• SAIMNIEKU PIEREDZES: Kā mēs šķirojam atkritumus?

    IEVA dzīvo zaļi
    Katrīna Jaunslaviete-Ķipure
    6. februāris, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Izplatītākais atkritumu šķirošanas iemesls, ko cilvēki min, ir vēlme samazināt savu ietekmi uz vidi, un tikai 12% atkritumu šķirošanu uzskata par finansiāli izdevīgu. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka atkritumu šķirošana ir reāla iespēja samazināt izmaksas par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu.

    Lielākā daļa no viņiem – lauku māju saimniekiem – šķiro kopš šķirošanas konteineri kļuvuši pieejami. Tomēr vērts ieklausīties katra saimnieka īpašājos knifiņos, kā šķirošanu padarīt vienkāršāku.

    SIGITA MŪRNIECE, ilgtspējīgi domājoša saimniece un triju bērnu mamma Zeltiņu pagastā

    Mūsu saimniecībā ir sadzīves atkritumu konteiners ar noslēgtu līgumu. Ar izvešanu problēmas padsmit gadu laikā bijušas uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas reizes, un visas saistītas vienīgi ar ceļa stāvokli (sniegs, ledus vai dubļi, kad lielajai mašīnai grūti izbraukt). Nu jau izvedēji pazīst pat mūsu suņus un spēlējas ar tiem.

    Atkritumus šķirojam, kopš ir pieejami šķirošanas konteineri. No bīstamajiem atkritumiem veco elektroniku vedam uz laukumu Apē, baterijas un spuldzes krājam kastē un vienu divas reizes gadā vedam uz pieņemšanas punktiem. Medikamentus, kam beidzies derīguma termiņš, vedu uz aptiekām. Bioloģiskos atkritumus liekam komposta kaudzē, savukārt govīm tiek pārtikas atkritumi, mizas, dažādi ēdiena pārpalikumi, lapas u. tml. Saimniecībā arī šķirojam un nododam izlietoto skābbarības ruļļu plēvi. Interesanti, ka viens apsaimniekotājs ņem ar siena ruļļu sietiem, cits neņem.

    Garāžā ir izveidota atsevišķa vieta, kur šķirojam plastmasu, metālu, stiklu un makulatūru, ko aizvedam uz šķirošanas laukumu vidēji sešas reizes gadā. Nu jau klāt nācis arī atsevišķs plaukts depozītam.

    Lielākā problēma ir tekstilizstrādājumi. Visu, kas pašiem vairs neder vai nevalkājam, atdodu draugiem un radiem, Sarkanajam Krustam vai pārdodu Andelē, bet milzīga problēma ir ar drēbēm, ko vairs nevar salabot. Tās krāju un gaidu, kad problēma, kur likt šādas drēbes, būs atrisināta valstiski.

    Vecos dvieļus un palagus, dažreiz arī kastes, aizvedu uz dzīvnieku patversmi. Arī tā pastarpināti ir atkritumu šķirošana.

    Mazliet iecietību pārbauda šķirojamo atkritumu izvešanas biežums. Mums šķirojamie konteineri ir četru kilometru attālumā, braucam, un ļoti bieži konteiners ir pilns vai aizslēgts. Tie tiek slēgti ciet, jo cilvēki ir ļoti bezatbildīgi un konteineros met arī sadzīves atkritumus. Rezultātā dažu cilvēku nolaidības dēļ cieš visi.

    Kopumā uzskatu, ka mums jābūt atbildīgiem par katru lietu, ko pērkam vai iegūstam. Pērkot jāsaprot, kas notiks, kad lieta tiks nolietota vai apniks. Dusmojos uz tiem, kas izmet lietas dabā. Bija gadījums, kad kolēģis mežā atrada lielu džakuzi vannu. Tādu, kas maksā pāris simtu eiro. Nauda tādas nopirkšanai bija, bet, kad jāsamaksā desmit reižu mazāka summa utalizācijai, tad naudas žēl. Protams, šķirot ir sarežģīti un piņķerīgi, bet, redzot atkritumu daudzumu pasaulē, roka neceļas izmest tā vienkārši.

    AGRIS OZOLS, saimnieks Dikļu pagastā:

    Mums ir noslēgts līgums ar uzņēmumu ZAAO, bet uz laukumu vedam to plastmasu un stiklu, ko nepieņem pudeļu pieņemšanas punktā. Visu šo gadu laikā vienīgais misēklis sanāca pagājušā gada Ziemassvētku laikā, kad ZAAO pagarināja savākšanas laiku, kas galu galā ievilkās uz sešām nedēļām. Tā kā parasti mēnesī atkritumu konteineru piepildām līdz malām, toreiz nolikām divus maisiņus blakus, bet beigās saņēmām rēķinu arī par tiem, kaut arī savākšanas termiņš bija pagarināts.

    Šķirot sākām, kad parādījās pārstrādes punkti.

    Kartonu un papīru šķirojam atsevišķi, to klājam zem dobēm.

    Tās pudeles, ko pieņem, vedam nodot, plastmasu un metālu atsevišķi. Pārtikas atkritumus sadala suņi, vistas un komposta kaudze.

    Lielos vilcienos šķirošanā nekā grūta nav, taču tagad esam liela mājsaimniecība un reizēm atkritumu vienkārši ir ļoti daudz, un tos visus dabūt konteinerā nav viegli un vajag daudz placināt. Negribu mācīt dzīvot citiem, taču apsveicami un labi, ka arī mūsu apkārtējo sētu saimniekiem lielākoties līgumi ir noslēgti.

    ILZE DOBELE, brīvdienu mājas Spilves saimniece Jēkabpils novadā

    Mūsu saimniecībā līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu netiek slēgts, atkritumus aizvedam paši uz sadzīves atkritumu poligonu Dziļā Vāda, samaksājot par atvesto daudzumu. Pārējos atkritumus šķirojam – stikls, depozīta iepakojumi, papīrs un makulatūra, nolietotā sadzīves tehnika, izlietotās baterijas, organiskie atkritumi. Atkritumus šķirojam jau astoto gadu un esam priecīgi par katru jaunu nozari, kas Latvijā tiek ieviesta, lai dabai būtu draudzīgāk!

    Viena no problēmām ir tāda, ka mūsu saimniecībā ir liels metāllūžņu uzkrājums, līdz ar to ir nepieciešams speciāls transports tā nogādāšanai nodošanas vietā. Izmaksas šāda transporta nodrošināšanai ir pietiekami lielas, tāpēc šīs lietas atrisināšana šobrīd gaida savu kārtu!

    Esam nepatīkami pārsteigti par cilvēku rīcību mežā; gandrīz katrs auto, kas piestāj sēņot, aiz sevis kaut ko atstāj – pudeles, glāzes, maisiņus… Mēs katru pavasari tuvējā apkārtnē vācam sēņotāju atstātos labumus. Arī sacensību rīkotāji mēdz mežā atstāt nožogojuma lentes un pudeles.

    Manuprāt, ja bērns uzaug ģimenē, kurā jau šķiro atkritumus un piedomā pie tā, lai to būtu mazāk, nākotnē atkritumu problēma ies mazumā.

    Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē