Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nesaindē zemi un sevi
Tikai viena dabā izmesta baterija var piesārņot pat vienu kubikmetru augsnes, pēc tam smagie metāli nonāk ūdeņos, uzturā un mūsu organismā. Kad izmestās baterijas nonāk mitrumā, tās sāk aprūsēt un parādās tāds kā balts pulveris. Arī ar ilgi kalpojušām baterijām reizēm tā notiek. Tātad apvalks ir atvēries un sāk izdalīties toksiskie smagie metāli. Uzlīstot lietum, toksiskās vielas nokļūst gruntsūdeņos, ūdens apgādes sistēmā vai tērcē, no kuras padzeras dzīvnieks, to varbūt nomedīsim un apēdīsim, saindējot savu organismu.
Tādēļ ikviena baterija jāizmet attiecīgajos konteineros, kas izvietoti tirdzniecības vietās, lai pēc tam uzsistu sev pa plecu: «Cik labi, ka es nesaindēju vienu kubikmetru zemes ar savu mazo bateriju!»
Varbūt sadzīves konteineros?
Nē, izlietotās baterijas nebūtu labi tur izmest – pat ne tajos konteineros, kas paredzēti sadzīves nešķirotajiem atkritumiem. Nokļūstot atkritumu poligonos, baterijas tāpat sāk sadalīties, un to ķīmiskās vielas var nonākt gruntsūdeņos.
Pastāv arī bateriju aizdegšanās risks – ķīmiskās vielas var nonākt gaisā un piesārņot to.
Turklāt, ievietojot baterijas atkritumu šķirošanas konteineros, tās var radīt sprādzienbīstamus apstākļus cilvēkiem, kuri atkritumus pāršķiro.
Taupām dabas resursus
Bateriju šķirošanas nozīme ir daudzkārt plašāka nekā vides piesārņojums vien. Jo vairāk tiks sašķirots un pārstrādāts, jo vairāk dabas bagātību tiks pasargātas no iznīcības. Proti, bateriju sastāvā ir arī dārgmetāli, kas tiek iegūti dabā, šādi veicinot to strauju izsīkšanu. Tajā pašā laikā iespējams baterijas pārstrādāt un to sastāvā esošās izejvielas atgūt, lai atkal izmantotu ražošanā.
Kur nodot vecās baterijas?
Vietnē skiroviegli.lv norādīta 271 vieta, kur iespējams bez maksas nodot baterijas un akumulatorus.
Noskaties izglītojošu video par bateriju kaitīgumu!
Sargi bērnu no baterijām!
Stāsta gastroenteroloģe Ilze Briuka, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Endoskopijas dienesta vadītāja:
«Gada laikā Bērnu slimnīcā nokļūst vairāki desmiti bērnu, visbiežāk 3–4 gadu vecumā, kuri norijuši baterijas. Ja mazs bērns mutē ielicis lielāka izmēra litiju saturošu bateriju (tās atrodas ne tikai skanošajās un mirdzošajās rotaļlietās, bet arī mašīnu atslēgās, vārtu un TV pultīs, svaros, termometros), tā var nokļūt barības vadā, tur pielipt pie sieniņas gļotādas, radot ne tikai mehānisku, bet arī ķīmisku bojājumu. Barības vadā var veidoties smags iekaisums, kura dēļ bērnam ir būtiski ierobežota šķidruma un ēdiena uzņemšana.
Bērnam var sākties pēkšņa siekalošanās, vemšana, elpošanas grūtības, nespēja norīt ēdienu, sāpīgums aiz krūšu kaula.
Ja radušās tikai aizdomas, ka norīta baterija, bērns obligāti jāved uz tuvāko vietu, kur iespējama ārsta apskate un izmeklējumi, piemēram, slimnīcas uzņemšanas nodaļu.Ja sākušies simptomi – elpošanas traucējumi, atkārtota vemšana – jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Pirms ārsta apskates bērnam nedrīkst dot neko ne ēst, ne dzert.
Ja baterija nokļuvusi barības vadā vai kuņģī, atkarībā no simptomiem un pēdējās ēdienreizes laika veic endoskopiju narkozē, lai bateriju izņemtu. Ja tas nav iespējams, jo baterija jau ieēdusies barības vada gļotādā, ķirurgi veic operāciju kaklā vai vēderā, lai bateriju izņemtu. Pēc tam bērns ilgstoši atveseļojas slimnīcā, kamēr atkal spēj caur muti uzņemt ēdienu un norīt šķidrumu.
Diemžēl ir bijuši vismaz divi gadījumi, kad bērniņi norijuši baterijas, vecāki to nav pamanījuši un baterijas ilgā atrašanās gremošanas traktā ir izraisījusi neatgriezenisku orgānu bojājumu un nāvi.»
