• Šobrīd

    weather img

    Rīga +3°C Mākoņains, D/DR vējš, 7.2 m/s

    Prasme pateikt «Nē»

    Psiholoģija
    Ilze Olšteina
    14. aprīlis, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    Tā ir svarīga prasme – īstajā brīdī pareizā intonācijā ar pareiziem vārdiem pateikt «nē». Konsultē Karīna Andersone, sertificēta psihoterapeite kognitīvi-biheiviorālajā terapijā (KBT), klīniskā un izglītības psiholoģe. Izmantoti KBT un psiholoģijas centra Intellego semināra materiāli un idejas.

    Visiem patīk robežas

    No vienas puses, vēršoties pie kāda ar lūgumu vai piedāvājumu, mēs neviens nevēlamies saņemt atteikumu. Ja tev tomēr saka «nē», sākumā vari izjust dusmas, vilšanos, aizvainojumu. Zinot, kā tas mēdz būt, un, dikti vēloties patikt citiem cilvēkiem, tu patiesībā sirds dziļumos negribētu nevienam atteikt. Bet no otras puses, kas šoreiz ir svarīgākā puse, darbojas kāds psiholoģisks fenomens: ja tu spēj īstajā brīdī un formā pateikt «nē», ilgtermiņā tavs vērtējums citu acīs tikai pieaug.

    Cilvēkus, kuri spēj nospraust robežas, vērtē augstāk, ciena vairāk, uzklausa nopietnāk.

    Tu gribi abus: lai citi tevi ciena un novērtē, bet lai tev arī nav nekad jāsaka «nē», zini – tas nav iespējams! Kādā darba kolektīvā strādāja sieviete, kura bija profesionāle ar lielo burtu, nekad nevienam neatteica, vienmēr visiem izpalīdzēja. Reizi gadā viņa ļoti smagi saslima, pat kādu mēnesi nebija darbā. Jo darbojas vēl kāds likums: ja cilvēks neprot pateikt «nē», ar laiku rodas gan emocionāla, gan fiziska pārslodze, tāpēc vienā brīdī organisms nokārto sev atelpu. Vairs necīnoties pret slimības izraisītājiem. Šīs super profesionālās un super izpalīdzīgās kolēģes darbu ne uzņēmuma vadība, ne kolēģi labi nevērtēja, bieži vien izteica asu kritiku par paveikto. Ar savu pārspīlēto cenšanos visiem izpalīdzēt, visu laiku būt «pūkainai», patikt, viņa izraisīja kolēģos pretēju reakciju.

    Ko par mani padomās?!

    Mēs visi ļoti gribētu savās galvās izprātot, kas tieši notiek citu galvās. Ir ļoti liela iespējamība, ka tad, kad kādam atteiksi, viņš būs vīlies, dusmīgs. Bet – varbūt nemaz nebūs! To nevar zināt un nevienu no iespējām nevar novērst. Jo tu nevari parakāties otra galvā un kaut ko izmainīt viņa domās. Tas, ko tu vari: kaut ko izmainīt savā domāšanā. Tikt prom no melnbaltās vērtējošās attieksmes: teikt «jā» ir labi, teikt «nē» ir slikti, vienmēr, punkts!

    Lai gūtu jaunu attieksmi, mazliet jāpastrādā ar saviem pieņēmumiem, kas rada nepamatos domas un šādu melnbaltu attieksmi. Kad uzdrošināsies izteikt savas jūtas atklāti, tu arī otru iedrošināsi uz godīgu sarunu. Ja caur zobiem saki «jā», un otrs pēc tam, juzdamies parādā, tāpat caur zobiem saka «jā» tev,  tas neliecina par atklātu, mierīgu komunikāciju, kurā katrs drīkst gan piekrist, gan atteikt, gan pārrunāt iemeslus, kāpēc rīkojas tieši tā un ne citādi. Ja nekādi nevari dabūt izjūtu par sevi kā labu cilvēku, kamēr neesi teicis (-usi) JĀ, labāk meklē psihologa vai psihoterapeita palīdzību. Citādi: daudz kas ir tavās rokās, pāršķir lapu un sāc «nē» teikšanas treniņu!

