena dārzā ir kā pārsteigums. Lielos augus centos stādīt simetriski, bet mazos – lai veidotos dabisks juceklis. Vienā malā mēģinu izveidot arī bukšu sieniņu, kas ierobežotu krāsaino nekārtību dobē, bet pagaidām rezultāti nav visai labi, jo bukši saulē apdeg. Nākamais mans izaicinājums ir izplānot mājas piebraucamo zonu – to darīšu, kad nojauksim veco un uzcelsim jaunu šķūnīti. Par dārzu es varētu runāt bezgalīgi, un es nezinu, vai ir pasaulē kaut kas skaistāks par puķēm.»
«Puķes podos uz terases man ir pirmo gadu. Pagājušajā gadā vīrs uztaisīja terasei kasti, bet tajā stādīju ziemcietes, ko rudenī pārstādīju dobēs. Šis ir pirmais gads, kad dodu vasaras puķēm iespēju – tās man šķiet tāds nenopietns pasākums, izklaide vienai vasarai. Izvēlējos puķes, kuras vienkārši iekrita sirdī. Vienu gan es divus gadus meklēju un pēkšņi atradu – tā ir paceltā ptilote (Ptilotus exaltatus). Stādus pirku gan tirgū, gan Stādaudzētavā Inčukalns.»
Īve ir senākais augs Zandas dārzā, vēl no iepriekšējiem saimniekiem. Kādos Ziemassvētkos gan tā bija pamatīgi apšņikāta – to pastrādājis kāds, kas meklējis zaļumu savām svētku rotām. «Nu īve aptuveni desmit gadu laikā ir labi atguvusies, aizaudzējusi tukšumu. Mēģinām to divreiz gadā ar elektriskajām dzīvžoga šķērēm veidot kā lodi, bet labprāt atrastu kādu, kurš prastu to izdarīt profesionālāk,» saka Zanda.
Zanda dara tā!
1. Nesagaidu garas nezāles, bet aprušinu un izraustu nezāļu bēbīšus starp puķēm laikus. Man viss ir tik cieši sastādīts, ka pavasarī sanāk divas uzrušināšanas reizes, bet pēc tam ir ziedu un lapu mākonis un nezālēm vairs nav vietas.
2. Augi jābaro. Līdz šim mēsloju dārzu rudenī un pavasarī tikai ar kompostu. Šad tad uztaisu arī nātru un nezāļu vircu. Šis ir pirmais gads, kad nopirku specializētus minerālmēslus, piemēram, jaunajām tūjiņām, lai labāk aug, hortenzijām, Vito tomātiem un gurķiem.
3. Pļaujmašīna ar akumulatoru – apkārt nepinas nekādi vadi, un ir ļoti ērti visur tikt. Kopš tādu iegādājāmies, pļaušana ir tīrā atpūta! Šogad aizrāvos un sapirku sev arī visādus dārza gadžetus, piemēram, krūmgriezi.
4. Dobju malas. Agrāk biju ierakusi speciālu apdobju maliņu no plastmasas, bet atklāju, ka ar laiku tā savērpjas šķība – iespējams, ka zeme staigā. Tagad mana metode ir vienkārši atcirst maliņu ar lāpstu.
5. Manas iecīnītākās stādaudzētavas. Siguldas dārznieks filiāle Salaspilī un kokaudzētavas Kalsnava filiāle Salaspilī.
