Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Slēpes vai dēlis?
Slēpošana ir mazāk traumatiska, jo kritiena brīdī var kontrolēt, uz kuru pusi gāzties: vislabāk uz sāna. Savukārt ar snovborda dēli ir tikai divas iespējas – jākrīt uz dibena vai vēdera. Tāpat ar slēpēm ir vieglāk pārvietoties uz vietas, jo katra kāja ir atsevišķi, kamēr ar snovbordu vai nu jālec uz priekšu, vai viena kāja jāatbrīvo, vai arī dēlis jānoņem pavisam. Vēl kāda atšķirība: uz dēļa vairāk jāizjūt līdzsvars, jo snovojot ar ķermeni kustas un priekšu vai atpakaļ, kamēr ar slēpēm ķermeņa svārstība ir uz sāniem.
Jaunus cilvēkus parasti vairāk interesē dēlis, jo tas ir stilīgāk un ekstrēmāk – iemācoties labi braukt, var mācīties trikus tramplīnos. Protams, slēpotāji arī var veikt dažādus trikus un lēcienus – ar slēpēm tas ir pat vienkāršāk izdarāms.
Dodoties slēpot vai snovot pirmo reizi, jāizvēlas iesācējiem piemērota slēpošanas trase, tad piedzīvojums sagādās baudu un drošu atpūtu. Ja nav iepriekšējas pieredzes un iemaņu kalnu slēpošanā vai snovbordā, noteikti jāizmanto instruktora pakalpojumi. Instruktors palīdzēs apgūt pareizu tehniku, novēršot traumu gūšanas risku un nevajadzīgu pārslodzi muskuļos, cīpslās un locītavās.
Lai ko izvēlēsies, visticamāk, viss nebūs tik vienkārši, kā no malas izskatās. Pirmajā reizē uz kalna noteikti pietiek ar vienu stundu, jo kājas nebūs pieradušas ne pie slēpju, ne snovborda zābakiem. Pavisam normāli, ja uzreiz nekas neizdosies, jo pat instruktori katru gadu bagātina savu pieredzi un pieslīpē tehniku.
Kas tev būs vajadzīgs?
- Kalnu slēpošana
Svarīgi piemeklēt pareiza garuma slēpes, nūjas, slēpju stiprinājumus un zābakus atbilstoši auguma garumam, ķermeņa svaram un slēpošanas prasmēm. Īpaši būtiski ir pareizi izvēlēti slēpju stiprinājumi un slēpju zābaki. Stiprinājumiem ir jābūt piemērotiem slēpju modelim, braucēja svaram un braukšanas stilam.
Zābakiem jābūt atbilstošam izmēra, tie nedrīkst būt par lielu vai mazu. Kājai zābakā jābūt stingri pievilktai. Pareiza slēpju stiprinājumu un zābaku izvēle un montāža ir svarīga braucēja drošībai. Kritieni slēpošanas laikā ir neizbēgami – ja slēpes neatāķēsies no zābakiem, var gūt nopietnas traumas. Tāpat amatierim ir īpaši svarīgi izvēlēties īsto slēpju garumu. Iesācēju slēpēm vertikālā stāvoklī jāsniedzas līdz kaklam, kamēr profiņi var izvēlēties garākas.
Nomājot inventāru, noteikti saki, ka šī ir tava pirmā reize uz kalna, lai tev tiek īpaša uzmanība: lai jūties ērti gan zābakos, gan uz slēpēm vai dēļa. Visticamāk, tev palīdzēs arī ievilkt slēpju zābakus, jo iesācējam tas ir viens no sarežģītākajiem procesiem.
Īsākas slēpes derēs, ja esi sācis slēpot salīdzinoši nesen, ja tavs svars ir mazāks nekā vidējais svars tava garuma cilvēkiem un ja tev patīk veikt asus un mazus pagriezienus.
Garākas slēpes derēs, ja tu slēpo agresīvi un ātri, ja tavs svars ir lielāks nekā vidējais svars tava garuma cilvēkiem; arī – ja slēposi ārpus trases vai pa nelīdzenu trasi.
- Snovbords
Snovošana sevišķi piesaista jauniešus, jo tas ne tikai izskatās, bet arī ir stilīgi. Atbilstoša snovošanas dēļa izvēle atkarīga no dēļa garuma, platuma, tipa, tāpat arī braucēja svara un braukšanas stila.
Noliekot dēli sev blakus vertikāli, tam jābūt līdz zodam. Ar īsākiem snovborda dēļiem ir vieglāk manevrēt, bet ar garākiem iespējams ātrāk slīdēt. Svarīgāka nozīme ir arī braucēja svaram – ja esi dēlim par vieglu, būs problēmas manevrēt.
Ir divu veidu snovbords:
Divu virzienu (twin-tips). Abas kājas ir vadošās. Piemēroti triku veikšanai, kā arī drošākai braukšanai iesācējiem.
Viena virziena (directional). Braukšanu kontrolē viena ķermeņa puse. Paredzēti ātrai un stabilai braukšanai lejā pa kalnu.
- Slēpošanas un snovošanas aksesuāri
Brilles
Pasargā acis no spilgtas gaismas, uzlabo redzamību arī nepatīkamos laikapstākļos, nodrošina komfortu un no aukstuma pasargā ādu ap acīm.
Ķivere
Obligāti nepieciešama, jo pasargās kritiena brīdī. Tām ir vairāki izmēri un regulēšanas funkcija ķiveres aizmugurē. Ar rullīti ķivere jānofiksē, lai tā stingri piegulst galvai. To var pārbaudīt, uzliekot un aiztaisot ķiveri un kārtīgi pakratot galvu uz visām pusēm. Ja ķivere kustas, tā ir par lielu.
