Rīga +20°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Vairāk stāsta Reinis Rullis, arhitekts, Bulduru dārzkopības vidusskolas saimniecības daļas speciālists.
Sākumā paskaidrošu, ka ēku būvniecību Latvijā regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 529 Ēku būvnoteikumi. Lai tajos orientētos, tev jāzina, ka saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi būves iedala grupās. Proti, siltumnīcas ar apbūves laukumu, kas lielāks par 60 m2, atbilst 2. grupas būvēm, bet siltumnīcas ar mazāku platību un ar vienu stāvu pieskaita 1. grupas būvēm.
Nākamais, kas var palīdzēt orientēties likumu līkločos… Vai vēlies siltumnīcu kā pastāvīgu būvi vai arī pavasarī uzliksi un rudenī nojauksi? Katrai šai situācijai ir savs scenārijs.
1.situācija: tikai vienai sezonai
Par sezonas ēku atzīst vienstāva būvi, piemēram, siltumnīcu, nojumi vai lapeni, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru līdz minētā termiņa beigām nojauc. Pašreiz ir noteikts, ka būvniecības ieceres dokumenti jeb projekts nav nepieciešams 2. grupas sezonas ēkas būvniecībai, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem, vai novietošanai privātīpašumā.
Arī 1. grupas sezonas ēkas būvniecībai vai novietošanai meža zemēs un privātīpašumā būvniecības ieceres dokumenti nav vajadzīgi. Turklāt šajā gadījumā nav ierobežots pamatu izbūves dziļums. Tomēr ieteicams, lai tie nebūtu dziļāki par 30 cm, ja vien nav droši zināms, ka būvniecības vietā nav pazemes inženierkomunikācijas, kuras pamatu izbūve varētu bojāt vai pat apdraudēt pašu būvētāju.
Tātad – ja pavasarī siltumnīcu uzliec un rudenī nojauc, iekļaujoties augstāk minētajos nosacījumos, saskaņošana nav nepieciešama.
Tomēr, ja plāno būvēt siltumnīcu ielas vai kaimiņu teritorijas tuvumā, vēlies tās vietu ik pēc 2–3 gadiem pamainīt, lai nenoplicinātos augsne, būtu prātīgi painteresēties pašvaldībā, vai nav jāievēro kādi noteikumi. Parasti tie atrodami katras pašvaldības tīmekļa vietnē.
Piemēram, nereti šādas būves nedrīkst izvietot priekšā dzīvojamām ēkām un ielas pusē, kā arī var būt noteiktas prasības būves materiāliem, krāsojumam un noteikts palīgēku apjoms attiecībā pret galveno ēku. Un, kaut arī rudenī siltumnīcu nojauksi, to nevajadzētu novietot tuvāk par 5 metriem no kaimiņu robežas, izņemot gadījumus, kad ir abpusēja vienošanās.
2.situācija: ilgam laikam
Ja vēlies siltumnīcu ar kārtīgiem pamatiem, bez lietošanas termiņa ierobežojuma, ierakstīt to zemesgrāmatā un būt drošs, ka kādā brīdī tev neliks to nojaukt, tad 1. vai 2. grupas palīgēkas – siltumnīcas – būvniecībai vajadzēs paskaidrojuma rakstu jeb vienkāršotu projektu.
To var izstrādāt uz robežplāna (1. grupas ēkai) vai arī no pašvaldības arhīva saņemta topogrāfiskā plāna – būvju situācijas plāna (2. grupas ēkai), ja zemes vienība detalizēti uzmērīta. Tas jāiesniedz elektroniski būvniecības informācijas sistēmā bis.gov.lv.
Saskaņošanas laiks atkarīgs no situācijas, taču jārēķinās ar vismaz diviem mēnešiem.
Ja siltumnīcu būvē laukos, kur nav nekādu inženierkomunikāciju, nepieciešama tikai būvvaldes piekrišana. Savukārt, ja to ceļ pilsētā un novieto tuvu inženierkomunikācijām, jāsaņem noteikumi no attiecīgajām iestādēm, un tad saskaņošana var ieilgt līdz vairākiem mēnešiem.
Iesniegt paskaidrojuma rakstu ar pievienotiem dokumentiem var, neiesaistot arhitektu. Tam nepieciešams Ēku būvnoteikumu 23. punktā minētais situācijas plāns atbilstošā mērogā ar objekta piesaisti zemesgabalam un ārējiem izmēriem. Kā arī jāpievieno skaidrojošs apraksts un vēl citi dokumenti, ja tādi nepieciešami. Tādā situācijā saskaņošana būs bez maksas.
