Rīga +23°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
7
-
1
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
«Ir diezgan skaidrs, ka lielākā cilvēces daļa šo vīrusu izslimos divu gadu laikā, taču mums vajag sevi un citus pasargāt, lai tas nenotiek dažu nedēļu vai mēnešu laikā. Šī krīze ir mums visiem kopīga – uzņemoties atbildību katrs pats par sevi, mēs kļūstam atbildīgi arī par citiem,» saka ģimenes psiholoģijas centra Līna dibinātāja Vita Kalniņa. Viņa skaidro, ka katra individuālā reakcija šobrīd ir atkarīga no tā, kādā situācijā kurš cilvēks atrodas. Zinot, kurus cilvēkus vīruss var skart visskarbāk, daudzi prātā pārcilā savu tuvinieku loku – kādam ir veca omīte, citam mamma vai tētis ar smagu hronisku slimību. Un, protams, mammas raizējas ne vien par sevi, bet arī saviem vēl nedzimušajiem, nupat dzimušajiem un mazajiem bērniem. «Ir cilvēki, kas prātā ļoti personīgi apsver, kuru tuvinieku vai draugu ļoti, ļoti negribētos zaudēt šīs pandēmijas dēļ,» saka Vita Kalniņa.
Tas, kā kurš tiek galā ar krīzes situāciju, ir atkarīgs gan no tiešās piesaistes bērnībā, gan līdzšinējās traumatiskās pieredzes.
«Nevienam nevajag slēpt savu satraukumu – par to var un vajag runāt. Un jāļauj par to runāt arī bērniem. Nelīmējiet viņa emocijām virsū pāragru pozitīvo emociju plāksteri! Nevajag teikt: ai, nu, ko tu uztraucies – gan viss būs labi, nekas TĀDS jau tas nav! Ļaujiet, lai bērns izreaģē savu stresu – lai pastāsta, ko viņš šodien dzirdējis, ko runā draugi, kas ir tas, no kā viņš baidās,» iesaka psihoterapeite. Ne bērnu, ne pieaugušo runāšana par savām bažām un bailēm nav panikas celšana. «Ieteikums necelt paniku nenozīmē, ka nedrīksti justies nobijies vai aizliegt sev raizēšanos. Atļauj sev piedzīvot šīs jūtas, jo dzīve bez bailēm nav iespējama. Bailes ir pamatemocija, kas palīdz rūpēties par izdzīvošanu, tāpēc tās nevar un nevajag tā vienkārši apturēt. Tomēr jācenšas ar bailēm apieties tā, lai tās nerada pārliekas ciešanas.»
Kā uzsver psihoterapeite, krīzē ir svarīgi katram palikt lojālam pret sevi, nekļūstot agresīviem pret citiem. «Iemācies sevi pasargāt no tā, kas ir par grūtu. Tev nav jāiesaistās katrā sarunā par notiekošo situāciju, tu drīksti vilkt robežas, un tev tas noteikti jādara, ja jūti, ka šobrīd visa ir par daudz. Bet nekritizē un neapsmej tos, kas ar šo situāciju tik labi nesadzīvo. Tu nezini, ar kādām dzīves grūtībām katram nākas tikt galā jau bez tā, kas notiek šobrīd. Ja kādam jau ir kādas problēmas, ko viņš nedēļām vai mēnešiem ilgi mēģina risināt, tad šobrīd notiekošais var būt kā pēdējais piliens,» saka Vita Kalniņa. Viņa uzsver, ka šobrīd ir ļoti svarīgi nekļūt noraidošiem vai agresīviem pret tiem, kas ir atgriezušies no ārzemju ceļojuma vai pat saslimuši. Kā rāda citu valstu pieredze, saslimušie ir un būs vēl. Bet – ja sabiedrība šos cilvēkus sāks atstumt, saslimušie savu slimību centīsies slēpt, un to mums noteikti nevajag. Tāpēc – ja tev ir kāda draudzene, kas atgriezusies no ārzemju ceļojuma, piezvani viņai! Saki: zini, parunāsim pa telefonu – saprotu, ka tev gribētos satikties, bet man šobrīd ir tik ļoti, ļoti bail, ka pagaidīsim divas nedēļas un tad iesim uz kafiju! Tieši tāpat jāizturas arī pret tiem, kas ir jau saslimuši, – jāpainteresējas, kā viņiem klājas, kāda ir pašsajūta, jānovēl ātra un viegla izveseļošanās.
3 īpašie padomi
1. Šķiro ziņas. Izlem, cik bieži, kur un ko tu lasīsi vai klausīsies par notiekošo. Ziņu ķeršana no visām pusēm tavu psihisko veselību padarīs trauslu un jūtīgu. Nekontrolēti daudz šausmu stāstu un fotogrāfiju ar cilvēkiem aizsargtērpos tev vairāk kaitēs nekā palīdzēs nomierināties. Lasi tikai tās ziņas, kas ir uzticamākās un emocionāli neitrālākās. Pārējā laikā dari to, kas jādara un kas sniedz gandarījumu: lasi grāmatu, izmazgā grīdu, sakārto atvilktni. Ziņu lasīšana un kārtējo šausmu piedzīvošana vai dalīšanās tajās var kļūt par sava veida postošu atkarību. Pasargā sevi!
2. Pārdomā, kāpēc vēlies iepirkt kādas rezerves. Nav tādas nepieciešamības ieviest lielus pārtikas krājumus, taču tas nav arī aizliegts. Tomēr, pirms iepērcies, apdomā, kāpēc tu to dari. Baidies, ka kādu laiku netiksi uz veikalu vai ka tie būs slēgti? Baidies, ka citi cilvēki visu izpirks, un tev nekas nepaliks? Nedari to tikai tāpēc, ka ir sajūta, ka citādi nevar, bet apzināti izlem – pirkt vai nepirkt. Papēti, kā tev palīdz iepirkšanās. Iespējams, tā mazina bezspēcības izjūtu, jo tā tu sagatavojies tam, ko nevari ietekmēt – tā tu tērē savu baiļu enerģiju. Neatkarīgi no tā, ko dari vai nedari un kādi ir tavi iemesli darīt tā vai citādi, apzinies šos iemeslus un savas darbības. Psihei vēlamākas ir apzinātas domas, jo tās ir pretējas spontānām neapzinātām reakcijām stresa situācijā.
3. Neapšaubi pašas pieņemtos lēmumus! Jaunā situācija liks pieņemt lēmumus par ierasto ikdienu un nākotnes plāniem. Visvairāk iztukšo nemitīga šaubīšanās. Ja pieņem kādu lēmumu, neapšaubi to līdz brīdim, kamēr ir kāda cita konkrēta informācija. Tad vari atkal savu lēmumu pārskatīt. Ja esi izlēmusi doties uz darbu, neskaties uz katru kolēģi vai klientu ar aizdomām. Ja pieņēmi lēmumu atcelt ceļojumu, tad nedomā vairs par to, ka varbūt tomēr vajadzēja braukt. Ja izlēmi nopirkt piecus kilogramus griķu, tad vairs nedomā, ka vajadzēja vairāk vai mazāk. Pieņem lēmumu, izdari, nogaidi un tad rīkojies tālāk.
*Rakstā izmantoti mājaslapā www.lina.lv publicētie 7 ieteikumi mierīgākai dzīvei ārkārtas situācijā