Sniega kalni Latvijā
Katrā Latvijas novadā ir labiekārtotas un ar pacēlājiem apgādātas kalnu slēpošanas trases, kurās var īrēt inventāru un saņemt slēpošanas instruktora padomu.
Instruktora nodarbība pirmajā reizē parasti ilgst 50 minūtes, cena ir atkarīga no katra kalna piedāvājuma, bet Latvijā tā ir 25–30 eiro cilvēkam.
Vidzeme
- Žagarkalns. Viena no populārākajām slēpošanas vietām Latvijā, kas atrodas Cēsīs pie Gaujas. Slēpotājiem no Žagarkalna divām nogāzēm ir diezgan stāvs un garš nobrauciens, ko var salīdzināt ar Alpu melnajām trasēm, bet snovotāji te var ķert adrenalīnu snovborda parkā. Ir arī meža trase, kur sniegotā dienā var izjust pūdera tipa sniega priekus. Iesācējiem iemīļota vieta, jo šeit ir divi mazie iesācēju kalniņi, kas aprīkoti ar vienkāršu pacēlāja lenti, kas uzvelk kalnā augšā, tāpat ir skolēnu kalns, kur visi mācās slēpot un snovot. No lielajiem kalniem šie mācību kalniņi ir nodalīti, tāpēc iesācēji var justies droši.
- Ozolkalns. Lepojas ar garākajām kalnu slēpošanas trasēm Latvijā. Te var izbaudīt īstu Alpu kalnu enerģiju – garš nobrauciens lejā, bet krēslu pacēlājā dodoties kalnā, nogāzē redzama Gauja un plaši meži. Ir sešas trases pēc stāvuma, šķēršļiem un garuma sadalītas trases, no kurām izvēlēties atbilstošāko savām braukšanas prasmēm.
- Rāmkalni. Lieliska atpūtas vieta visai ģimenei. Slēpošanas trase piedāvā divus 200 metru garus nobraucienus, no kuriem viens ir ātrs un sportisks, bet otrs ir lēzenāks un vairāk piemērots bērniem vai tiem, kuri vēl mācās. Slēpošanas trase piemērota gan slēpotājiem, gan snovotājiem un ir aprīkota ar diviem ērtiem enkuru tipa pacēlājiem.
- Siguldas pilsētas trase. Populārs ar slēpošanas skolām un treniņiem gan iesācējiem, gan profesionāliem slēpotājiem. Kalns izceļas ar savu plašumu un stāvumu – te ikviens slēpotājs var praktizēt savas prasmes labākā līmenī.
- Gaiziņkalns. Latvijas augstākā virsotne, tās nogāzēs ierīkotas vairākas labiekārtotas slēpošanas un snovborda trases. Ļoti interesanta trase – mainīgajā reljefā var noķert labu adrenalīna sajūtu.
Kurzeme
- Milzkalns. Viena no populārākajām ziemas atpūtas vietām netālu no Tukuma. 11 dažādu garumu (līdz pat 320 m) un dažādu grūtības pakāpju trases, kur labi jutīsies gan pilnīgi iesācēji, gan reāli slēpošanas un snovborda guru. Šeit ir īstā vieta snovbordistiem un tramplīnu lēcējiem, jo snovparks ir ar platiem un ērtiem tramplīniem.
- Kamparkalns. Iemīļota kalnu slēpošanas trase Talsu paugurainē. Trases ir sadalītas trīs zonās – bērnu kalns, lēzenā trase un stāvā trase. Pieejama arī distanču slēpošanas trase. Kalnu nogāzes ir īsas, bet tām lielu plusu dod apkārtējais dabas skats.
- Lemberga hūte. Mākslīgi uzbērts gandrīz 50 metru augsts kalns Ventspilī, kur no kalna augšas paveras skats uz pilsētu. Plašs snovparks, kalnu slēpošanas trase, distanču slēpošanas trase, bērnu un iesācēju kalniņš, kā arī kameršļūkšanas trase.
Latgale
- Egļukalns. Labiekārtota slēpošanas bāze 220 metru augstumā virs jūras līmeņa netālu no Daugavpils. Kalna trases ir sadalītas trīs līmeņos (zilā, sarkanā un melnā), no vieglākas un mierīgākas uz sarežģītāku un ekstrēmāku.
- Sarkaņkalns. Kalnā darbojas divi pacēlāji un pieejamas vairākas trases lēzenajā un stāvajā nogāzē.
- Sauleskalns. Apkārtnē ir izcili skaista daba – tā pakājē rotājas Baltijā dziļākais ezers Drīdzis, no kalna virsotnes var redzēt daudzus apkārtnes ezerus. Ļoti klusa un mierīga atmosfēra. Šajā kalnā ir divas trases – mazais un lielais kalns.
Zemgale
- Riekstu kalns. Atrodas pavisam tuvu Rīgai, apmēram 30 minūšu braucienā no Rīgas robežas Baldones novadā. Ja ir diezgan daudz sniega, šajā kalnā var sajust Somijas kalnu gaisotni – priedes un egles ir noklātas ar biezu sniega kārtu, bet un kalna nobrauciens ir patīkams un mierīgs.
- Mežezers. Kalnu slēpošanas trase netālu no Pļaviņām. Trases arī ir sadalītas pa līmeņiem (zilā, sarkanā un melnā), atsevišķi ir nodalīts snovparks. Viens no jaunākajiem kalniem Latvijā – sāka darboties 2019. gadā.
