Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
8
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Reizēm mēs pat par savu ķermeni nezinām elementāras lietas, kur tad vēl par pretējā dzimuma īpatnībām – jā, mīļie, tā tas ir arī mūsdienu interneta laikmetā, kad it kā taču visu iespējams noskaidrot ar pāris datorpeles klikšķiem. Bet, kur informācijas pārpilnība, tur arī gana daudz viedokļu, mītu un ažiotāžu. Tāpēc mēs ar kolēģēm novērsāmies no datoru ekrāniem un sarīkojām nelielu apspriedi par tēmu «Ko es nezinu par vīrieša dzimumlocekli?» Lūk, te mūsu spontānie jautājumi vīriešu ārstam!
Dēlu mammām
- Vai tas ir normāli, ka jau pavisam mazam zīdainim ir erekcija? Ieraugot to savam mēnesi vecajam puisītim, biju pārsteigta, jo domāju, ka tādas lietas sāk notikt tikai tīņa gados…
Jā, erekcija zēniem ir arī zīdaiņa vecumā! Pat vēl vairāk – puisīšiem krāniņš saceļas jau mammas vēderā. Tā ir spontāna erekcija un tas ir pilnīgi normāli. - Kad īsti oliņām jānoslīd sēklinieku maisiņā? Ja puikam tas nav noticis uzreiz pēc piedzimšanas, vai ir pamats uztraukumam? Kāpēc tas ir tik svarīgi?
Oliņas puisīšiem lielākoties noslīd sēklinieku maisiņā jau tad, kad viņi vēl atrodas mammas vēderā (ap 28.-30.grūtniecības nedēļu). Ir gadījumi, kad tas notiek vēlāk, tomēr, ja konstatē, ka abas vai viena oliņa neatrodas sēklinieku maisiņā līdz gada vecumam, noteikti jādodas pie ārsta. To, vai oliņas ir noslīdējušas, vecāki arī paši var labi redzēt un sataustīt.
Sēklinieku maisiņam ir interesanta uzbūve – ādā ir muskuļu slānītis, kas savelkas un izstiepjas, atkarībā no dažādiem faktoriem, bieži temperatūras maiņu iespaidā. Piemēram, kad zēns iet peldēties vēsā ezerā, sēklinieku maisiņš savelkas, sačokurojas un kļūst stingrs, bet, iesēžoties siltā vannā, maisiņš atslābst un izplešas. Ja oliņas laikus nenoslīd maisiņā, tas var būt bīstami topošā vīrieša veselībai, jo, lai veiksmīgi notiktu spermatoģenēze un testosterona ražošana, sēkliniekiem nepieciešama zemāka temperatūra – maisiņā, ārpus ķermeņa, tā ir nodrošināta. - Vai zēnam kaut kā īpaši jāmāca pačurāt? Reiz ģimenes ārste man zīmīgi pavaicāja, vai tētis trīsgadīgajam dēlam ir iemācījis to darīt pareizi… Kas tur ir par noslēpumu? Vēl mani interesē, vai, apmazgājot mazu puisīti, jācenšas atbīdīt priekšādiņu? Un ko tad, ja tur nekas neatbīdās?
Vai zēnam kaut kā īpaši jāiemāca pačurāt? Laikam nevarēšu komentēt šo jautājumu… Nav nekādas speciālas urinācijas tehnikas, to zina un paaudzēs cits citam var nodot tikai vīrieši. Protams, jātrāpa ir podā, nevis blakus, jāievēro higiēna, – tas arī viss.
Jautājums par priekšādiņas atbīdīšanu ir diskutabls. Vadošās Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas ir tādas, ka to vajag darīt, bet ne agrāk kā no 3 gadu vecuma. Tad puikam arī pašam var iemācīt pareizu higiēnu – apmazgāšanos ar priekšādiņas atbīdīšanu. Ja priekšādiņu atbīdīt nevar, bet zēnam nav nekādu problēmu pačurāt, nekas nesāp un nav iekaisis, ar varu neko nevajag darīt – atbīdīšanās var notikt arī vēlāk. Bet vislabāk būtu konsultēties pie bērnu ķirurga vai urologa, kurš novērtēs situāciju profesionāli. - Ko zēnam vajadzētu izstāstīt par viņa dzimumlocekli pusaudža vecumā? Mans divpadsmitgadīgais dēls bieži staigā pa māju ar rokām kabatās un, slepus viņu vērojot, redzu, ka puika caur kabatām bieži aiztiek dzimumlocekli – vai tas nozīmē, ka viņš masturbē?
Pusaudzis no maza zēna atšķiras ar to, ka viņam vairs nav tikai spontāna, reflektora erekcija, bet parādās jau citas funkcijas – attīstās priekšdziedzeris, sēklu pūslīši sāk producēt spermu un – tai kaut kur ir jāpaliek. Tātad, ja nav dzimumdzīves vai masturbācijas, notiek pollūcijas – patvaļīgas sēklas noplūdes (parasti nakts laikā, miegā), proti, organisms pats to lietu nokārto. Pusaudzi par šādu lietu vajadzētu laikus brīdināt, lai slapjums gultā viņu nepārsteigtu nesagatavotu un neizbiedētu.
