Dārzs ar garāko puķu dobi

Saimnieces vizītkarte

ANTRA VINDULE:

• Dārza saimniece, pēc profesijas pavāre tehnoloģe, bet pašlaik tapsētāja Līvānu mēbeļu cehā Sencis.
• Dārzu sāka veidot 2010. gadā kopā ar mammu Ģertrūdi.  
• Atrašanās vieta – Līvānu novads, Lojāni, Veclojāni.
• Platība – 1 hektārs.
• Dārzā aug 50 hortenziju, 42 hostu, 59 peoniju, 75 rožu, 13 ligulāriju šķirņu un daudzi citi augi.  

Tā kā Antra katru dienu iet uz darbu, atzīst, ka dārza darbiem neatliek tik daudz laika, cik vajadzētu. Katru sestdienu viņa pļauj zāli, veltot tam gandrīz visu dienu. Antras mamma rūpējas par vasaras puķēm un dārza mīluļiem vīteņaugiem, kas aug uz īpaši izveidotām arkām. Viņas veidoti ir arī dekoratīvie dārza elementi un pat atpūtas soliņi. Darbos, kur nepieciešams vīrieša spēks, palīdz dēli Mārtiņš un Guntis.

«Mums abām ar mammu ļoti patīk puķes. Sākot veidot dārzu, nebija nekādas dižās koncepcijas. Abas pirkām stādus un stādījām puķes gar māju, līdz kādā jaukā dienā mamma sacīja: ārprāts, cik biezs, kaut kas jāizdomā! Uzarām garu vagu pārsimt metru garumā un kādu četru metru platumā un sastādījām tajā daudzgadīgās puķes. Protams, laikam ritot, kaut kas tajā sasējās arī pats, tā palielinot tās neatkārtojamo krāšņumu. Agrāk skaitījām, cik puķu te aug, bet tagad vairs ne, jo augu skaits mērāms jau vairākos tūkstošos,» saka Antra. 

Citi lasa

Egita Galiņa

Dzīvesstils

Kā Pelšu pāris nopirka nolaistu īpašumu Cēsu pusē, lai piepildītu sapni par dzimtas mājām

Aiva Kanepone

Kino

Juris Žagars: Milzīgā māja, ko gadiem esmu būvējis, palikusi tukša

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

«Skatāmies puķu augstumus, lai dobes priekšpusē būtu zemākās, bet aizmugurē augstākās. Krāsas īpaši nesaskaņojam, jo visas taču nezied vienā laikā. Sekojam modes tendencēm – tagad raibās dobes ir aktuālas. Kad kāds pie mums atbrauc pēc ilgāka laika, saka: «Jums taču tādu puķu nebija!» Kā tad nu ne?! Dobes izskats mainās ne pa mēnešiem, bet pat katru nedēļu. 

Ik pa laikam kādi augi iznīkst. Nesen gāja bojā vismaz desmit ehinācijas, arī interesantas un retas salvijas. Vairākus augus pazaudējām pavasara salnās.

Varbūt mūsu dārzā viss nav pareizi, bet mums ir svarīgi, lai pašām patīk. Ja kaut kas nav sanācis labi, tad augus pārstādām. Sākumā bija tikai četras apaļas dobes, bet tad atbrauca dēls un teica: mammu, ar pļaujmašīnu tik daudz uz riņķi jābrauc, vajag apvienot. Un tā arī izdarījām.

Mūsu ģimenes draugs ir kurmis. Uz viņu nedrīkst dusmoties, izlīdzinām rakumus un cenšamies sadzīvot. Mēdz sacīt: kad aiziet kurmis, nāk ūdensžurkas, un tad ir pavisam traki. Vēl mūsu dārzu ziemā apciemo meža zvēri, tāpēc pirms ziemas katru kociņu kārtīgi aptinam. 

Man ļoti patīk skujeņi. Interesanta ir zaļmizas kļava. Pieaugot zaļais stumbrs kļūst svītrains, un lapas ir citādas nekā parastajai kļavai. Īpaši mani uzrunā zilo toņu puķes, tādas kā kaķumētras, perovskijas, delfīnijas, flokši, kurpītes… Mani mīluļi ir augi ar lielām lapām, tāpēc pie šķūnīša sienas aug tūsklapes un vairākās vietās dārzā asklēpijas un sūrenes. Interneta diskusijās neieredz sūreni un apgalvo, ka tā ir nelaba un ļoti izplešas, bet mums viņa aug gadiem ilgi un neko sliktu nav nodarījusi.

Ar gadiem dobes paplašinās ne tikai ar puķēm, bet arī ar košumkrūmiem un retiem kokiem, piemēram, tādiem kā dzeltenkoks, kalikants, pirakanta, trīsērkšķu gledīčija, akantopanakss, vienkrāsas baltegle ‘Wintergold’, koelreutērija, bērzs ‘Trost’s Dwarf’ un tautā sauktais pūšļu koks jeb koluteja.

Katru gadu ar mammu vienojamies, ka jābeidz dārzu paplašināt, taču ir skaidrs, ka tas nekad nenotiks. Kā aizbraucam uz stādaudzētavu, tā tik pērkam un stādām atkal.»

Ieskats Antras un viņas mammas Ģertrūdes dārzā:

• Pagraba romantika. Pie pagraba iestādīts mežvīns, kuram rudenī lapas iekrāsojas sārtos toņos.



• Bišu prieks. Bumbuļu asklēpija (Asclepias tuberosa) ir neparasta ar savu spilgti oranžo krāsu un patīkamo smaržu, kas pievilina tauriņus un bites. Ienācēja no Amerikas prēriju pļavām. Tai patīk saulainas, sausas, labi drenētas vietas. Jutīga pret mitrumu. Aptuveni 70 cm augstā ziemciete ir skaista arī, kad nozied, jo izveidojas interesantas sēklu pogaļas, kas atgādina mazas pākstītes.



• Sirdslapu puķe. Liellapu brunnera (Brunnera macrophylla) ‘Variegata’ izceļas ar neparastām lapām – sirds formas, zaļā krāsā ar platu, krēmīgu malu. Vēl jo skaistāka tā ir pavasarī, kad zied sīkiem, ziliem ziediņiem.



• Dabiskā dobe. Mīkstais rasaskrēsliņš (Alchemilla mollis) ‘Thriller’ izvēlēts dobes malas rotāšanai. Tas ir īpaši skaists, kad rasas lāsēs vizuļo saule un bitītes nāk padzerties. Blakus rasaskrēsliņiem aug arī dekoratīvie pelašķi. Nākamgad plānots dobi pārveidot, un tad tajā ziedēs rozes.



• Mainīgā dobe. Kaķumētra (Nepeta cataria) ‘Bramdean’ ar savu zilo toni. Blakus rindā iestādīti flokši. Antra vērtē, ka pērn, kad to vietā augušas petūnijas, dobe bijusi vēl skaistāka, jo tās izcēlušās labāk nekā flokši, ko šogad kupli saaugušās kaķumētras nomāc.



• Ziedu kupena. Kad zied klājeniskā roze ‘Ferdy’, blakus viss pārējais nobāl. Tā ir tik bagāta ar ziediem, ka lapas nemaz nav redzamas.



• Lielās lapas. Tā kā Brunnera tūsklapes (Petasites hybridus) mēdz ļoti izplesties, nav daudzu iecienītas, taču Antra ir ierādījusi tām vietu pie šķūnīša, kur tās ar savām gigantiskajām lapām nosedz tā sienu. Izaug līdz pat divu metru augstumā.



• Nemitīgi ziedošās. Gandrenes (Geranium) ar savu krāšņumu priecē visu vasaru.