Ja pašiem ar šo nav vēlmes darboties, var vērsties pie arhitekta, kas izstrādās un nepieciešamajās instancēs saskaņos vienkāršoto projektu – paskaidrojuma rakstu. Šis pakalpojums varētu izmaksāt, sākot no dažiem simtiem eiro.
3.situācija: saimnieciskai darbībai
Vēlies pamatīgāku siltumnīcu saimnieciskai darbībai? Tāda klasificējama kā lauksaimniecības nedzīvojamā ēka, un saskaņošana šādā gadījumā būs sarežģītāka un aizņems vismaz pusgadu, jo nepieciešams būvniecības iesniegums, būvprojekts un būvatļauja. Tad noteikti nevarēsi iztikt bez arhitekta, kurš izstrādās un saskaņos būves projektu, lai varētu uzsākt būvdarbus.
Projektējot siltumnīcu, arhitekts ņem vērā, ka katrā pašvaldībā ir savs teritorijas plānojums, kurā noteiktas prasības zemesgabalu apbūvei – kādas funkcijas būves atļautas, cik procentuāli lielu daļu teritorijas kopējā laukuma drīkst apbūvēt un citi nosacījumi. Parasti pilsētās savrupmāju apbūves teritorijās atļautais apbūves blīvums ir līdz 30 procentiem.
Turklāt mēdz būt citi noteikumi, piemēram, palīgēkas nedrīkst būt lielākas par dzīvojamās ēkas platību. Ja ielai ir aizsargjosla – sarkanās līnijas –, jāievēro attālums, kādā no tās drīkst būvēt. Tāpat jāņem vērā inženierkomunikāciju un citas aizsargjoslas. Daļā pašvaldību ir noteikts, ka palīgbūves nedrīkst atrasties ielas pusē jeb priekšpagalmā un tās jānovieto aiz dzīvojamās ēkas.
Pēc projekta izstrādes un akcepta portālā bis.gov.lv jāiesniedz iesniegums par būvniecības uzsākšanu, civiltiesiskās apdrošināšanas polise un asu nospraušanas akts, kas jāpasūta mērniekam. Tad jāgaida, kad būvvalde izdarīs atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.
Savukārt pēc būvdarbu pabeigšanas Valsts zemes dienestā būs jāpasūta būves inventarizācijas (kadastrālās uzmērīšanas) lieta, bet mērniekam – būves izpilduzmērījumi (novietojums zemesgabalā, fasāžu augstumi).
Atkarībā no situācijas un būves sarežģītības var būt nepieciešami vēl citi dokumenti, piemēram, inženiertīklu izpilduzmērījumi un elektrotīklu mērījumi. Visbeidzot būvniecības informācijas sistēmā (bis.gov.lv) jāiesniedz iesniegums būvdarbu pabeigšanai, pievienojot minētos dokumentus.
Kas vēl jāievēro?
- Saskaņā ar Civillikuma noteikumiem ēku, tajā skaitā siltumnīcu, nedrīkst novietot tuvāk par 4 metriem no blakus zemesgabala robežas un atbilstoši ugunsdrošības prasībām – ne tuvāk par 5 m.
- Dažās pašvaldībās ir noteikums, ka siltumnīcas augstums nedrīkst pārsniegt pusotra attāluma no robežas. Tātad – ja jāievēro 4 m distance, tā nedrīkst būt augstāka par 6 metriem, lai nenoēnotu kaimiņa īpašumu. Taču, ja tava teritorija ir maza, vienojoties ar blakus esošā zemesgabala īpašniekiem, vari siltumnīcu būvēt arī tuvāk pie robežas.
- Ugunsdrošības noteikumi liek starp būvēm ievērot 7–10 metru attālumu atkarībā no to ugunsnoturības pakāpes. Tomēr, izpildot atsevišķus nosacījumus, vienā zemesgabalā būves pieļaujams izvietot arī tuvāk.
Ņem vērā!
Sodi par nelikumīgu būvniecību katrā pašvaldībā var būt atšķirīgi. Papildus administratīvajam sodam tev var palielināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai vairs nepiemērot tā atvieglojumus, ja tādi ir bijuši, palielināt būvatļaujas nodevu, situāciju legalizējot, ja administratīvais sods tiek ignorēts un pārkāpums netiek novērsts.
Aktuāls jautājums
Vai jāsaskaņo arī polikarbonāta siltumnīca, kurai nav pamatu, bet ko pa ziemu nejauc nost?
Ja siltumnīcu neatkarīgi no materiāla nenojauc līdz ekspluatācijas termiņa beigām, kas nedrīkst būt garāks par vienu gadu, tā likumīgi nav uzskatāma par sezonas ēku. Tādā gadījumā siltumnīca ir pastāvīga būve un tai izstrādājams un saskaņojams projekts – paskaidrojuma raksts vai būvniecības iesniegums.