Par masturbāciju ar rokām kabatās… Ja zēns uzkrītoši bieži aiztiek savu dzimumlocekli, tā var būt gan psiholoģiska lieta, kad patīkamas sajūtas mazina spriedzi utt., bet tam var būt arī kāds fizisks iemesls – nieze, iekaisums. Jebkurā gadījumā saruna ar bērnu par to ir vēlama. - Agrāk, padomjlaikos un mazliet vēl pēc tam, skolās bija obligātās pārbaudes – meitenēm pie ginekologa, zēniem pie urologa. Tagad viss ir ģimenes ārsta vai vecāku pašu ziņā… Kā jūs uzskatāt – vai pusaudzi vajag aizsūtīt pie urologa?
Ja zēnam viss ir kārtībā un to ir konstatējis arī bērnu ķirurgs (3 mēnešu vecumā, gada vecumā, 3 gadu vecumā, pirms skolas gaitu uzsākšanas – šie ir vecuma posmi, kad vismaz kādu reizi pie bērnu ķirurga bērns jāaizved) – proti, ja abas oliņas atrodas maisiņā, ja priekšādiņa normāli darbojas un nav nekādu sūdzību, tad pusaudža vecumā vizīte pie urologa vairāk būtu uzskatāma par iesakāmu vecāku sirdsmieram, bet ne kā obligāta. Savukārt pirms aktīvas dzimumdzīves uzsākšanas pusaudža vecumā vai pēc pirmās seksa pieredzes es jaunietim vienu vizīti pie urologa tomēr rekomendētu.
Pieaugušu vīriešu sievietēm
- Mani interesē rīta erekcija jeb kāpēc vīrietim no rītiem stāv? Vai tas ir saistīts ar iekāri?
Fakts ir tāds, ka šis jautājums joprojām ir atvērts – nav vienas konkrētas atbildes, kāpēc tā notiek, bet ir vairāki pieņēmumi. Piemēram, ka tādējādi organisms dzimumlocekli izvingrina un uztur labā kārtībā – erekcijas laikā paplašinās asinsvadi, audi tiek pastiprināti apgādāti ar skābekli.
Vēl viena versija rīta erekcijai ir arī par pilnu urīnpūsli, kas kairina sakrālo nervu un tādējādi izraisa erekciju. Tāpat ir versija par veģetatīvās nervu sistēmas darbību, kura ir atbildīga par erekciju un, tā kā naktī vairāk darbojas tieši šī mūsu nervu sistēmas daļa, attiecīgi erekcija notiek. Starp visiem pieņēmumiem un versijām ir gan arī viens skaidri zināms un pierādīts fakts – naktī erekcija notiek konkrētā miega fāzē, tā dēvētajā ātro acu ābolu kustību fāzē. Šī fāze ir apmēram 20% no mūsu nakts miega, šajā fāzē mēs sapņojam un veselīgam vīrietim iestājas arī spontāna erekcija. Tā kā erekcija nav tikai no rīta, bet visas nakts garumā – vīrietim ir 3–5 šādas epizodes! Vienīgi no rīta minētā ātro acu ābolu kustību fāze ir visgarākā, tad arī cilvēks bieži pamostas un attiecīgi pamana arī erekciju.
Un – diemžēl nē, tas nav saistīts ar iekāri. Bet šo rīta erekciju, protams, var arī izmantot pēc ieskatiem… - Vai vīrieši vienmēr precīzi jūt, kad viņi beidz? Kā izskaidrot tos gadījumus, kad, izmantojot pārtrauktā dzimumakta metodi, viņš saka: «Uzticies man, es paspēšu!», bet sieviete tomēr kļūst grūta?
Domāju, ka vīrieši to jūt itin labi, jā. Ar to paspēšanu gan ir ļoti individuāli – kā nu kuram tas padodas… Bet, ko vīrieši (un arī sievietes) parasti neņem vērā vai pat nezina, tā ir preejakulācija, proti, vīrietim uzbudinājumā jau pirms ejakulācijas izdalās sekrēts, tāds kā lubrikants, un tajā diemžēl vai par laimi arī mēdz būt pa kādam spermatozoīdam. Kā zināms, pietiek ar vienu aktīvu, veselīgu spermatozoīdu, lai tas nokļūtu līdz mērķim! Tāpēc šī, iespējams, visplašāk pielietotā pārtrauktā dzimumakta metode ir visnedrošākā kontracepcijas metode. Tāpat pat vissavaldīgākajam vīrietim reizēm sēklas noplūde var būt ļoti pēkšņa, tāda, ka viņš nespēj to izkontrolēt. - Vai mūsdienās vīrieši izvēlas apgraizīšanas operāciju un vai tā nemazina vīrieša jutību? Un vēl – vai taisnība, ka sēklvadu nosiešana vīriešiem ir neatgriezeniska operācija un viņš vairs nevar būt auglīgs? Vai šī operācija var ietekmēt erekciju?
