Atspulgu dārzs. Augi, ko audzēt dīķa krastos

Dārzs

Indra Ozoliņa

5. augusts, 2023

Augi ūdenstilpes malā dārzu padara divtik krāšņu, jo to atspīdums ūdenī rada gleznainu efektu. Bet kādus augus izvēlēties, kur un kā tos stādīt? Konsultē Una Īle, ainavu arhitekte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras asociētā profesore.

Indra Ozoliņa

Novērtē rakstu

0
0
0
0
0
0
0
0 0 Smieklīgi 0 Skaisti! 0 Ārprāts! 0 Jauki 0 Bēdīgi 0

Ieteikt

Ja izrakts dīķis un vēlies apzaļumot tā krastus, vispirms izvērtē, kādi ir krasta līkumi, dīķa dziļums un kāda būs tā funkcija – vai krastmalu vēlies tikai skaistumam vai arī tajā būs pludmale, atpūtas terase vai pirts. Jāsaprot, kurā debespusē vislietderīgāk izvietot peldvietu, bet pārējos krastus var veidot dekoratīviem nolūkiem, iestādot tur augus.

Ko kurā pusē?

Pludmales jeb atpūtas zonu noteikti vajadzētu veidot dīķa dienvidu pusē, lai būtu ērti sauļoties un patīkami baudīt sauli. Tajā var uzbūvēt impregnēta koka terasi vai platformu vai ierīkot konstrukciju pie krasta, kam piestiprina pontonu platformu, no kuras var ielēkt ūdenī.

Augus ieteicams stādīt galvenokārt dīķa austrumu un ziemeļu pusē. Ja augi būs pārsvarā rietumu pusē, valdošie vēji sapūtīs ūdenī lapas un ziedputekšņus, kas veidos zaļganīgi dzeltenu putekļu slāni uz ūdens spoguļa.

Mode

Ar rozā kurpītēm uz militāristu pasākumu. Premjere Siliņa sajūsmina modes dāmas

Slimības

Pazīmes, kas liecina, ka tev ir paaugstināts asinsspiediens

Slavenības

VIDEO: Šlesera brīvdienu izklaides pārsteidz. Tas tik ir jātnieks!

Kurus augus?

Augi jāizvēlas pārdomāti, lai tie labi izskatītos visu cauru gadu, bet arī – lai neaizsegtu skatu uz ūdens virsmu.

Pašā dīķī var stādīt ūdensaugus, piemēram, sermulītes, sniegbaltās ūdensrozes, mazlēpes, dzeltenās lēpes, skujenes, bultenes, vilkvālītes, parastās cirvenes, taču jārēķinās, ka daži no tiem, piemēram, vilkvālītes un cirvenes, strauji vairojas un kļūst par dīķa nezālēm, un no tām atbrīvoties būs sarežģītāk nekā iestādīt.

Vislabāk krastmalās augs vienkārši, arī savvaļā līdzīgās vietās sastopami augi, piemēram, rasaskrēsliņi un dažādas vīgriezes – purpura vīgrieze, sarkanā vīgrieze, Kamčatkas vīgrieze, purva neaizmirstules, kalmes, cūkauši, vējmietiņi, parastās niedres un citi. Lieliski piemēroti krastmalām ir Sibīrijas īrisu sīkziedu formas un dzeltenās purva skalbes.

Cik daudz stādīt krastmalā?

Tas atkarīgs no dīķa lieluma. Ja tas nepārsniedz 50 kvadrātmetru platību, bagātīgi apstādījumi vizuāli samazinās ūdens laukumu. Pietiks, ja augus iestādīs tikai zonās, kas redzamas, sēžot zvilnī vai pie kafijas galdiņa pretējā krastā.

Svarīgs ir līdzsvars – vienu krastu var veidot lakonisku, bet pretējo vairāk akcentēt ar augiem un laukakmeņiem. Labāk izvēlēties mazākas un vienkāršākas kompozīcijas, tās būs arī vieglāk kopt nekā pārāk daudziem un dažādiem akcentiem piesātinātus stādījumus.

Augi stādīšanai 50–100 cm attālumā no ūdens malas

Sirdslapu bergēnija (Bergenia cordifolia). Zied no maija līdz jūnijam rozā ziediem, 30 cm augsta.
Karpatu pulkstenīte (Campanula carpatica). Zied no jūnija līdz augustam ziliem ziediem, 25 cm augsta.
Zobainā ligulārija (Ligularia dentata). Zied no jūlija līdz septembrim oranži dzelteniem ziediem, 60 cm augsta.
Kemfera īriss (Iris kaempferi). Zied no jūnija līdz augustam violetiem ziediem, 80 cm augsts.
Dižā prīmula (Primula elatior). Zied no aprīļa līdz maijam rozā ziediem, 25 cm augsta.
Ārendsa astilbe (Astilbe arendsii). Zied no jūnija līdz augustam rozā ziediem, 50–60 cm augsta.
Daudzkrāsu eiforbija (Euphorbia polychroma). Zied no maija līdz jūnijam dzelteniem ziediem, 40 cm augsta.
Dienziedes (Hemerocallis hybrida). Zied no jūlija līdz augustam dzelteniem, oranžiem vai sarkaniem ziediem, 30–130 cm augstas.
Viļņainā hosta (Hosta undulata), zied no jūnija līdz augustam violetiem ziediem, 40 cm augsta.
Eiropas saulpurene (Trollius europaeus), zied no maija līdz jūnijam dzelteniem ziediem, 50 cm augsta.

