Rīga 0°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
Svarīga kakla veselībai ir deguna elpošana. «Biežāk kakls sāp tiem, kam deguns elpo slikti, proti – mutes elpotājiem. Jo izžūst gļotāda. Elposim dziļi un caur degunu!» aicina ārsts.
– Ja ir kakla sāpes, cik nopietni pret to izturēties?
– Es par pareizu taktiku! Jo loģiskai rīcības pamatotībai būtu jābūt.
Slimība sākas tad, kad aizsargbarjeras tiek nojauktas. Tad, kad gļotādai kaut kas notiek. Un šie notikumi var būt daudzi un dažādi. Savukārt aukslēju mandeles mutē darbojas kā imūnsistēmas sensorais slēdzītis, kas organismam paziņo par svešo ielaušanos, un tajā brīdī imūnsistēma reaģē, kas dažos gadījumos izpaužas vienkārši kā diskomforts, citos – jau kā slimība.
Jautājums – kas gļotādai var notikt? Ir stāvokļi, kuru galvenais iemesls ir kāds vīruss vai baktērijas, un ir arī šo aģentu neizraisītas kakla sāpes. Sāksim ar otrajām! Te visbiežākais iemesls ir kuņģa sulas atvilnis.
Jocīgi, bet patiesībā visā pasaulē mediķi runā par atviļņa sezonalitāti. Atviļņa uzliesmojumi biežāk notiek rudeņos un ziemā. Kāpēc? Pastāv hipotēzes par vīrusa ietekmi šajā procesā, bet es skaidrotu mazliet citādāk. Pirmkārt, sezonāls ir nevis paša atviļņa, bet gan rīkles gļotādas stāvokļa izmaiņu raksturs. Otrkārt, atvilnis ir ļoti atkarīgs no stresa. Vasarā, kad spīd saule un ir daudz gaismas, cilvēkiem ir arī mazāk iemeslu stresam.
Paskatieties uz itāļiem! Viņiem nav vajadzības uztraukties, viņi visu laiku spēlē, uzdzied, un dziesmās dominē doma nevis par sūro likteni kā latviešiem, bet par sauli.
Vēl regulāras kakla sāpes var būt cilvēkiem, kam ir diabēts. Tiem, kuriem ir vielmaiņu pasliktinoši procesi organismā. Onkoloģijas pacientiem, kas saņem ķīmijterapiju. Ir medikamenti, kurus, regulāri lietojot, tiek sausināta rīkles gļotāda. Šādas blaknes var parādīties, piemēram, reimatisma pacientiem, kas ārstējas ar citostatiskiem medikamentiem. Daudziem, kas ilgstoši lietot pretiekaisuma līdzekļus, pastiprinās atvilnis. Cilvēks pamatota iemesla dēļ izdzer antibiotiku kursu un saka: «Slimība man pārgāja, bet visu laiku kaut kas jocīgs rīklē kasās…» Jā! Jo lielākā daļa antibiotiku būtiski un uz ilgu laiku pastiprina kuņģa sulas sekrēciju. Tāpat arī siekalu dziedzeru problēmas varētu radīt regulāru kakla sausumu un sāpes.
Ja runājam par iekaisīgo slimību grupu… Tad kakls mēdz sāpēt divu iemeslu dēļ – gļotādā iemitinājies vīruss vai arī uzdarbojusies kāda neganta baktērija. Turklāt kādreiz tieša inficēšanās nemaz nav notikusi! Piemēram, ja runājam par saaukstēšanos. Cilvēks taču saslimst arī tad, ja viņš ir pilnīgi viens un staigājis tikai pa mežu, nevis stundām klīdis pa ļaužu pilnu lielveikalu vai braucis trolejbusā, kur kāds uzšķaidījis virsū.
Proti, ja tu neesi laikapstākļiem un fiziskai aktivitātei atbilstoši saģērbies, tu atdziesti, nosalsti, un tad tā visa mikrobu bagātība, kas pastāvīgi atrodas rīklē, uzdarbojas, aizsargbarjeras kļūst švakākas.
Biežāk saaukstējas un vispār ar kakla sāpēm slimo cilvēki, kuri ir nelaimīgi, noskumuši, stresaini, pārguruši.
Ja kakla sāpes ir vīrusinfekcija, tad pa lielam ārsts nav vajadzīgs. Jāizmanto vecmāmiņas receptes – jebkuras, kas ģimenē aprobētas un atzītas par funkcionējošām. Piemēram! Sinepju plāksteri, kāju sildīšana karstā vannā, inhalācijas. Arī saviem pacientiem vienmēr saku: «Necīnieties ar ģimenes tradīcijām – tās ir pareizas! Ieteikumi ģimenē ir vērsti uz dzimtas saglabāšanu. Vecmāmiņas taču grib piedzīvot savus mazmazbērnus, tātad viņu receptes pilnīgi noteikti nav slikti domātas ar mērķi tevi iedzīt kapā.»
