Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Tas notika Austrālijā… Uz vienu stundu izslēdza gaismu.

    IEVA dzīvo zaļi
    Tīna Sidoroviča
    24. marts, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    2007. gada 31. martā vairāk nekā 2,2 miljoni iedzīvotāju un 2000 uzņēmumu Sidnejā, Austrālijā, uz vienu stundu izslēdza apgaismojumu, tādējādi aizsākot kustību Zemes stunda. Kopš šīs dienas Zemes stunda ik gadu norisinās dažādās pasaules vietās, tostarp Eiropā. Tas notiek marta pēdējā sestdienā, ja vien nesakrīt ar Lieldienām.

    Mūsdienās šī viena stunda ir kļuvusi par globālu notikumu – vairāk nekā 190 valstis ir piedalījušās šajā pasākumā, lai paustu savu atbalstu klimata pārmaiņu apturēšanai un dabas daudzveidības saglabāšanai.

    Konsultē Pasaules Dabas fonds Latvijā

    Vērienīgākā vides akcija pasaulē – Zemes stunda –, kuras laikā ikviens ir aicināts veltīt vienu stundu Zemei un apliecināt savu apņemšanos saudzēt mūsu planētu un tās dabas daudzveidību, gadu Zemes stundas laikā visā pasaulē tiks izslēgtas gaismas gan mājokļos, gan sabiedriskās vietās. Mērķis – līdz 2030. gadam dabas stāvoklis Latvijā un pasaulē būtu labāks, nekā tas ir šobrīd.

    Šogad Zemes stundā ikviens ir aicināts atslēgties no ierastās ikdienas un veltīt vienu stundu Zemei. Neatkarīgi no tā, vai tā ir došanās pārgājienā, dabas procesu izzināšana, vakariņu gatavošana no ilgtspējīgi iegūtiem produktiem vai draugu pulcēšana uz Zemes stundas pasākumu, ikviens ir aicināts iesaistīties.

    Zemes stunda nav tikai viena stunda gadā, kurā simboliski tiek izslēgta gaisma, tas ir aicinājums uz rīcību planētas labā, kurai jāturpinās arī pēc Zemes stundas.

    Sugu masveida izmiršana un klimata katastrofas, kas arvien biežāk skar dažādus pasaules reģionus, liek steidzami rīkoties, mainot ikdienas paradumus un pieņemot politiskus lēmumus globālā mērogā.

    “Dabas atjaunošana ir svarīgs uzdevums nākamajiem gadiem, jo atrodamies pagrieziena punktā, kad varam mainīt trajektoriju, kurā virzāmies," skaidro Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis.

    "Eiropā ir jāpieņem Dabas atjaunošanas likums, kas paredz saudzēt mežus, pļavas, mitrzemes, jūras teritorijas un upes. Panākot šāda likuma ieviešanu Eiropā, mums arī nacionālā līmenī būs jāsaprot, kā mēs sasniegsim šos mērķus. Tāpat jāstrādā ar citām jēgpilnām rīcībām dabas daudzveidības saglabāšanā – aizsargājamo teritoriju tīkla paplašināšanu un pārvaldību, ilgtspējīgu mežu, purvu, pļavu, ūdeņu apsaimniekošanu ārpus aizsargājamajām teritorijām. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam to paveikt, ar savu rīcību apliecinot, ka mums rūp dabas stāvoklis gan Latvijā, gan pasaulē.”

    Ieturēt pauzi no ikdienas, lai veltītu vienu stundu, darot kaut ko vērtīgu dabas labā. Neatkarīgi no tā, vai tā ir došanās dabu izzinošā pārgājienā, koku stādīšana, vakariņu gatavošana no ilgtspējīgām izejvielām vai draugu pulcēšana uz Zemes stundas pasākumu, ikviens ir aicināts pievienoties vērienīgākajai Zemes stundai.

    Klimata pārmaiņas ir ārkārtīgi steidzami risināms jautājums. Bet Pasaules Dabas fonds uzskata, ka ir jākoncentrējas arī uz arvien straujāku dabas daudzveidības izzušanu un draudiem, ko tas rada. Arvien svarīgāk ir palielināt izpratni par to, ka daba ir veselīgas planētas pamats un tūlītējs, spēcīgs un noderīgs risinājums klimata katastrofu un pandēmiju novēršanai.

    Meži attīra gaisu, regulē vietējo klimatu un nodrošina ūdeni upēm. Koki un veģetācija mazina klimata pārmaiņas un piesaistot oglekli. Daba pasargā mūs no klimata pārmaiņu ietekmes – ekosistēmas, piemēram, meži, zālāji, mitrāji, mangrovju audzes un koraļļu rifi nodrošina vislielāko aizsardzību pret plūdiem un vētrām. Veselīgas un bioloģiski daudzveidīgas augsnes nodrošina mūs ar pārtiku. Ledāji ir galvenie ūdens avoti lielākajām upēm, kas savukārt daudziem cilvēkiem nodrošina dzeramo ūdeni. Tiek lēsts, ka ekosistēmu sniegto pakalpojumu vērtība ir 125 triljoni dolāru gadā – tā ir divu pasaules iekšzemes kopproduktu vērtība. 

    Cik zinošs esi par dabu? Aizpildi Pasaules Dabas fonda testu!

    Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē