LAF prezidents Raimonds Kisiels: «Atverot avīzi, vispirms izlasu sporta sadaļu, jo tā ir visgodīgākā!»

Autosports
Ralfs Dravnieks
16. jūlijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: LETA
2018. gada sākumā, nomainot Jāni Nagli, pie Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) stūres ķēries jaunievēlētais prezidents Raimonds Kisiels. Guvis plašu pieredzi uzņēmējdarbībā un rūdījumu rallijā, Raimonds ir gatavs jauniem izaicinājumiem.

«Nākamie četri gadi, manuprāt, būs grūti, jo par mūsu valsts finansiālo pacēlumu šobrīd neliecina nekas. Tas nozīmē, ka arī Latvijas Automobiļu federācijai vajadzēs pievērsties citiem darbības laukiem, proti, komercdarbībai, un vairāk strādāt mārketinga jomā, popularizējot autosportu. Jau tagad ir skaidrs, ka attīstības prioritāte būs kartings, ar to sākas nācijas braukšanas māksla un ceļu kultūra, un ar to sāksim arī mēs.

Man ir sajūta, ka, ņemot par piemēru kādreizējo DOSAAF struktūru, varētu izveidot jauno sistēmu, kurā būtu iesaistītas gan izglītības iestādes un valsts kopumā. Tāpēc tagad vēlos sākt ar citu attīstīto valstu autosporta sistēmas izpēti, lai saprastu, kā citu gūto pieredzi piemērot mūsu vajadzībām. Vienlaikus jādomā par kartinga attīstības komisijas izveidi.»

Jo vairāk cilvēku piesaistīsim kartingam, jo profesionālāki izaugs jaunie autovadītāji. Pat ja tikai viens no tūkstoša kļūs par slavenu braucēju – tas jau būs labi, bet pārējie 999 iemācīsies braukt.

Tā par tuvākajiem plāniem autosporta attīstībā runā LAF prezidents, iepriekšējo divu sasaukumu viceprezidents Raimonds Kisiels, kurš pats autosporta virtuvē apgrozās jau vairāk nekā divdesmit gadu. Turklāt sarunā Raimonds piebilst, ka sports viņam vienmēr ir paticis. Atverot avīzi, viņš vienmēr vispirms izlasa sporta sadaļu, jo tā ir visgodīgākā. 

Sapņu evolūcija

«Latvija Baltijas valstu kontekstā tehnikas ziņā vienmēr bijusi soli priekšā pārējiem, lielākoties pateicoties izdevīgākam ģeogrāfiskajam stāvoklim. Pie mums ir veidojusies arī kamaniņu un bobsleja vēsture, kurai ar aizrautību sekoju visu bērnību, jo mans tēvs ar to bija cieši saistīts. Mūsu platuma grādos dzīvojošajām tautām tuvs ir arī rallijs. Un tas ir pamatoti. Mūsu ceļi tam ir vairāk piemēroti, kamēr citur Eiropā grunts segums ir deficīts.

Ar stūrmani Arni Roni pēc 2016. gada Liepājas rallija

Lai gan visu jaunību spēlēju basketbolu, autosports bija mans sapnis no bērnības. Atceros, mana tēva 45. dzimšanas dienā viesojās viņa draugs – Aizputes sausā piena kombināta direktors un kaislīgs autosportists Laimonis Zariņš, kurš mani ar sporta mašīnu aizveda līdz mājām. No tā laika pats vēlējos kādreiz piedalīties sacensībās. 1997. gadā šis sapnis beidzot kļuva taustāms, jo varēju atļauties tādu mašīnu, kā vēlos. Mans pirmais auto sacensībām bija rallija Mitsubishi Lancer Evolution IV –vienkārši Evo 4, tolaik pirmais Latvijā.»

«Godīgi sakot, doma par piedalīšanos rallijā radās kafejnīcā "Melnais kaķis", kur pēc treniņa ar Valdi Spredzi sēdējām, dzerdami tēju.

Kafejnīcā ienāca mans draugs Roberts Elbakjans, kurš apsēdās pie galdiņa un teica, ka viņam vajagot izpalīdzēt, izīrēt sacīkšu mašīnu, lai pacīnītos ar Ivara Caunes ekipāžu. Šī doma attīstījās, un Roberta vietā cīnīties devāmies mēs ar Valdi. Togad man vēl nebija savas mašīnas. Steigas dēļ Evo 3 izīrēju no igauņiem, bet nākamajā gadā nopirku Evo 4, ko pārbūvēju, pielāgojot savām vajadzībām. Divdesmit gadu laikā man bijušas daudzas labas sacīkšu mašīnas.»

Lai gan citiem no malas, iespējams, šķitis, ka zīmējos, visas automašīnas esmu tik tiešām izbaudījis.

Riska robeža

«Gadu gaitā sanācis braukt ar WRC un R5 sacīkšu mašīnām. Tā ir cita pasaule, pēc kuras grūti pieņemt ko citu. Braucot ar augsta līmeņa sporta mašīnām, rodas sajūta, ka esi kaķis, kurš spēlējas ar peli un valda pār to. Šīs sacīkšu mašīnas ir ļoti precīzas.