Protams, vecmāmiņas receptes paredz arī īpašu uzvedību tad, kad esi slims. Mēs taču zinām, ko šādās reizes dara mājdzīvnieki – viņi neskraida apkārt, nespēlējas.
Suns, kurš saslimis, visu dienu guļ un ik pa brīdim padzeras. Tā vajadzētu rīkoties arī slimam cilvēkam.
Labākā ārstēšanās metode šādā reizē ir samazināt dzīves tempu un neuztraukties: palikt mājās, pārāk nenoslogot balsi un kakla gļotādu runājot, kā arī uzņemt pietiekami daudz šķidruma – vairāk nekā ikdienā –, lai vīruss no organisma ātrāk izskalojas.
Nu jā, es jau dzirdu iebildumus… «Ko gan teiks mans darba devējs, ja piezvanīšu un sacīšu: «Man bišķi sāp kakls, es te pāris dienas pasēdēšu mājās…»» Bet principā tik tiešām vajadzētu ietīties segā, nekur neskriet, nestāvēt lietū pie vārtiņiem vai tramvaja pieturā, bet sēdēt mājās. Ja ir vīrusa izraisīts faringīts, iekaisums ir uz gļotādas virsmas, un organisms pats ar to tiks galā. Ja vien mēs nepretdarbosimies. Un pretdarbošanās ir režīma neievērošana. Iestāstīšana sev, ka esmu neaizvietojams, ka bez manis pasaule apstāsies.
Bieži vien pie manis atnāk bērnu vecāki un saka: «Dakter, mūsu bērns mācās devītajā vai divpadsmitajā klasē. Šis ir izlaiduma gads! Mēs nevaram slimot, un tagad pastāstiet mums savas maģiskās receptes. Mēs esam atnākuši tieši pie jums, iesakiet!» Nu nav tādu maģisko recepšu. Slimība pāries tad, kad pāries.
Slimībai ir jāļauj normāli pāriet, un, ja tu nobremzē tempu pareizajā brīdī uz pāris dienām, tas parasti ir efektīvāk, nekā gaidīt, kad saslimsi riktīgi un izkritīsi no aprites uz nedēļu.
– Daudzi, lai mazinātu nepatīkamās sajūtas un uzlabotu rīkles gļotādas stāvokli, aptiekā pērk sūkājamās tabletes, sprejus, kas satur dažādas pretiekaisuma vielas.
– Var mēģināt. Bet patiesībā gļotādas stāvokļa uzlabošanai vairāk palīdz vispārēji sistēmiski pasākumi, nekā lokāli. Jā, tiek tiražētas idejas par smiltsērkšķu eļļas fantastisko iedarbību uz gļotādu, par sezama eļļu, par kakla skalošanu ar sālsūdeni un kumelīšu tēju, bet īstenībā mūsu gļotādas virsma ir tāda, kādai ķermenis liek tai būt.
Ja jūs jautājat man kā Latvijas Universitātes pasniedzējam, tad nevienam no šiem simptomus mazinošajiem līdzekļiem efektivitāte nav pieradīta. Konkrētais cilvēks, kurš apgalvo, ka, pasūkājot tādu vai šādu tabletīti sešas reizes dienā, viņam strauji pāriet slimība, nemelo, viņam šis preparāts tik tiešām darbojas, bet, ja mēs ņemam, piemēram, tūkstoš pacientu, kam ir saaukstēšanās kakla sāpes, tad, skatoties pēc mūsdienu zāļu efektivitātes pierādīšanas kritērijiem, šo līdzekļu efektivitāte nav ticama.
Vairāk zinātnisko un klīnisko pieradījumu ir par aptiekā pieejamām bezrecepšu zālēm, kas palīdz ārstēt iekaisušu degunu. Taču rīkles gļotādā nav nekādu kabatu, nekādu telpu ap stūri, ko vajadzētu iztīrīt, izņemot aukslēju mandeļu iekaisuma gadījumā, kad ir angīna. Bet arī tad nekas nav jātīra ārā – drīzāk jāsaprot, ka tur ir cita veida notikums.
– Bet tiem, kam palīdz…
– Viņiem vajag lietot to, kas viņiem palīdz. To, kas viņu ģimenē darbojas un, iespējams, kam viņi tic. Jo ir ļoti svarīgi, lai cilvēks domā, ka viņam šis līdzeklis palīdz. Ja vien tas nav klaji kaitīgi. Viens no vēsturiskajiem medicīnas pamatpostulātiem ir – nekaitēt ar savu rīcību.