    Domā par izvēli!

    Emocionālajam diskomfortam, ko izjūti, sakot «nē», pamatā ir tavi pieņēmumi par atteikumu. Uz pieņēmumu bāzes veidojas domas, piemēram, šāda: «Es nevaru atteikt, viņš vai viņa nodomās, ka esmu slikts(-a)!» Pieņēmumus veido vecāku piemērs, audzināšana, pieredze, vide, kultūra, sabiedrības viedoklis, kā arī domas par to, kādi pieņēmumi valda sabiedrībā.

    Kopīgā problēma: pieņēmumi par atsaucību un «jā»  teikšanu mums visiem vairāk asociējas ar ko labu, ar ļoti jauka cilvēka tēlu. Ar tādu, kurš nekad neatteiks cita vietā nodežurēt, bērnus paauklēt, suni izvest, naudu aizdot…! Bet ieskaties piemērā: tik labs cilvēks, ar zelta rokām, nakts vidū atskries palīgā pilošu krānu salabot, bet… nezin kādēļ viņam nekādi neizdodas labas attiecības ģimenē, jo sieva ir tik nelaimīga, ka viņš naktīs skraida apkārt! Kāpēc tā?

    Katrs «nē» ir stāsts par izvēli, nevis par: labi vai slikti.

    Atteikums nav ne labs ne slikts, ne melns ne balts, tas ir vien no izvēles instrumentiem. Katrā situācijā jāizvērtē, kura izvēle tev labāka: «jā» vai «nē». Reti kurš domā (bet to var iemācīties) veidā, kas palīdz veikt izvēli: pasakot «jā» kaut kam, vienmēr kaut kam citam tu pasaki «nē». Kas tev šajā brīdī ir svarīgāks?

    Cilvēks ar zelta rokām ārpus darba laika pasakot «jā» kaimiņienei vai klientam, kam notikusi kāda ķibele, pasaka «nē» savai sievai. Ja tu gribi studēt četrās programmās, bet izvēlies psiholoģiju, pārējām trim tu taču esi pateicis «nē». Tikko iemācīsies domāt šādā veidā, pamanīsi, ka situācijās, kad gribi un vajadzētu pateikt «nē» svešam plānam, bet tu to nespēj un pasaki «jā», tajā pašā acumirkli pasaki «nē» savam plānam.

    Pirms teikt «jā» situācijā, kad tu gribi teikt «nē», paņem pauzi un domās ātri pārskati, vai nevadies pēc kādam no šiem pieņēmumiem:

    • Piekrist ir labi, atteikt – slikti.
    • Ja es palīdzu, esmu labs.
    • Izpalīdzība grūtos laikos ļauj izdzīvot! Tā ir vērtība mūsu tautā!
    • Palīdzēt – tas ir ikkatra pienākums!
    • Ja palīdzēšu es, tad palīdzēs man!
    • Atteikt ir rupji un nepieklājīgi!
    • Ja atteikšu, ar mani nedraudzēsies.
    • Citi domās, ka esmu slikts, egoistisks cilvēks, ja atteikšu!
    • Atteikums nozīmē norobežoties no citiem cilvēkiem un viņu problēmām.
    • Atsakot, es noraidu to cilvēku!

    Ne visi no šiem pieņēmumiem ir nepatiesi, bet, kā saka, «vienos vārtos». Taču ir arī nepatiesi! Piemēram, tas, ka atsakoties doties vakarā uz kino, tu noraidi draudzību ar šo cilvēku. «Nē, šodien neiešu ar tevi pusdienās,» tas nenozīmē: «Tu, dārgais kolēģi, man nepatīc,» bet, tikai to, ka šodien neiesi ar viņu pusdienās. Domāšanas veids – visu vai neko – ir tavā prātā. Reālajā dzīvē tu vienmēr atstāj iespēju teikt otram «jā» kaut kad nākotnē, jo katrs «nē» attiecas tikai uz konkrēto situāciju.