Braucot ar WRC mašīnām, sajūtas brīžiem ir nereālas.

Mašīnai turoties pie ceļa, galvā maisās jautājums par to, kad šī robeža izsīks, tāpēc svarīgi ir atrast vidusceļu, nepārkāpjot limitus.» Vislabāk rallija mašīnas spējas varot pārbaudīt ziemā uz aizsaluša ezera. Te arī var gūt atbildi uz jautājuma, vai, ieejot līkumā ar 140 km/h lielu ātrumu, mašīna ierakstīsies vai tomēr izslīdēs.

«1999. gadā Siguldas rallijā mūsu ekipāža piedzīvoja pirmo avāriju, ko veicināja mana pārgalvība un spraigā cīņa ar Ivara Caunes/Andra Šimkusa Subaru. Kādā brīdī, sacensību starplaikā, pie manis pat pienāca Šimkus un teica: «Raimi, nomierinies.» Drīz pēc tam atgriezāmies trasē un piektajā ātruma posmā noliku mašīnu uz jumta.

Rallijā atšķirībā no rallijkrosa, kur dažkārt uzvar asākais, ieguvējs ir tas, kurš prot cīnīties pats ar sevi, savām emocijām un ceļu. Ar ko ir unikāls Sebastjēns Lēbs? Ar to, ka visu ceļu viņš spēj nobraukt ar 90%, kamēr Peters Sūlbergs vienā līkumā brauc ar 110%, bet nākamā ar 70% savu spēju.»Pārspriežot trases īpatnības 2013. gadā ar lietuviešu braucēju Vitautu Švedu.

Autosportā bez piedzīvojumiem neiztikt. Reiz Liepājā, dodoties ceļā no viesnīcas uz starta estakādi, slēgtajā autoparkā Raimonds aizķēries aiz kaut kāda metāla šķēršļa, kurš bija iestrādāts asfaltā, un teju salauzis kāju. Pēc kājas apskates ātrās palīdzības mašīnā Raimonds izlēmis doties uz starta, bet, lai mazinātu sāpes, Ivars Vasaraudzis sadabūjis aerosolu, kas sasitumu atvēsina.

«Es nekad neesmu pratis atrast brīvu laiku, ko veltīt treniņiem. Tāpēc autosports man vienmēr bijis hobijs, jo pamatdarbs ir svarīgāks. Mans otrs hobijs ir kalnu slēpošana. Laika gaitā esmu kļuvis piesardzīgāks. Pēc nelaimes ar Šūmaheru nākamajā dienā nopirku ķiveri, jo arī pats tobrīd atrados kalnos. Līdz tam braucu bez galvas sarga.»

Pērc, lieto, maini

«Viss notiekošais auto pasaulē liecina par pozīcijām, kuras arvien spēcīgāk nostiprina elektriskie dzinēji. Tas attiecas arī uz sportu. Cik ātrā laikā tie evolucionēs, būs atkarīgs no pasaules ekonomikas mikroklimata. Šobrīd pasaulē spēkiem mērojas divi milži – jaunā IT un vecā naftas sistēma.

Automašīnā es novērtēju komfortablu salonu, krēslu un sēdus pozīciju, proti, kāda ir redzamība.

Arī automobiļa stabilitātei un precizitātei ir nozīme, jo, kamēr Evo riteņi asi reaģē uz stūres pozīcijas izmaiņām, amerikāņu autiņiem – lai tie man piedod – riteņi nav pat izkustējušies.

Tie laiki, kad pats varēji saremontēt auto, ir beigušies. Lai gan, tehnoloģijām attīstoties, kvalitāte ne vienmēr iztur kritiku. Japāņi bija pirmie, kuri ražoja mašīnas, kuras nekalpo ilgāk par pieciem gadiem. Šodien vairāk tiek strādāts pie ārējā dizaina, mazāk pie ilgtspējīgas kalpošanas,» secina Kisiels.

Jau sarunas sākumā Raimonds atzīmē, ka lielu daļu savas dzīves pavada lidmašīnā. Viņš uzsver, ka iespēja redzēt pasauli, liek uz to paskatīties citādāk. Proti, skatījums kļūst plašāks. Un ne vienmēr vajagot izdomāt jaunu velosipēdu, dažreiz gluži vienkārši jāuzlabo jau esošais. Šī Raimonda atziņa varbūt būs atbalsta punkts Latvijas auto sporta nākotnei. 

Uzziņai

  • Dzimšanas gads: 1970.
  • Nodarbošanās: uzņēmējs, LAF prezidents
  • Hobiji: slēpošana, autosports
  • Stūrmaņi, ar kuriem braukts kopā rallijā: Agris Pētersons, Valdis Spredzis, Gatis Panavs, Arnis Ronis
  • Sporta automašīnas, ar kurām braucis sacensībāsMitsubishi EVO II, EVO III, EVO IX, Mitsubishi WRC, Mini RRC, Ford Fiesta WRC, Citroen R5, Škoda R5, Škoda Fabia WRC, Ford Focus WRC
  • Dzīves atziņa: Lai runā darbi!

Intervijas publikācija – 2018. gada maijs.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs