Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai gan šķiet, ka multitaskings taupa laika resursus, nereti tas beidzas ar dažādiem sadzīviskiem negadījumiem un neuzmanības dēļ gūtām traumām.
Šobrīd vairāl nekā Latvijas iedzīvotāju daļēji vai pilnībā darbu un mācības veic attālināti. Pusdienu pagatavošana, veļas mazgāšana, bērna auklēšana un citi sadzīviski darbi un uzdevumi lielākoties tiek veikti paralēli darbam, mācībām un citām ikdienas nodarbēm. Kad darāmo uzdevumu ir daudz, bet laika maz, lai visu pagūtu, darbus nākas veikt paralēli. Tā rezultātā būtiski samazinās smadzeņu darbības efektivitāte, mēs kļūstam izklaidīgi un pat pārgalvīgi, jo vairs nespējam kontrolēt savas darbības.
“Smadzenes var pilnībā koncentrēties tikai uz atsevišķiem uzdevumiem, bet to skaita pieaugums noved pie uzmanības izkliedes. Smadzenes sāk pārslēgties starp uzdevumiem, efektivitāte samazinās, un neuzmanības rezultātā tiek izraisīti negadījumus un gūtas traumas,” skaidro Gjenisdige Latvija vadītāja Sanita Glovecka.
Pie biežākajām neuzmanības dēļ gūtajām traumām pieskaitāmi atklāta un slēgta tipa ievainojumi – sasitumi, sastiepumi, lūzumi, izmežģījumi un saišu plīsumi. Lai gan šķiet, ka šīs traumas ir iegūstamas nopietnas piepūles rezultātā, realitātē to cēloņi bieži vien ir neuzmanība – apdedzinoties pie plīts, paslīdot uz tikko mazgātas grīdas, gūstot elektriskās strāvas triecienu, atvienojot vadus un citi.
Taču bez akūtiem ievainojumiem multitaskinga rezultātā cieš arī smadzenes, jo, veicot vairākus uzdevumus vienlaikus, tiek iztukšoti cilvēka prāta un enerģijas resursi. Turklāt multitaskinga brīdī cilvēka organisms izdala adrenalīnam līdzīgu hormonu dopamīnu, kā arī stresa hormonu kortizolu. Cilvēka organisms ātri pierod pie šīm mānīgajām izjūtām, jo tās rada patīkamu satraukumu un momentānu enerģijas pieplūdi. Tādēļ ar katru nākamo reizi, kad veicam vairākus uzdevumus vienlaicīgi, mēs aizvien vairāk zaudējam koncentrēšanās un uzmanības spējas.
Kā izvairīties no neuzmanības traumām
Nosliece uz multitaskingu ir ikvienam, un, ja nepieturēties pie stingra dienas kārtības plāna, no šī ieraduma izvairīties ir grūti. Ir situācijas, kad negaidīti nākas pārslēgties no viena darba uz citu, taču ir jāņem vērā, ka šajos gadījumos ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Lai mazinātu akūto negadījumu skaitu, kas rodas, pārgalvībā un steigā veicot vairākus darbus, speciālisti iesaka plānot savu laiku – dienas sākumā ieplānojiet, kad starp darbiem jūs gatavosies pusdienas, kad vedīsiet suni pastaigā, kad uzsāksiet treniņu, un maksimāli pieturieties pie šī saraksta dienas laikā.
“Ir jāsaprot, ka ātra trauku mazgāšana darba pārtraukuma laikā garantē padarīto darbu kvantitāti, nevis kvalitāti. Uzmanība joprojām ir sapulcē, un, lai gan ar ķermeni cilvēks atrodas virtuvē, ar galvu viņš joprojām ir darba kabinetā, tādējādi kļūstam paši sev bīstami,” stāsta smadzeņu treniņa centra RigaBrain vadītājs Pēteris Urtāns.