Apgraizīšana arī mūsdienās notiek lielākoties reliģisku apsvērumu dēļ. Vēl šādu operāciju veic, pamatojoties uz medicīniskām indikācijām – ja priekšādiņa ir pārlieku šaura, sarētojusies, iekaisusi, ja saitīte ir īsa utt., bet ne tādēļ, ka maza zēna vecāki izdomā – tā būs labāk, ērtāk, drošāk un higiēniskāk. Nē, ja viss ir normāli, neredzu vajadzību pēc šādas operācijas, turklāt jāņem vērā, ka tā nav atgriezeniska. Es teiktu, ka jāļauj zēnam izaugt un, ja viņš vēlas, lai izlemj par šādu soli pats.
Par jutību – jā, iespējams, tā nedaudz mazināsies, taču ne traucējošos apjomos.
Sēklvadu nosiešanas operācija jeb vazektomija absolūti neietekmē erekciju un tāpat arī neietekmē sēklas šķidruma daudzumu – jo tas daudzums, kas tiek pazaudēts pēc sēklvadu nosiešanas, sastāda 1–2% no kopējā sēklas šķidruma daudzuma. Teorētiski šī operācija ir atgriezeniska, taču praktiski tā ir ļoti sareģžīta mikroķirurģija un reti kad veiksmīga, vismaz pie mums, Latvijā. Tāpēc šāds lēmums visdrīzāk nozīmē, ka vīrietis vairs nebūs auglīgs – pirms izlemt par labu sēklvadu nosiešanai, labāk tomēr nodot spermu glabāšanā spermas bankā. Ja nu dzīvē kas mainās… - Gribētos zināt divas lietas, kas mani vienmēr izbrīna: kāpēc pie vīriešu tualetēm gandrīz nekad nav neviena gaidītāja, kamēr pie sieviešu ir garu garās rindas? Un otrs jautājums: kāpēc vīrieši kasa sev starp kājām, turklāt bieži dara to demonstratīvi?
Kasīšana starp kājām ir uzvedības kultūras jautājums – it īpaši, ja to dara demonstratīvi! Savukārt par rindām pie tualetēm… Tīri fizioloģiska pamatojuma tam neredzu, jo nav tā, ka vīriešiem urīnpūslis būtu krietni ietilpīgāks. Iespējams, tas saistīts ar to, ka vīriešiem tā lieta gluži vienkārši iet ātrāk, ņemot vērā arī, ka daudzās tualetēs ir ne tikai kabīnes, bet arī vairāki pisuāri. - Ko vīrieši grib uzzināt pie urologa? Vai viņus satrauc dzimumlocekļa izskats un lielums? Un vai viņi zina, ka izmēram tomēr IR nozīme?
Katram vīrietim ir savi jautājumi ārstam, bet es pieņemu, ka sievietēm jūsu pirmais jautājums nav tik svarīgs, kā tie nākamie… Tātad, jā – apgalvojums, ka «izmēram nav nozīmes», diemžēl ir mīts! Vīrieši par to ir gana norūpējušies, bet to, cik tad īsti lielam vai garam tam jābūt, lai apmierinātu, – tas jājautā sievietēm. Vienu gan varu teikt no savas ārsta pieredzes – nav sakarības starp locekļa izmēru un vīrieša degunu, pirkstu garumu, augumu un uzvedību! Tāpat noteikti nevar apgalvot, ka vīrieši ar lieliem locekļiem ir laimīgāki, nekā tie, kuriem ir mazāki. Ir visādi. - Sievietēm katru gadu iesaka apmeklēt ginekologu, bet kā ar vīriešiem? Vai mums vajag mudināt savus vīriešus, lai aiziet pie urologa?
Jaunam, veselam vīrietim katru gadu doties pie urologa nav nepieciešamības! Kā jau minēju, vēlams tas ir pirms dzimumdzīves uzsākšanas vai pēc pirmās pieredzes, bet pēc tam… ja nav nekādu sūdzību, nav vajadzības iet pie ārsta. Kad vīrietim ir pāri 40 un vēl jo vairāk, ja tuvojas 50, tad gan pie urologa vajag aiziet. Tas ir vecums, kad uz vīrieti mēs lūkojamies jau no cita skatupunkta, aktuāli kļūst onkoloģiska rakstura riski, prostatas, urinēšanas problēmas.
Bet, vienalga kādā vecumā – ja sieviete pamana izmaiņas vīrieša dzimumloceklī, satausta ko nebijušu, ja viņš sūdzas par sāpēm, dedzināšanu, ja naktī vairākas reizes iet uz tualeti, ja priekšādiņa kāda iekaisuma vai traumas rezultātā sarētojusies un kļuvusi apgrūtināta tās atbīdīšana – nekādas mudināšanas, jums jāuzstāda ultimāts: «Ātri pie urologa!»
