Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Veiksmes stāsts
«Jā, mums tiešām laimējās. Ģimenē to dēvējam par savu veiksmes stāstu. Jana Krūmiņa mums palīdzēja sazināties ar labdarības fonda BeOpen atbalstītā projekta Draugs īpašam bērnam vadītāju Ingrīdu Šmiti. Fonds par saviem līdzekļiem Latvijā palīdz sagatavot piecus suņus asistentus bērniem ar īpašām vajadzībām. Pieteicāmies arī mēs. Un, kāda laime, visas zvaigznes sakrita – mūsu ģimene atbilda visām šīm prasībām!» priecājas Sanita.
Zeltainie retrīveri ir ļoti labsirdīgi, labi saprotas ar bērniem, viegli mācāmi un paklausīgi. Retrīveriem piemīt spēcīga oža, maigs satvēriens un spēja ļoti precīzi izpildīt norādes. Ozoli speciāli aizbrauca uz dzīvnieku izstādi Talsos, lai iepazītos ar audzētavas īpašnieci Natāliju Kobzari un viņas lolojumu kucīti Lisandru, pilnā vārdā un pēc dokumentiem – Lissandru Siduss Aureum. Viņas senčus, tātad arī Lisandru pašu suņu pasaulē varētu dēvēt par dižciltīgiem un ar zilām asinīm.
Drīz pēc tam Natālija kopā ar Lisandru devās uz Šveici, kur bija paredzēta viņas tikšanās ar nākamo kucēnu tēvu B. B. King Oligarchia no Polijas.
Jau pēc vārda vien var spriest, ka ranga tabulā viņš noteikti neatpaliek no Lisandras, kuru katru par karali un vēl oligarhu taču nesauks!
2017. gada 3. augustā Lisandrai un B. B. Kingam piedzima septiņi veseli kucēni.
«Septembra sākumā mēs, visa ģimene, braucām raudzībās. Tas bija jauks skats – septiņi gaiši, pūkaini bumbulīši draiskojās pa aploku. Kad mēs pienācām, visi saskrēja mūs apostīt, bet drīz vien nogura un aizgāja gulēt. Apsēdāmies voljēra tuvumā, un pēkšņi viens no kucēniem pieslējās kājās un gāzelīgā gaitā atslāja pie mums, tieši pie Elīnas.«Tas ir tieši VIŅŠ, mans asistents!» Elīna laimīgi iesaucās.
Izrādās, ka jau drīz pēc piedzimšanas veic speciālus testus, lai noskaidrotu, kam kurš mazulis būs vairāk piemērots – viens būs izstāžu suns, cits vairāk piemērots vaislai, bet mūsu Korijs no balto septiņnieka bija pats gudrākais, ar noturīgu interesi un asistenta darbam piemērotākais,» tā pirmo tikšanos ar Koriju atceras Ozolu ģimenes galva Normunds. Septembra beigās kucēns jau brauca uz savām jaunajām mājām – Liepupi.
