Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Pašlaik Latvijā ir divas Tarragon lidmašīnas – ar vienu lido uzņēmuma valdes loceklis Aivars Lejietis, ar otru drīz lidošu es, jo pērku viņa lietoto lidmašīnu,» stāsta Ingemārs. «Sava lidmašīna ir ļoti ērta. Līdz Varšavai var aizlidot divās ar pusi stundās, un lidojuma izmaksas ir 50 eiro stundā – pat lētāk nekā ar mašīnu.»
Mēs varam labāk!
Uzņēmuma pirmsākumi meklējami jau vairāk nekā desmit gadu senā pagātnē.
Divi draugi piloti Valentīns Vasjaks un Igors Zvjagins Itālijā nopirka lidmašīnu, kuras būve bija jāpabeidz pašiem.
Kā mazi puikas līmē papīra vai plastmasas lidmašīnas, tā lieli puikas būvē īstas lidmašīnas. Latvijas piloti pirkumam konstatēja tik daudz nepilnību, ka saprata: mēs varētu izdarīt labāk! Tā sākās «Tarragon» stāsts.
Ultravieglā lidmašīna «Tarragon » ir divvietīgs lidaparāts, kas sver mazāk par 400 kg, pilna pacelšanās masa ir virs 600 kg. Lidaparāts aprīkots ar 145 zirgspēku dzinēju, degvielas patēriņš – ap 20 litriem stundā. Ar standarta 100 litru bāku var aizlidot no Rīgas līdz Berlīnei, bet tapis modelis arī ar 140 litru bāku.
Ultravieglās lidmašīnas ierasti spēj attīstīt ātrumu 200 km stundā, bet puiši zināja: mūsējā būs ātrāka.
«Tarragon» spēj sasniegt vairāk nekā 330 kilometrus stundā, un tirgus to novērtēja.
Parasti šādas lidmašīnas izgatavo no stiklašķiedras vai alumīnija, un gaisa plūsmai traucē stiprinājumi. Savukārt «Tarragon» būvē no oglekļa šķiedras, kas ļauj izveidot plūstošu formu, līdz ar to samazinās vēja pretestība. Turklāt lidmašīnai ir līdz niansei izstrādāta aerodinamiskā forma. «Man patīk, kā mūsu puiši saliek lidmašīnas, – pieredze ir ļoti uzlabojusi ģeometriju. Lidmašīnas formā ir nozīme katram milimetram. Jo precīzāk to saliek, jo paklausīgāk un ātrāk lido – sīkākā nobīde pazaudē piecus desmit kilometrus lidojuma ātruma. Mūsu lidmašīnas pat nokrāsotas ir tā, ka nav ne redzamas, ne jūtamas detaļu salaiduma vietas,» saka Ingemārs.
Desmit lidmašīnu gadā
Gan pērn, gan šogad plānots saražot 10 lidmašīnas, bet diemžēl piegāžu kavēšanās dēļ tas var arī neizdoties. Pērn līdz testa lidojumiem nonāca vien sešas, šogad jāpabeidz pērn plānotās un iespējami vairāki jaunie pasūtījumi.
Viss sākas ar pasūtītāju. Ražotājs un klients līdz sīkumam vienojas, kāda būs lidmašīna: kāds dzinējs, kāda avionika, pat kādas krāsas salons un sēdekļi. Kad darījums noslēgts un priekšapmaksa saņemta, sākas lidmašīnas būve.
«No piegādātāja jāpasūta motors, avionika un 200 lielās oglekļa šķiedras detaļas. Oglekļa šķiedras mazās detaļas jau tagad top te – mums ir savs autoklāvs, drīz saņemsim jaunu, un tad arī lielās detaļas ražosim paši,» stāsta Ingemārs.
«Mums ir savs cehs, kurā ražo metāla detaļas, visa skrūvēšana, līmēšana, krāsošana notiek tepat.
Lidmašīnu varētu uzbūvēt sešos mēnešos, bet parasti vajadzīgs gads – tikko tehnoloģiskajā procesā kaut kas nobremzējas, darbs apstājas.»
Katrai savs raksturs
Kad viss saskrūvēts, salīmēts un pārbaudīts, lidmašīna izbrauc no ražotnes. Tai noņem spārnus un fizelāžu, sapako un ved uz Ādažu lidlauku pirmajam testa lidojumam. «Tarragon» izmēģina Anatolijs Perekriostovs jeb Maestro – pilots, aerobātikas instruktors un grupas «Baltic Bees Jet Team» loceklis ar 40 gadu lidojumu pieredzi, izglītību savulaik ieguvis Ukrainā ar iznīcinātāju. Uzņēmumā mēdz jokot, ka Anatolijs spētu aizlidot pat ar tabureti.
Lai cik lidmašīnas saražotas, brīdis pirms testa lidojuma ir īpašs.
Pat zinot, ka viss ir kārtībā, katra pirmā pacelšanās ir notikums – vienmēr kā pirmoreiz, jo nav divu vienādu lidmašīnu.
Katrai savs motors, propellers, tāpēc arī savs raksturs. Kad lidmašīna paceļas gaisā un lido, visi nopūšas. Darbs padarīts.
