Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Karstā, atriebīgā mīla
Viņi tur pabija. Viņu dziedzeru un citu orgānu saražotais estrogēnu, testosteronu, progesteronu un feromonu viesulis ierāva bezprāšus kluba burzmā, kur jaunizceptais pārītis pavisam zaudēja spēju domāt un analizēt racionāli. Flirtam un koķetērijai tika pārlēkts pāri ar lielu lēcienu un lietā tika likta smagā artilērija – priekšspēle. Meičas dzemde bija izslāpusi, džekam savukārt bija, ko sēt, – tik vienkārši un elementāri kā divi reiz divi ir četri. Viņa nedomādama blisināja savas izteiksmīgās acis, grozīja mūzikas ritmā savus apaļumus un staroja kā popzvaigzne. Viņš žilbināja zobus un demonstrēja, kā prata, savas bagātīgi sakuplojušās muskuļu šķiedras. Priekšspēle bija efektīga un īsa. Taču pietiekama, lai tajā pašā naktī pēc pāris stundām «lietas notiktos». Čalis dzīvoja citā pilsētā, nākamajā dienā viņš aizbrauca mājās.
Karstgalvjiem sākās «kibermīla». «Beibe, tu esi tik karsta… Atsūti man savu fotogrāfiju!» – ik dienu viņas telefonā pienāca īsziņa. Daiļavas jaunais hobijs bija knipsēt provokatīvus «selfijus» un sūtīt puisim. Sākumā ar, bet vēlāk bez drēbēm. Pagāja vairāki mēneši. Attiecības neattīstījās distances dēļ. Jaunā sieviete satika «reālu» draugu savos platuma grādos un virtuālajam romāniņam nolēma pielikt punktu. «Kuce, tu to nožēlosi!!!» – telefons sāka pīkstēt arvien draudīgāk, atklājot vīrieša atriebīgo dabu.
Pēc kāda laika meitene uzzināja, ka viņas «lielākais trumpis» – viņas seksualitāte – negaidot tika pavērsts pret viņu pašu.
Vienā jaukā dienā viņa atrada visas savas seksīgās fotogrāfijas, izbārstītas dažnedažādās pornogrāfiska rakstura mājaslapās līdzās rūdītām padauzām un izvirtuļiem.
«Ellīte», kurā atspēlējas bijušie mīlnieki
Ja tev nav noslieces ceļot pa interneta tumšākajām alejām, tu varbūt nemaz vēl neesi saskāries ar atriebības pornogrāfijas konceptu. Tādēļ te būs īss skaidrojums: tas tiek definēts kā materiāla ar izteikti seksuālu saturu ļaunprātīga izplatīšana bez indivīda atļaujas. Tas ietver visu, sākot ar puskailiem «selfijiem» līdz pat slepeni filmētām seksa filmām, kuras pēc tam tiek piedāvātas publiskai lietošanai.
Noziedznieki visbiežāk ir bijušie mīļākie, taču svešinieki arī mēdz spēlēt šo spēlīti.
Ir bijuši gadījumi, kad sievietes atrod savas kailfotogrāfijas, publiskotas internetā, kuras, viņām pašām nezinot, nozaguši un izplatījuši hakeri. 80% no šīm fotogrāfijām parasti ir upuru pašu uzņemtie «selfiji». Par šā nozieguma upuriem visbiežāk kļūst sievietes.
Ja sievietei kādreiz dzīvē nākas piedzīvot šādu situāciju, tā viņai patiesi ir nebeidzama elle. Lai gan Latvijā nav apkopota nekāda statistika par šo problēmu, pierādījumi par šo fenomenu visā pasaulē aug ātrāk nekā sēnes pēc lietus. Lai publiskotu cilvēku kailfoto, kurus cienījami sociālie tīkli «Facebook» vai «Twitter» atsacījās publiskot, Amerikā tikušas radītas tādas «ellītes» kā «UGotPosted.com», «MyEx.com», «IsAnyoneUp?» vai «Texxxas.com». Šobrīd minētajās mājaslapas nu jau slēgtas. Šīs mājaslapas radījuši īsteni nelieši, kuri barojas no cilvēku atriebības kāres.