Taču tagad cilvēks pats sev var kaitēt. Katrā mājā ir saglabājušies medikamentu krājumi no iepriekšējām slimošanas reizēm. Piemēram, ģimenē kāds lietojis antibiotikas, tās palikušas pāri (tātad zāles nav lietotas, kā vajag!), un nu cilvēks, kuram ir vīrusa izraisītas kakla sāpes, sāk ar šiem pārpalikumiem ārstēties. Bet antibiotikas nav nekādas končas!
Antibiotikas ir domātas nāvīgi bīstamu infekciju ārstēšanai. Plaušu karsonis, tuberkuloze, lepra, sifiliss, gonoreja, sepse, un nevis katrs štrunts un skumja oma.
Mana paaudze zina, ka kādreiz pie kakla sāpēm ieteica sūkāt biseptolu, kas ir pilnīgs absurds! Bet tā bija, un, iespējams, mūsu paaudzei tāpēc tagad ir vairāk smaganu problēmu, vairāk ar rīkles un zarnu mikrofloras izmaiņām saistītu veselības ligu.
Izvēloties pret kakla sāpēm simptomus mazinošus līdzekļus, kurus var iegādāties aptiekā bez receptes, es ieteiktu pievērst uzmanību divām niansēm – vai sastāvā ir kaut kas sāpju mazināšanai un vai preparāts mitrinās gļotādu. Noteikti jāievēro mēra sajūta. Kļūda, kuru cilvēki bieži pieļauj un kuras sekas mēs, lori, redzam praksē… Cilvēki pārspīlē, nepārtraukti sukā kakla tabletes, ēd ķiplokus, medu, dzer karstas tējas, un rezultātā trauslā kakla gļotāda ir vēl vairāk satracināta, rodas gļotādas apdegumi un citas ligas. Jāatceras, ka kakla gļotāda ir ārkārtīgi maiga.
Ļoti lielu sāpju gadījumā es drīzāk ieteiktu iedzert kādu pretsāpju tableti, tas arī viss.
Ja cilvēks bieži slimo ar kakla sāpēm, tad ir būtiski ilgtermiņā identificēt, vai tās bijušas angīnas vai vīrusu izraisītas epizodes, un, ja tās ir angīnu epizodes daudzus gadus no vietas un vairākas reizes gadā, tad vajadzētu mandeles izgriezt divu iemeslu dēļ. Pirmais – jo slimība pati no sevis nepāries. Noticis kaut kas, kāpēc mandeles konkrētajam cilvēkam no orgāna, kas normāli funkcionē, kļuvušas par, tā teikt, miskasti.
Tas vairs nekādi nav normāli, ja cilvēks slimo gan ziemā, gan vasarā! Izdzer aukstu ūdeni un uzreiz ir angīna. Nu kas tā par dzīvi?! Tātad iekšā ir kaut kas pilnīgi nepareizi. Pamatā mandelēs, nevis ķermenī. Bet cilvēki bieži vien šādā situācijā domā, ka nepieciešams konsultēties ar imunologu, ka imunitāte švaka. Nē, tā nav!
Otrkārt, šādas mandeles operē laukā bakteriālas infekcijas, galvenokārt, streptokoka un tā izraisīto komplikāciju riska dēļ, jo var attīstīties reimatisms locītavās, nierēs, sirds vārstuļos, sepse.
Pēc 45 gadu vecuma cilvēka organismā vairs nav nevienas mandeles, kas būtu imunoloģiski aktīvas…
Bet – mandeļu izoperēšana nav spa procedūra, tā ir operācija ar diezgan ilgu atlabšanas periodu un pietiekami augstiem riskiem. Mandeles nedrīkstētu operēt tāpat vien.
Ar angīnu cilvēks biežāk slimo dzīves pirmajā pusē – vairāk slimo bērni, pusaudži, divdesmitgadnieki. Četrdesmit gados gandrīz visiem angīnas pāriet. Nav īsti saprotams, kāpēc. Taču nepazūd streptokoka infekcija no mandelēm, un kaut kādās pārslodzes, spēku izsīkuma situācijās tas var izpausties kā kakla sastrutojums audos.
Tāpēc mūsdienu medicīnas nostāja tomēr ir tāda, ka cilvēkam ar biežām angīnām mandeles jāizoperē. Bet atkal – nav nekādas jēgas veikt operāciju cilvēkam, kuram ir izteikts kuņģa sulas atvilnis un tāpēc bojāta rīkles gļotāda un bieži sāp kakls. Ļoti svarīgi ir precīzi noteikt diagnozi.
