• Krūts vēzis: viena diagnoze – dažādas terapijas

    Slimības
    Santa.lv
    Santa.lv
    29. novembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Krūts vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm. Kāpēc atšķiras ārstēšanas taktika un kāpēc daži krūts vēži ir agresīvāki par citiem, skaidro Dr.med. Gunta Purkalne, onkoloģe – ķīmijterapeite, PSKUS Onkoloģijas klīnikas vadītāja.

    Neviena sieviete nav pasargāta no tā, ka viņai ir kāda no agresīvajām vēža formām. Sieviete var būt regulāri apmeklējusi profilaktiskās pārbaudes, un viņai, iespējams, vēzis ir ticis atklāts agrīni un veiksmīgi ticis ārstēts, taču nekad nav garantijas, ka pēc dažiem gadiem tas neatgriezīsies.

    Ir svarīgi veicināt profilaksi, aicināt sievietes ieklausīties savā ķermeni un regulāri apmeklēt ārstus, taču tikpat svarīgi ir neaizmirst par tām pacientēm, kuras nonākušas ļoti smagā stāvoklī, un no medikamentu pieejamības ir atkarīga viņu dzīvība. Šīs sievietes ne pie kā nav vainīgas, viņām vienkārši nav paveicies. Arī viņas ir pelnījušas iespēju saņemt nepieciešamo ārstēšanu, jo ir vajadzīgas savām ģimenēm un valstij.

    Latvijā nav apkopota precīza informācija par to, cik izplatīts ir katrs no krūts vēža tipiem, bet kopumā aina ir līdzīga kā citviet pasaulē.

    Dažādi krūts vēža tipi savā starpā atšķiras pēc vairākām pazīmēm:

    1. Vai audzējam ir hormonu receptori;
    2. Vai audzējam ir HER2 receptoru pārprodukcija;
    3. Cik ātri vairojas audzēja šūnas.

    Hormonu receptoru nozīme

    Ja audzēja šūnas lielā skaitā satur hormonu receptorus (estrogēna receptorus (ER) un/vai progesterona receptorus (PgR)), šādus audzējus sauc par hormonreceptoru pozitīviem. Piesaistot organismā esošo progesteronu vai estrogēnu, vēža šūnas aug lielākas. Aptuveni 65% pacienšu ir hormonreceptoru pozitīvas. Šo vēzi var veiksmīgi ārstēt, izmantojot hormonterapiju, kuras darbības būtība ir organismā producēto hormonu darbības bloķēšana, tādējādi nomācot vēža šūnu augšanu.

    HER2 nozīme

    HER2 (no angļu valodas – human epidermal growth factor receptor 2) ir ir gēns, kas producē proteīnu, un tas, savukārt, ietekmē šūnu augšanu. Ja vēža šūnas lielā daudzumā satur HER2 receptorus, to sauc par HER2 pozitīvu vēzi. Audzēji, uz kuru šūnu virsmas ir ļoti daudz šo īpašo receptoru, aug straujāk un ir agresīvāki. HER2 receptoru pārprodukciju novēro 15–20% pacienšu.

    Audzēji tiek iedalīti 4 tipos. Atkarībā no audzēja specifikas, atšķiras ne vien ārstēšanas taktika, bet arī ārstēšanas prognoze. Lumināls A – vislabākā prognoze. Trīskārši negatīvs – vissliktākā prognoze.

    1. Lumināls A. Šis audzēja tips satur hormonu receptorus, bet nesatur HER2 un ir novērots aptuveni 70% no visiem krūts vēža tipiem. