Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
VM novērojusi, ka alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc esot būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību.
Šodien publiskajai apspriešanai VM nodeva Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.-2022. gadam. Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kas, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumiem, esot viens no efektīvākajiem veidiem, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū. VM rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā.
Tāpat plānots noteikt reklāmas ierobežojumus dažādām alkoholisko dzērienu akcijām un atlaidēm.
Līdzīga prakse esot arī citās valstīs, piemēram, no pagājušā gada alkohola reklāma ir aizliegta Lietuvā, stingrāki ierobežojumi noteikti arī Igaunijā, piemēram, aizliegtas vides reklāmas un alkohola reklāma sociālajos medijos.
Arī Zviedrijā alkohola reklāma ir aizliegta radio un televīzijā, savukārt Norvēģijā – arī internetā.
Plāns paredz alkoholisko dzērienu pieejamības ierobežošanu un stingrāku kontroli, piemēram, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās. Savukārt attiecībā uz kontroli plānots stingrāk uzraudzīt, lai alkoholu nepārdod nepilngadīgām personām, kā arī pastiprināt nelegālā alkohola aprites kontroli.
Tāpat, VM ieskatā, ļoti būtiski esot paplašināt ambulatorās un stacionārās ārstēšanās iespējas reģionos cilvēkiem ar alkohola atkarību. Šobrīd narkoloģiskās palīdzības pieejamības sadalījums valstī neesot vienmērīgs, jo lielākā daļa ārstu narkologu koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē. Vienlaikus palielinājies pirmreizēji saslimušo skaits ar alkohola psihozi un citiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem alkohola lietošanas dēļ. Tāpat plānots strādāt, lai uzlabotu rehabilitācijas pieejamību.
VM uzsvēra, ka būtiski skaidrot sabiedrībai, īpaši jauniešiem, grūtniecēm un topošajiem vecākiem, alkoholisko dzērienu kaitīgo ietekmi uz veselību, ko ministrija plāno turpināt darīt.
Līdztekus izglītojošajām kampaņām, plānots, ka alkoholisko dzērienu marķējumā būs jāiekļauj informācija, kura mudina iedzīvotājus nelietot alkoholu.
Saskaņā ar VM pieejamo informāciju Latvijā 2017.gadā ar alkohola lietošanu tieši saistītie potenciāli zaudētie mūža gadi vecuma grupā no 15–64 gadiem veido 10,4% no visiem potenciāli zaudētajiem mūža gadiem. Jaunu cilvēku vecumā no 20 līdz 39 gadiem vidēji katrs ceturtais nāves gadījums ir klasificēts kā alkohola izraisīts. Turklāt alkohola pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas arī rada būtisku finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam, atzīmēja VM.
Saskaņā ar PVO datiem pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 200 saslimšanām. Tiek atzīts, ka alkohols ir trešais svarīgākais riska faktors priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei. Pasaulē katru gadu 3,3 miljoni cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ, kas veido 5,9% no visiem nāves gadījumiem.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskajiem datiem, 2018. gadā viens Latvijas iedzīvotājs patērēja 11,1 litrus reģistrētā absolūtā alkohola, bet viens 15 gadus vecs un vecāks iedzīvotājs – 13,2 litrus absolūtā alkohola, kas pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju.
Jau ziņots, ka Saeima nākamnedēļ, 8. jūlijā, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam. Publiski raisījušās diskusijas par šī ierosinājumu ietekmi uz alkohola patēriņu un sabiedrības veselību. Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) paudusi, ka nevar atbalstīt šādu soli, jo, viņasprāt, Latvijai stingri jāturas pie akcīzes nodokļa likmju saglabāšanas un pakāpeniskas to celšanas.
