Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Protams, ne vienmēr uzreiz pēc kritiena, kad sasista roka vai kāja, jātaisa rentgens. Bet tas noteikti jāizdara divos gadījumos.
- Pirmkārt, ja tev gadījies pamatīgi nokrist un ir tipiskās lūzuma pazīmes. Piemēram, traumas gūšanas brīdī tieši lūzuma vietā uzreiz rodas stipras sāpes, kas nepāriet. Tātad ir traucētas kustības locītavās, traumēto roku vai kāju tu nevari slogot, jo – sāp. Ja lūzums būs ar kaula fragmentu nobīdi, tad redzēsi, ka cietusī kāja vai roka, vai locītava ir deformēta – ne tāda kā normāli. Tu būsi spiests roku vai kāju novietot tādā pozā, lai pēc iespējas mazāk sāpētu…
- Otrkārt: ja tev šķitis, ka nemaz tik traks tas kritiens nebija, un gribēji ar ārsta apmeklējumu nogaidīt, tomēr pēc trim dienām kļūst sliktāk un cietušajā vietā palielinās tūska. Tad noteikti jāveic rentgenizmeklējums.
Ārsts, apskatot bildes, konstatēs lūzuma apmēru un izvērtēs nepieciešamo ārstēšanu, varbūt nāksies pat operēt.
Kāpēc? Jo kauli paši mēdz saaugt arī nepareizi. Piemēram, ar potītes lūzumu, kas nav nobīdījies, var staigāt, taču, ja kauls saaugs ne tā, kā vajag, locītava būs nestabila, pēda ejot ļurkāsies, nodils skrimslis un izveidosies artroze. Tas notiek ātri, jau 2–3 gadu laikā.
Ieteikums. Ja negribi uzreiz doties uz traumpunktu, palūdz ģimenes ārstam izrakstīt nosūtījumu uz rentgenu. Arī ģimenes ārsts var novērtēt, vai nepieciešama traumatologa konsultācija.
Sākumā, veicot rentgenuzņēmumu, svaigu lūzumu var arī palaist garām – it sevišķi, ja kauls nav nobīdījies. Tāpēc traumatologi slēdzienā vienmēr raksta, ka pēc 7–10 dienām nepieciešama atkārtota kontrole.
Tev jāzina, ka kaulu dzīšana notiek savdabīgi. Vispirms īpašas šūniņas – osteoklasti – noārda (!) kaula lūzuma vietu, tāpēc nereti pēc nedēļas lūzuma līnija ir redzama labāk, tā kļūst izteiktāka.
Tātad to ierauga tikai nākamajā vizītē…
Pēc tam lūzuma vietā jau darbojas citas šūniņas – osteoblasti –, kas būvē kaulu no jauna. Vēl vēlāk rentgena uzņēmumos apkārt lūzuma vietai var redzēt tā saukto kaula tulznu, tādu kā aizēnojumu, kas pakāpeniski kļūst arvien gaišāks un blīvāks. Gada vai divu gadu laikā tulzna izlīdzinās, un gandrīz nevar pateikt, ka kauls kādreiz bijis lūzis.
Ja lūzums ir šķembains, iespējams, veiks arī datortomogrāfiju, lai plānotu operācijas apjomu un to, kādus implantus izmantot. Savukārt, ja pēc lūzuma sadzīšanas saglabājas diskomforts un sāpes, iespējams, būs nepieciešama magnētiskā rezonanse, lai pārbaudītu locītavas, skrimšļus un saites.