«MyEx.com» veltīja tieši atriebības pornogrāfijai. Tajā intīmas cilvēku fotogrāfijas tika publiskotas bez viņu piekrišanas ar viņu īstajiem vārdiem, datiem, citu sociālo mediju adresēm un saitēm. Jā, šie upuri pēc tam varēja vērsties pie mājaslapas veidotāja ar lūgumu nepubliskot viņu datus, bet… tas maksā! Peļņa ir viss, kas šo lapu veidotājus interesēja, lai gan viņi sevi bezkaunīgi sauc par izklaides industrijas pārstāvjiem: šis esot uzjautrinošs laika pavadīšanas veids!
Likumi nemaina sabiedrības nosodījumu
Vismaz 40 pasaules valstīs eksistē likumi, kuri paredzēti kiberpasaules uzmācīgajiem uzbrukumiem, un šos likumus varot attiecināt arī uz atriebības pornogrāfijas noziegumiem. Latvijas Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska informēja, ka Latvijā pastāv likums, kas līdzīgos gadījumos varētu darboties cilvēku interesēs, proti, likums par nelikumīgām darbībām ar personas datiem, izmantojot tos šantāžas vai mantkārības nolūkos.
Dažas pasaules valstis ir ieviesušas jaunus likumus tieši atriebības pornogrāfijas apkarošanai. Izraēla bija pirmā, kura klasificēja atriebības pornogrāfiju kā seksuālu noziegumu. Par to paredzams cietumsods līdz pat pieciem gadiem. Vācija, ASV un Apvienotā Karaliste sekoja Izraēlas piemēram, lai gan šajās rietumvalstīs draudošie sodi nav tik bargi. Taču lielākā daļa pasaules valstu joprojām atsakās gan interneta lapu veidotājus, gan to lietotājus saukt pie atbildības, jo izmeklēšana un tiesāšanās ir dārgs un tehniski sarežģīts process.
Joprojām sabiedrībā ir plaši izplatīta arī nosodoša attieksme pret upuriem, kuri jūtas pazemoti un bezspēcīgi.
Nereti šo sieviešu dzīve tiek izpostīta līdz tādai pakāpei, ka viņas zaudē reputāciju, darbu, draugus un pat jēgu dzīvot.
Ekstrēmos gadījumos stāsti ir beigušies ar pašnāvību. Dažas bijušas spiestas mainīt savu identitāti un izskatu, jo mūsdienās darba devēji arvien biežāk izmanto «Google» un citu veidu interneta meklētājus savu potenciālo darbinieku atlasei.
Samaksa par atriebību
Pozitīvi ir tas, ka sabiedrība tiek informēta un cilvēki kļūst arī piesardzīgāki. Arvien vairāk pāru pasaulē paraksta pirmslaulību/attiecību vienošanās, līgumus. Daudzos no tiem biežāk tiek iekļauti arī uz atriebības pornogrāfiju attiecināmi punkti. Tur var būt, piemēram, teikts, ka pāri apsola nepubliskot fotogrāfijas un informāciju, kura varētu kaitēt otras puses profesionālajai reputācijai.
Tādas organizācijas kā «Women’s Aid Charity» popularizē uzskatu, ka atriebības pornogrāfija ir kontroles mehānisms, kas rada psiholoģisku pāridarījumu. Interesants ir fakts, ka ASV, Virdžīnijas štatā, saskaņā ar likumu par atriebības pornogrāfiju, pirmā tikusi sodīta… triju bērnu māmiņa! Reičela Linna Kreiga greizsirdības lēkmē bija nozagusi sava bijušā partnera mobilā telefona esošās draudzenes fotogrāfijas un publiskojusi tās, lai savu jauno sāncensi izķengātu. Tagad, kad pati ir publiski sista pie kauna staba, viņas seju atpazīst vai puspasaule. Atriebības pornogrāfija ir zemisks noziegums, un upuriem nevajag klusībā ciest. Jo vairāk cilvēku tiks izglītoti par šo problēmu, jo mazāk tā tiks pieļauta.
Raksts publicēts žurnālā «Klubs» 2014. gada 12. numurā.