    Palīdzoši soļi līdz izsvērtam «nē»

    • Atsaki gana tieši un ātri.  Piemēram, ja negribi iet pie kāda ciemos, labāk pasaki to uzreiz, nevis velc ar atteikumu līdz pēdējam brīdim vai vienkārši neaizej.
    • Piedomā par balss toni. Ja kādam atsaki, centies to darīt īpaši siltā balss tonī, mierīgi, nepaceļot balsi. Citādi otrs atteikumu var uztvert kā agresiju.
    • Ievēro pieklājības normas. Noderēs frāzes: «paldies, ka jautāji palīdzību tieši man», «jūtos pagodināts(-a), ka mani uzrunāji.» «Nē» teikšana patiešām ir ļoti jutīga lieta, tāpēc labs būs jebkurš veids, kā to padarīt abpusēji patīkamāku.
    • Sakot NĒ vari atklāt otram, kā tobrīd jūties. Piebilsti, ka: «man ir grūti tev atteikt, jūtos neērti, ka man tev jāatsaka». Tas ir svarīgi, lai otrs saprastu, ka tev nav vienalga. Tu arī uzreiz mazliet «paventilēsi» savas negatīvās emocijas, pēc atteikuma tās mazāk traucēs.
    • Nesāc atvainoties, neieslīgsti garos paskaidrojumos, bet vari īsi pamatot savu atteikumu.  Ja sāksi atvainoties, izklausīsies, ka esi pie kaut kā vainīgs(-a), bet neesi – atceries, ka tev ir tiesības veikt izvēli, kā atbildēt. Kā tajā vecajā teicienā: «tev tiesības pajautāt, man ir tiesības atteikties». Tieši tā! Arī izvērsts paskaidrojums izklausīsies kā taisnošanās.
    • Nomaini «es  nevaru» ar «Es negribu». «Es nevaru» visbiežāk nozīmē negribēšanu, tāpēc nav īsti godīgi tā teikt. Varbūt uz mirkli tev būs labāka izjūta par to, ka otrs šādi izteiktu atteikumu varētu uztvert vieglāk, jo it kā ir nopietns iemesls. Bet ilgtermiņā tu riskē, ka drīz vien piedāvājums darīt to, ko nevēlies, tiks atkārtots. Ilgtermiņā godīgums vienmēr atmaksājas. Atsakot, protams, būs nepatīkamas emocijas, bet, uzņemoties ko tādu, ko nevēlies, negatīvas emocijas būs visu laiku, kamēr darīsi, ko esi uzņemies(-usies).
    • Uzņemies atbildību par savu «nē». Kādam allaž tavs atteikuma nepatiks, kāds tevi aprunās. Tāpēc svarīgi, lai tev būtu iekšēja pārliecība, ka tiešām rīkojies tā, kā tev labāk.
    • Tiec galā ar vainas izjūtu. Kur to likt? Izprast un pārstrādāt. Atceries: tev ir tiesības teikt «nē». 
      Varbūt stāsts ir par to, ka tevi vada izjūta: «neticu, ka otrs tiks galā ar manu atteikumu». Tad pajautā sev, vai tiešām otrs ir tik vājš? Vai tu viņu nevērtē par zemu? Palīdzēt atteikt var arī iztēlošanās, kā šādā situācijā «nē» ietekmētu tevi. Visticamāk, sākumā būtu mazliet nepatīkami, jo katrs taču grib, lai viņa priekšlikumus atbalsta. Bet pakāpeniski tu situāciju pieņemtu. Kāpēc lai otrs nepieņemtu?
      Ja otrs apgalvo, ka netiks galā, kad tu viņam atteiksi, pajautā sev, vai tā nav manipulācija? Piemēram situācijā, kad kolēģis stāsta, ka bez tavas palīdzības netiks galā ar saviem pienākumiem.
      Vēl var būt, ka tu pārlieku pārdzīvo par otra izjūtām tāpēc, ka īsti netici, ka viņš spēs tikt galā ar savu dzīvi pēc atteikuma. Ja tavs atteikums tiešām skar ko svarīgu, piemēram, tu gribi teikt «nē» bildinājumam, bet vainas izjūta neļauj, padomā par atbildības uzņemšanos: «cik tu spēj uzņemties atbildību par sevi?»; «cik tev jāuzņemas atbildība par otru?» Ja otrs draud, ka, saņemot atteikumu, lēks no tilta, pajautā sev: vai sakot «jā» šādam cilvēkam, tu būsi laimīga? Ja esi izlēmusi teikt «nē» bildinājumam, tam ir svarīgi iemesli. Varbūt otram vajadzīgs nevis tavs «jā», bet ārsta palīdzība, atbalsta grupas piesaistīšana.
    • Izveido sev jaunu pieņēmumu: visiem nekad nebūsi labs! Lai kā tu censtos – visiem tu nekad neiepatiksies. Jā, šī numura tēma ir par iepatikšanos citiem, bet iepatikties visiem – tas nav iespējams. Neesi jau pieclatnieks!