Augi stādīšanai 20–30 cm attālumā no krasta vai daļēji ūdenī, tā sauktie robežaugi

Purva cūkausis (Calla palustris). Zied no maija līdz jūnijam baltiem ziediem, 20–25 cm augsts.
Smaržīgā kalme (Acorus calamus). Zied no maija līdz jūnijam dzeltenīgiem ziediem, 60 cm augsta. Šķirne ‘Variegatus’ ar krēmbaltām, gareniskām svītrām uz lapām, neziedoša.
Purva purenes (Caltha palustris) šķirne ‘Multiplex’. Zied no aprīļa līdz maijam dzelteniem, pildītiem ziediem, 20–30 cm augsta.
Čemurainais puķumeldrs (Butomus umbellatus). Zied no jūnija līdz augustam sārtiem ziediem, 60–50 cm augsts.
Šaurlapu vilkvālīte (Typha angustifolia), zied no jūlija līdz augustam brūniem ziediem, 200 cm augsta.

Ņem vērā! Bērzi, zirgkastaņas, kļavas, lapegles un dižskābarži jāstāda pēc iespējas tālāk no dīķa.

Atceries!

Ūdensaugiem nevajadzētu aizņemt vairāk par trešdaļu no krasta garuma un aizsegt skatu uz ūdeni no mājas vai pastaigu celiņa.
Lai dīķī būtu tīrs ūdens, no tā regulāri jāizvāc atmirušās augu daļas un iebirušās koku lapas, kā arī jāizpļauj pārāk savairojušies ūdensaugi, piemēram, vilkvāles, kas piesārņo dīķi ar organiskajām vielām. Rudenī augiem jānovāc vecie laksti. Jānogriež arī niedres, pavasarī tās dzīs jaunus dzinumus.
Labs ūdens attīrītājs ir niedres, kurām ieteicams atvēlēt nelielu stūrīti katrā dīķī. Var stādīt arī skaistās raiblapu formas, piemēram, parastās niedres šķirni ‘Variegatus’. Tās labāk augs smilšainā gruntī, bet vilkvālēm patiks kūdraina, dūņaina vieta.
Dīķim vislielāko kaitējumu nodara lapu koki, it īpaši ozoli, kuru lapas satur miecvielas. Ūdenī iekrīt zari, zīles, putekšņi, bet lapas pa gaisu nokļūst dīķī pat no simt metru attāliem kokiem. Bērzi, zirgkastaņas, kļavas, lapegles un dižskābarži jāstāda pēc iespējas tālāk no dīķa. Arī neliela auguma, bet bagātīgi ražojošiem augļu kociņiem, kā mežābelēm un plūmēm, dīķa krasts nav īstā vieta. Neliela dīķīša ūdeni nelabvēlīgi ietekmē pat ūdenī nokļuvušās rododendru un zeltlietus lapu vai īvju nobiras.

Mana pieredze

Krāšņais atspulgs ūdenī

Austra Bidiņa, skaista dārza saimniece Babītē

Man augi dīķa malā zied no agra pavasara līdz rudenim un skaisti spoguļojas ūdenī. Dīķis atrodas saulainā vietā, un visiem augiem te ļoti patīk. Īpaši tos nemēsloju, tikai pavasarī uzberu kādu sauju minerālmēslu.

Mitrums augiem netiek, jo dīķis nav dabisks, tajā ir ieklāta speciālā ūdenstilpju plēve un ieliets spices ūdens. Lai nostiprinātu krastu, tā slīpā daļa ir noklāta ar akmeņiem. Kad dīķi tīrām, ūdeni izsūknējam, plēvi nomazgājam, un pēc tam atkal piepildām ar ūdeni. Augus dīķa malā regulāri laistām, it īpaši bergēnijas, kam patīk mitrums. Vēl gar dīķa krastiem aug aslapu flokši, dienziedes, Sibīrijas īrisi, doronikas, mārsils, papardes, hostas un miskantes. Dīķa galā esmu iestādījusi molīniju. Tā ir ļoti eleganta un izturīga vējā. Pie tās esam nolikuši šķīvjus putniem un priecājamies, skatoties, kā viņi mazgājas. Vēl te aug fizokarps, kam neļaušu augt lielam, bet veidošu to kā bumbu.

Dīķmalas augi ūdeni nepiesārņo, taču blakus teritorijā ir saauguši lieli bērzi un dīķis pastāvīgi piebirst ar koku lapām. Dēls uzdāvināja tīklu ar garu kātu, ar ko tās zvejojam ārā.