Korijs – suns ar īpašu misiju

Suņi asistenti
Vija Vāvere
29. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No privātā arhīva (Marenda Zapoļska)
Suņi māk mūs no rītiem modināt, nomazgāt traukus, izvest mūs pastaigā – tā apdrošinātāji reklamē savus piedāvājumus. Bet patiesībā suņi spēj arī daudz ko nopietnāku un svarīgāku, piemēram, kļūt par neredzīgu cilvēku pavadoņiem un beidzamajā laikā – arī par asistentiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāds ir arī Korijs no Liepupes, bez kura Ozolu ģimene savu dzīvi vairs nespēj ne iedomāties.

«Visu mūžu esmu ilgojusies pēc sava suņuka. Un nu beidzot viņš man ir, turklāt vēl KĀDS!» laimīgi smaida Elīna. Tūdaļ tiek pasaukts Korijs, un Elīna var nodemonstrēt to, ko Korijs jau apguvis – sēdēt, gulēt, stāvēt, iet blakus pēc komandas. To Korijam iemācīja kinoloģe instruktore Inga Zemīte, bet viņš prot arī sniegt ķepu un pat dot pieci, kas paklausības programmā nemaz neietilpst. «Korijs visu apguva tik ātri, ka, šķiet, viņš to jau darījis savā iepriekšējā dzīvē,» priecājās Inga.

Vēl pirms dažiem gadiem Ozolu ģimene pat nebija dzirdējusi, ka Latvijā ir suņi asistenti. Pasaulē, Eiropā – jā, bet pie mums diemžēl…

Bet cik labi, ka ir internets! Sanita tur nejauši ieraudzīja zēnu ratiņkrēslā, viņam līdzās – Bernes ganusuns.

Paraksts: valmierietis Roberts ar savu asistentu. Turklāt Roberts bija apmēram Elīnas vecumā! «Turpat internetā ieraudzīju arī Janas Krūmiņas ģimenes fotogrāfijas un video, kur viņa stāsta par projektu Draugs īpašam bērnam un atklāj, ka šīs programmas ietvaros viņu meitiņai Katrīnai, arī bērnam ar īpašām vajadzībām, Ziemassvētkos uzdāvināts kucēns. Viņš tagad dzīvojot ģimenē un tiekot audzināts par suni asistentu. Protams, uzreiz ar cerību sirdī zvanīju Janai. Janu Krūmiņu iepazinu, kad pirms vairākiem gadiem kopā dibinājām Spina bifida un hidrocefālijas biedrību.  

Jana man labprāt izstāstīja par projektu, iedeva kontaktus un iedrošināja pieteikties. Tas ir dārgs projekts. Vispirms jau pats suns, tad vēl kinologa apmācība, speciālā barība, medicīniskā apkope, īpaši apstākļi dzīvošanai… Apspriedāmies ar Normundu, bet Elīnai sākumā neko neteicām. Ja nu neizdosies, būs tikai liekas sirdssāpes. Taču tieši šajā brīdī sākās mūsu veiksmes stāsts, un tagad jau divus gadus Korijs ir Elīnas suns un asistents. Precīzāk laikam jāsaka – topošais asistents, jo apmācība vēl turpinās. Taču rezultāti ir acīmredzami. Jau sākumā man šķita, ka tas būs lieliski, bet tagad zinu, ka tas ir pat ģeniāli!» tā Elīnas mamma Sanita stāsta par projekta pirmsākumiem.

Nākamā lapa

Nākamais: Elīnas labā - visu!

Lasi citur

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs