Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Uzmācīgie mohito ielējēji
Viens no lielākajiem Barselonas trumpjiem ir tuvā atrašanās pie jūras. No vecpilsētas līdz perfektai pludmalei un dzidrajam Vidusjūras ūdenim var nokļūt 20 minūšu pastaigā. Īpaši iecienīta ir promenāde, kas pārpildīta ar maziem krodziņiem, – gaisā smaržo Vidusjūras velšu aromāts un zib saulē iedegušo atpūtnieku smaidi. Te jau tā cauri burzmai izspraukties ir grūti, taču šo «pudeles kaklu» steidz izmantot nelegālo imigrantu ordas. Izlikuši savas preces uz palagiem, kurus var ātri savākt un pazust, tumsnējie biznesmeņi mij eiro naudaszīmes pret acīmredzami viltotiem smalku zīmolu produktiem.
Latvijā šāda pašdarbība beigtos ātri vien, bet Barselonas tirgoņu sistēma ir kā Šveices pulkstenis.
Viņi ļoti rūpīgi vēro apkārtni. Tiklīdz parādās policijas patruļvienības, kas parasti pārvietojas ar motocikliem, palagi ar viltoto produkciju pārtop paunās, ko tirgoņi uzmet uz pleciem un skrien, kur acis rāda. Vakaros, kad saule riet, tirgoņi lielos baros ar milzu maisiem pār pleciem pulcējas, lai izvietotu preci noliktavās un sadalītu peļņu.
Te ir ne tikai viltoti Nike apavi, Adidas krekli, bet arī visdažādākie karekļi, ir pat iespēja izveidot frizūru un sapīt franču bizītes – tas viss tūristus sagaida promenādē. Pat tad, kad izdodas cauri šim bazāram izrauties, lai atlaistos pludmales smiltiņās, nemaz neceriet uz mieru un klusumu. «Bīīr, voter, bīīr!» spalgās Bolivudas balstiņās visapkārt kliedz indiešu tirgoņi, kas sev līdzi velk tašas ar alus skārdenēm un ūdens pudelēm. Kungi nekautrējas iet pie katra pludmalē zvilnošā, arī dāmām, kas sauļojas kailām krūtīm, – šādā ziņā Barselona ir slavena ar savu brīvdomību un atvērtību.
Īpaša pludmales bārmeņu suga ir mohito ielējēji. Visi kā viens nes paplātes, kurās plastmasas glāzītēs sabāztas apkaltušas piparmētras un salietas krāsainas limonādes. Ja klients piekrīt iegādāties, bārmenis no maisiņa izvelk apšaubāmas izcelsmes stiprā alkohola pudeli, no kuras sīrupainajam kokteilim pielej nelielu devu šmigas. Labāko mārketinga kampaņu stratēģiju stilā pārdevēji zibenīgi piedāvā iegādāties divus vai pat trīs mohito par īpaši izdevīgu cenu. «Ticiet man, esmu godīgs vīrs. Ne tā, kā pārējie!» saka pārdevējs, savu godīgumu demonstrējot ar vēlīgu žestu un mohito glāzītē ielejot pamatīgu šļuku alkohola.
«Pārējie lej krietni mazāk. Ticiet man, esmu godīgs vīrs!» viņš nočukst, paņem eiro banknoti un kā Klinta Īstvuda vesternā pazūd karstajā smilšu dūmakā.
Tomēr gadās arī skarbākas situācijas. Biju liecinieks, kā pārpildītā pludmalē sākās pamatīgs kautiņš. Kāds iereibis britu tūrists bija manāmi vīlies pludmales bārmeņu piedāvājumā un apgāza tirgoņa paplāti. Pa gaisu lidoja gan dūres, gan glāzes, gan pudeles, savu biedru aizstāvēt metās daudzi citi tirgoņi.
Indiešu bārmeņu klaigāšanu ar laiku var paciest un aukstos ziemas vakaros Latvijā par to pat nedaudz nostalģiski pasmaidīt, taču krietni kaitinošākas ir klusās, bet neatlaidīgās ķīniešu mammītes, kas uzmācīgi piedāvā masāžu. Viņas piezogas no muguras. Vienā rokā ir apskretusi, izbalējusi laminēta lapa, kurā ķīniešu hieroglifiem aprakstīta un foto kadriem izskaidrota masāžas procedūra. Ar otru roku masiere, nemaz nejautādama, sāk savu darbu. Tūristu reakcija ir dažāda. Kautrīgākie pacieš iepazīšanās spaidījumus, un tikai tad, kad mammīte prasa naudu, pakrata galvu. Izmanīgākie atpūtnieki, kuri nevēlas tapt izmasēti, jau laikus izveido draudīgu acu kontaktu ar masieri, jau saknē noraidot iespējamo sadarbību.
