Rīga +9°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir zosāda?
Zosāda jeb zinātniski cutis anserina ir ādas reakcija, kad nelieli muskuļi pie matu folikuliem saraujas, un matiņi paceļas stāvus. Šis mehānisms ir burtiski redzams uz ādas kā nelieli izciļņi vai pumpiņas – gluži kā vistas vai zoss ādai pēc spalvu noplūkšanas, no kā arī cēlies tautas nosaukums.
Kā tā rodas?
Zosādu izraisa nelieli gludie muskuļi – arrector pili –, kas atrodas pie katra mata folikula. Šie muskuļi saraujas, kad saņem signālu no simpātiskās nervu sistēmas – daļas, kas aktivizējas stresa, aukstuma vai emocionālu pārdzīvojumu laikā.
Reakcijas process ir šāds:
1. ķermenis uztver aukstumu vai emocionālu stimulu (piemēram, bailes),
2. smadzenes nosūta signālu caur nervu sistēmu,
3. muskuļi pie mata folikula saraujas,
4. matiņš paceļas, un uz ādas veidojas redzams izcilnis – zosāda.
Kāpēc cilvēkam tāda funkcija vajadzīga?
Zosāda ir evolūcijas mantojums no mūsu matainajiem senčiem. Dzīvniekiem, piemēram, kaķiem vai putniem, spalvu vai matu uzcelšanās palīdz:
- Aizturēt siltumu – sabiezē matu kārta un labāk saglabā ķermeņa temperatūru.
- Iebiedēt ienaidnieku – dzīvnieks izskatās lielāks un briesmīgāks.
Cilvēkiem šīs funkcijas lielā mērā zaudējušas praktisko nozīmi, jo mums vairs nav bieza apmatojuma, ar ko iebiedēt, un siltumu saglabājam ar apģērbu, tomēr reflekss ir saglabājies.
Kas ietekmē zosādas rašanos?
Zosāda var parādīties dažādu iemeslu dēļ.
- Aukstums – ķermenis mēģina uzturēt siltumu.
- Emocijas – bailes, uztraukums, sajūsma, aizkustinājums.
- Mūzika, māksla – spēcīgs skaņu vai vizuālais iespaids var izraisīt zosādu, īpaši emocionāliem.
- Slimības – dažkārt zosāda rodas kā daļa no neiroloģiskām vai hormonālām problēmām, piemēram, drudža, trauksmes lēkmēm.
Interesanti, ka dažiem cilvēkiem zosāda rodas ļoti viegli, bet citiem – gandrīz nekad. Tas var būt saistīts ar nervu sistēmas jūtīgumu, temperamentu un pat gēniem.
Vai zosāda ir bīstama?
Nē, zosāda pati par sevi nav kaitīga – tā ir normāla fizioloģiska reakcija. Taču, ja tā rodas ļoti bieži bez nojaušama iemesla vai kopā ar citiem simptomiem (piemēram, tirpšanu, drudzi, sirdsklauvēm), ieteicams konsultēties ar ārstu, lai izslēgtu iespējamos veselības traucējumus.
Avots: Harvard Health Publishing. «Wondering about goosebumps? Of course you are.» Harvard Medical School. Publicēts 2020. gada 3. augustā. Pieejams: https://www.health.harvard.edu/blog/wondering-about-goosebumps-of-course-you-are-2020080320688
