Vai un kāpēc vajadzīgi draugi digitālajā laikmetā?

Kaspars Vendelis, biohakeris, lektors (plāno dzīvot līdz 120)

«Esmu samērā racionāls cilvēks. Man nav grūti komunicēt ar cilvēkiem, bet grūtāk ir veidot siltas un mīļas attiecības. Kā jau daudziem racionāliem cilvēkiem, kuriem īpaši nepatīk šīs uķi puķi un mīļošanās, man šķitis, ka no izjūtām labāk turēties pa gabalu.

Lai nu kā, bet pētījumi zinātnē rāda, ka mijiedarbība ar draugiem, samīļošanās, mīļu vārdu teikšana izraisa hormonālas izmaiņas ķermenī. Izdalās mums tik vajadzīgie laimes hormoni – serotonīns, oksitocīns, vazopresīns un citi. Tieši tāpēc svarīgi ir veidot siltas attiecības ar cilvēkiem. Jo fīlings rodas, tieši mijiedarbojoties ar citiem. Un šobrīd es redzu, cik liela jauda ir dziļās un emocionālās attiecībās. Tādās, kurās tu sajūti tuvāk otra ādu.

Citi lasa

Ilvija Melne

Svētki

13. decembris – Lūcijas diena. Kas jāzina par šo maģisko dienu un kas jādara ar ķiplokiem?

Santa.lv

Slavenības

«Ne gaidību laikā, ne pēc meitas piedzimšanas nav palīdzējis finansiāli.» Dita Grauda atklāti par attiecībām ar Mr. Kauliņu

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Vai nepietiek tikai ar ģimeni? Ja kādam pietiek, tad labi. Bet jautājums par to, vai pietiks visu laiku.

Jo nereti cilvēki savu dzīvi uzbūvē tā, ka tajā vērtība ir tikai profesionālā puse un par tuvākiem cilvēkiem kļūst darba kolēģi. Kas notiek, aizejot pensijā?

Pēkšņi vairs nav ne darba, ne draugu, ne hobiju. Bērni ir izauguši un sen ārā no ligzdas, partneris, iespējams, arī sen piegriezies, un šķiet, ka dzīve pēc sešdesmit ir galā. Ja partneri visus šos gadus bijuši kā divi dīķīši, kuros nav cirkulējis ūdens un viņi nav ļāvuši savā dzīvē ienākt ne jaunām vēsmām, ne pārmaiņām, ne jauniem draugiem, tad var pārņemt samērā rūgta atskārsme par bezjēdzīgi nodzīvotu dzīvi. Ļoti svarīgi ir saprast, ka viss apkārt ļoti strauji mainās. To pieņemot, mums ir jāmainās līdzi.

Mums nez kāpēc ir iestāstīts, ka draudzība drīzāk ir nejaušība, kas tāpat vien iekrīt klēpī. Nu, piemēram, klasē tu nejauši ar kādu apsēdies kopā vienā solā vai arī darba vietā tev ar kādu labi saskan, un jūs kļūstat par draugiem.

Tas tikai nozīmē, ka mēs pārāk paļaujamies uz likteni – kādi draugi trāpīsies ceļā, tādi arī būs.

Bet patiesībā tikpat rūpīgi, cik izsveram savu potenciālo partneri, mums būtu jāizturas arī pret draudzību. Tas nozīmē, ka draudzība ir jāorganizē. Jo, iespējams, piektdienas vakaros mums netrūkst paziņu, ar ko kopā paballēties. Arī kādu, ar ko kopā pasportot, parasti atrast nav problēmu. Bet var gadīties, ka nav vispār neviena, ar ko parunāties par mērķiem, sapņiem un intīmākām lietām.

Savu sociālo tīklu – paziņas, draugus, attiecības – veidoju, izejot no perspektīvas – tas ir uz ilgu laiku. Man ir, piemēram, tādi draugi, ar kuriem es tikai sazvanos. Mums pat nav īstas vajadzības tikties, bet intelektuālā domu apmaiņa ik pa laikam ir svarīga. Un ir tādi draugi, ar kuriem vienmēr forši doties iekšā piedzīvojumos. Tad ir draugi, ar kuriem kopā sportoju. Un ir ģimene, kura atkal pilda citu funkciju.

Un, manuprāt, nevar būt tikai viens draugs, kas simtprocentīgi aizpilda visu šo lauku.

Tāpēc ļoti mērķtiecīgi jāorganizē sava sociālā dzīve. Man šobrīd ir izveidojusies dažādu draugu kopa, bet šis process aizvien vēl turpinās.

Ja kāds man jautā, vai man pietiek laika draugiem, tad mana atbilde ir – draugi nav atvaļinājums, kas ir divreiz gadā. Pilnvērtīga dzīve notiek gan otrdienas rītā, gan trešdienas pēcpusdienā un tā joprojām. Tāpēc tieši tāpat, kā par ieradumu kļūst ūdens dzeršana katru dienu, par ieradumu jākļūst kopā ar draugiem pavadītam laikam. Un, ja beidzamos mēnešos nav bijis laika ne sportam, ne hobijiem, ne draugiem, tad, iespējams, pārāk daudz enerģijas tiek tērēts tikai darbam. Un tad nav brīnums, ka nāk virsū depresija un mazpamazām viss besī ārā.»

Artis Dzērve, video mākslinieks

«Visi, kuriem ir bērni, noteikti ir piedzīvojuši to, ka kāds sadrūvējies atnāk mājās no bērnudārza vai skolas un saka: «Ar mani neviens nedraudzējas.» Kad tiek noskaidrots, kāpēc nedraudzējas, izrādās, ka Annai vai Pēterim ir uzdāvināts jaunākais aipods, kompjūterspēle vai skūteris, un tāpēc visi tagad draudzējas ar viņiem. Kaut kā iegājies tā, ka jau kopš bērnības no draudzības tiek mēģināts dabūt ārā kādu benefitu (izdevīgumu, labumu). Jautājums – kāpēc tas ir tik svarīgi. Un tad tu sāc aizdomāties, kas tad tā draudzība patiesībā ir.

Domāju, ka daudziem pieaugušiem cilvēkiem joprojām draugi ir tāpēc, ka viņi tos saista ar kaut kādām iespējām gūt labumu.