Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Astes arhīva
Lasītāja vēstule: Labdien! Pagājušajā vasarā no patversmes adoptēju kucēnu, aptuveni 4–5 mēnešus vecu. Ar daudzām svarīgām sadzīviskām lietām esam iemācījušies tikt galā, bet ar tādu lietu kā paklausība pastaigas laikā nekādi nevaram. Ja suns tiek atlaists vaļā no pavadas, viņš aizmirst gan savu vārdu, gan savu saimnieci un dodas tur, kur smarža sauc. Sāku jau apsvērt domu par radiokaklasiksnu, ja tai vispār ir nozīme, jo labprātāk vēlētos iemācīt sunim paklausību un saimnieka respektēšanu. Lūdzu, palīdziet ar padomu.
Atbild kinoloģe Everita Pāne.
Kinoloģes ieteikumi
- Nodarbības grupās. Nepaklausība parasti liecina par apmācības trūkumu. Tāpēc mans pirmais un galvenais ieteikums (ja līdz šim tas vēl nav darīts) – sākt suņu skolas apmeklēšanu, vismaz reizi nedēļā apmeklējot nodarbības grupās. Lai suns mācās koncentrēties ne tikai savas mājas pagalmā vai kādā citā viņam zināmā teritorijā, bet lai viņš tevi klausītu jebkur un jebkādā situācijā, tostarp – citu suņu un cilvēku sabiedrībā ar vai bez pavadas. Paklausība (elementārās komandas) ir ļoti svarīgas, lai tu varētu kontrolēt sava suņa uzvedību.
- Regulāra, konsekventa paklausības apmācība. Ar suņu skolas apmeklēšanu būs par maz. Lai panāktu vēlamo rezultātu, ar suni regulāri jādarbojas. Suņa apmācībai jākļūst kā dzīvesveidam – dažādās ikdienas sadzīviskās situācijās. Piemēram, pirms pasniedz sunim trauku ar ēdienu, liec viņam apsēsties vai apgulties. Vai liec apstāties tev blakus, pirms šķērsojat ielu.
Veiksmīgas apmācības pamatā ir konsekvence, regulāri treniņi, kā arī pozitīvā motivācija – ar uzslavām un kārumiem. Par motivāciju var kalpot ne tikai kārums (ēdiens), bet arī rotaļlieta. Vienalga, tā ir bumbiņa vai ārā atrasts kociņš – ja vien tas interesē tavu suni, izmanto to! Sākumā piesaukšanu var praktizēt, pastaigājoties ar suni garā pavadā – ik pa brīdim viņu pasaucot un atalgojot ar kārumu, paslavējot.
Kad suns uz katru tavu aicinājumu atsaucas un pienāk klāt ar pirmo (nevis otro, trešo vai ceturto) reizi, var pāriet pie nākamā posma, palaižot viņu vaļā un piesaukšanu ik pa brīdim praktizējot jau bez pavadas. Ja nav pārliecības par to, ka suns bez pavadas klausīs un neaizskries savās darīšanās, sākumā viņu var laist vaļā kādā nožogotā teritorijā, praktizējot jau iepriekš minēto suņu piesaukšanu un atalgošanu.
Ja ir tāda iespēja, var sarunāt kādu pastaigu biedru – suni, kurš ir apmācīts un nekur projām neskrien. Ja šis pastaigu biedrs klausīs savu saimnieku un pēc komandas nāks atpakaļ, visticamāk, arī tavs suns ņems no viņa piemēru un atskries, jo suņi ir bara dzīvnieki un seko cits citam. Tavs galvenais uzdevums – parādīt sunim, ka sadarbība ar saimnieku atmaksājas un ir kaut kas pozitīvs, kā rezultātā suns saņem jūsu uzslavu, tiek atalgots ar kārumiņu vai kā balvu dabū savu mīļāko rotaļlietu.
Sunim jāliek saprast, ka nekas uz šīs pasaules nav labāks un interesantāks par saimnieku un ka neviena smarža uz pasaules nav tā vērta, lai skrietu prom. Bet atceries, ka nekas nemainīsies vienā dienā vai pāris reižu patrenējoties. Apmācībai jākļūst par dzīvesveidu. - Pietiekama un regulāra fiziskā slodze. Iespējams, arī fiziskās slodzes trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc suns, palaists vaļā, skrien kā no ķēdes norāvies. Neatkarīgi no tā, vai dzīvo dzīvoklī vai privātmājā, ar suni jādodas regulārās pastaigās ārpus mājas teritorijas. Vismaz trīs reizes dienā ar iespēju izskrieties un izlikt savu enerģiju. Un, ja ir tāda iespēja, kopā ar citiem sugas brāļiem.
- Hierarhijas nozīme un attiecību sakārtošana. Tas, ka suns tevi neklausa un nerespektē, iespējams, liecina arī par to, ka viņš tavā ģimenē uzņēmies barveža lomu. Tāpēc ir svarīgi likt sunim saprast, ka līderis jeb barvedis mājās ir cilvēks, kurš diktē noteikumus un kontrolē visus resursus.
Sunim jāliek nopelnīt (nevis saņemt tāpat vien) visas viņam svarīgās lietas – barību, kārumus, rotaļlietas, kā arī saimnieka uzmanību. Tādējādi mācot, ka sadarbība ar saimnieku un pakļaušanās viņa noteikumiem atmaksājas. Pirmkārt, sunim, kuram ir jebkādas uzvedības problēmas, nevajadzētu ļaut gulēt uz mīkstajām mēbelēm, tostarp kopā ar saimnieku. Jo tad suns domā, ka ir līdzvērtīgs, jo guļ vienā migā kopā ar cilvēku.
Ja neklausa uz vārda un neguļ savā vietā, suņa guļvietu novieto telpā, kurā nav mīksto mēbeļu – virtuvē vai koridorā –, un aizver durvis uz istabām. To svarīgi ievērot arī tavas prombūtnes laikā. Un otra būtiska lieta – nekad neatstāj pieejamu trauku ar ēdienu, kas sunim tikai pastiprina uzskatu, ka viņš mājās ir galvenais, jo kontrolē ēdienu un ēd, kad vien pats vēlas. Ja suns neizēd bļodu pāris minūšu laikā, trauku noliec viņam nepieejamā vietā un pasniedz tikai nākamajā ēdienreizē.