    «Nē» teikšanas tehnikas

    • Tiešais «nē». Noder tad, ja cilvēks, kas izsaka piedāvājumu, pārkāpj tavas robežas, aizskar tevi, ir tev ļoti nepatīkams un tev ne mazākajā mērā nav svarīgas attiecības ar viņu. Citādi vienkārši pateikt «nē» – tas tiešām izklausīsies nepieklājīgi.
    • Nenoteiktais «nē». Tu nepasaki kategorisku «nē», bet liec saprast, ka par kaut ko līdzīgu nākotnē tu varētu pateikt «jā». Noder, ja patiešām apsver iespēju piedāvāto pieņemt, piemēram, nākamajā nedēļā. Taču vislabāk tā arī pasaki, ka cita reizē vai citos apstākļos – labprāt.
    • Sabojātais ieraksts. Tu visu laiku atkārto vienu un to pašu frāzi: «nē, es negribu…» un nesaki neko citu. Der, ja otrs tevi mēģina pierunāt, manipulē, argumentācijā ir pārāks. Labāk  pie šīs tehnikas ķerties, ja attiecības nav svarīgas. Vai arī, ja draugs nezin kāpēc ir kļuvis īpaši uzstājīgs.
    • Empātiskais «nē». Sakot: «es saprotu, ka tev nav viegli; jūtu tev līdzi,» tu klāt pieliec otru teikuma daļu, kurā ietver atteikumu: «bet es tev neaizdošu naudu». Reizēm tas ir grūti, jo nostrādā domāšanas veids: «vai nu, vai nu.» Proti: «ja reiz es viņu saprotu, tad jau man ir jāpalīdz.» Bet tā īsti nav. Tev ir tiesības saprast un atteikt.
    • Pamatotais «nē». Vari pateikt īsu pamatojumu, kāpēc atsaki. Bet tas nav izplūdis skaidrojums, nav taisnošanās. Der, ja attiecības ir svarīgas, atteikuma iemesls iekšēji ir skaidrs. Ja sāksi skaidrot gari, būs ilga saruna. Jo garāks sarunas laiks, jo lielāka iespējamība, ka beigās tomēr piekritīsi. Kāpēc tā? Gara saruna dod iespēju otram pamodināt tevī vainas izjūtu.
    • Jautājošais «nē». Ja konkrētajā situācijā nevari pateikt tiešāku «nē», kā var būt sarunā ar vadītāju, vari uz atteikumu norādīt netieši, vienlaikus skaidri pasakot, ko esi gatavs(-a) darīt, kam esi gatavs(-a) piekrist.

    Vienmēr atceries, ka tu ar vienu «nē» nenoraidi jebkādu sadarbību nākotnē, tikai šo priekšlikumu šajā konkrētajā situācijā.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+