Sējānu pāris vasaras vidū bauda ziemas priekus

«Kalnu slēpošana ir mūsu lielais hobijs,» PDz stāsta TV šova X Faktors vokālā pedagoģe Maija Sējāne. Kopā ar vīru grupas Instrumenti mūziķi Reini Sējānu viņa pirmo reizi mūžā baudīja ziemas burvību jūlijā. «Pandēmijas dēļ pusotra gada uz Alpiem braukt nebija iespējams. Tāpēc, tiklīdz bijām saņēmuši abas vakcīnas pret Covid-19, izlēmām to darīt tieši vasarā. Savu izsalkumu pēc skaistajiem skatiem un brīvības, ko sniedz šis sporta veids, devāmies remdēt uz ledāju,» Maija atklāj.

Viņa stāsta: «Es slēpoju jau no divu gadu vecuma. Kalnu slēpošana manā ģimenē ir tradīcija jau vairākās paaudzēs. Tādēļ brīdī, kad sākām ar Reini draudzēties, viņam nebija citas izvēles – vajadzēja vien kāpt slaloma zābakos un braukt man līdzi.» Ātri vien arī Reinis kļuva par kaislīgu slēpotāju.

«Beidzamo reizi kalnos slēpojām 2019. gada pavasarī. Mums bija plānots brauciens uz Itāliju 2020. gada martā, bet pēdējā brīdī nolēmām neriskēt un tomēr atcēlām, jo strauji sāka izplatīties vīruss. Šoreiz izvēlējāmies Austriju, jo Hintertux Gletscher ledājā, kas ir 3250 metru virs jūras līmeņa, slēpošana notiek visu gadu. Šobrīd bija pieejami dažādi 20 kilometru gari nobraucieni. Protams, tas gan nav salīdzināms ar ziemas un pavasara sezonu, kad lielākajos slēpošanas kūrortos kopējais trašu garums ir pat 320 kilometru un vairāk.

Kad uzbraucām kalna galā, saviļņojums un smaids nepazuda ne mirkli.

Bijām tik ļoti sailgojušies pēc šīm izjūtām!» atceras Maija.

Sējāni kalnos izpildīja arī kādu triku. «Šis triks nāk no freestyle slēpotājiem un saucas Nose Stall,» par nostāšanos uz sniegā iedurtiem slēpju galiem stāsta Maija. «Kalnu slēpes ir elastīgas un ļoti izturīgas. Domāju, kārtīgi jāpacenšas, lai tās šādi varētu salauzt. Man pašai ir arī freestyle slēpes, kurām abi gali ir noapaļoti, un ar tām var iemācīties arī dažādus citus frīstaileru trikus, piemēram, braukt atmuguriski vai griezties kā vilciņam,» stāsta Maija.

Neaizmirstamas izjūtas kalnos abi piedzīvoja, piepildot sapni par lidināšanos virs zemes. «Sapņos šad tad mēdzu pats saviem spēkiem lidināties virs zemes, parasti ir tāds vasarīgs un patīkami silts laiciņš. Un šīs dienas piedzīvojums to pārpasaulīgo izjūtu burtiski realizēja. Episki!» pēc lidojuma sacīja Reinis.

«Paraplanierus bieži bijām redzējuši slēpošanas braucienos, bet parasti bijām aizņemti ar trašu iekarošanu, un līdz šim neko tādu nebija sanācis izmēģināt,» stāsta Maija. «Šoreiz, kad Zillertal ielejā bija plus 27 grādi un saulainais laiks, tā vien gribējās redzēt skaistos kalnus no putna lidojuma. Tāpēc nolēmām – aiziet! Sākām 2000 metru augstumā un gaisā pavadījām aptuveni 30 minūtes. Lidojums notika tandēmā – katram ar savu pilotu. Tā mēs abi ar Reini bijām gaisā vienlaikus.

Skats vasarā ir iespaidīgs – labi var saskatīt kalnu reljefu, sulīgi zaļos pakalnus un tālumā sniegotās kalnu galotnes.

Sajūta, ka lido kā putns debesīs pilnīgā klusumā, tevi nes tikai vējš un uzmana pieredzējis pilots. Ir vērts reizi mūžā ko tādu izmēģināt,» atzīst Maija.