Garā atbilde ir tāda pati, pievienojot teikumu, ka ir arī izņēmumi un ka stādīšana dobē no podiņa nav tas pats, kas augu pārstādīšana un dalīšana. Konsultē Sanita Reinberga, stādaudzētavas Puķu Lauki dārzniece.
4 jautājumi par ziemcietēm rudenī
- Vai rudenī var stādīt ziemcietes? Vai tām pa ziemu nekas nenotiks?
«Iemesls, kāpēc cilvēki baidās stādīt augus rudenī, ir psiholoģiski saprotams, jo rudens dabā ir gulēt ejamais laiks. Vēl ir arī tāds iemesls, ka agrākos laikos augi netika audzēti podiņos, tos vienkārši raka ārā no zemes, dalīja un pārstādīja. Un tad tā arī bieži vien notika, ka augu sakņu sistēma bija traumēta un, īpaši rudeņos, tie ne visai labi ieaugās un pat aizgāja bojā.
Taču mūsdienās podiņos profesionāli audzētiem stādiem stādīšana dobē nav nekāda trauma – to var droši darīt rudenī un, ja vēl zemīte ir labi mitra, tas pat ir ideāls laiks stādīšanai. Bieži cilvēki jautā: kā tad tā, it kā loģiski šķiet, ka tieši pavasarī jābūt labi mitrai augsnei, jo kusuši taču visi ziemas sniegi…
Citi lasa
Tas tomēr kā nu kuru gadu, piemēram, pērn pavasaris bija ļoti mitrs, daudzviet pat par daudz, dārzi slīka ūdenī. Bet nereti pavasarī mēdz uznākt karstuma viļņi, un tad zeme ātri žūst, piepalīdzot arī pavasara vējiem, kas ļoti strauji izžāvē augsni.
Savas labums stādīšanai rudenī ir arī augsnes temperatūrai – pavasarī stādīšanu var veikt tikai tad, kad, ieliekot rokas zemē, tās vairs nesalst, bet rudens pusē visu vasaru dziļi sasilusī augsne ir piemērota stādīšanai līdz pat brīdim, kad zeme sasalst,» saka Sanita Reinberga, uzsverot, ka viņas teiktais ir ilgu gadu pieredzē balstīts viedoklis.
«Rudenī stādīti augi, varētu teikt, vinnē vienu gadu – jau rudenī tie paspēj iesakņoties un pavasarī var domāt tikai par augšanu. Lieta tāda – kad augu iestāda, tas vienmēr vispirms pievēršas savai sakņu sistēmai, jo galvenais ir iesakņoties, augt varēs pēc tam. Tāpēc arī saku, ka nav tāda iedalījuma, kuras ziemcietes labāk stādīt pavasarī, kuras rudenī – izšķirošais ir sakņu kvalitāte.
Ja podiņš ir pilns ar saknēm, tās ir skaistas un spēcīgas, droši var stādīt.» Bet kad tomēr ir izņēmumi? «Jāskatās, kāda ir noskatītā stādāmā vieta. Ja tā ir applūdusi, tajā ir stāvoši ūdeņi – labāk nestādīt. Tāpat vairāk jāuzmanās ziemeļu rajonos, ļoti klajās vietās un ieplakās, kur bieži uzglūn salnas.»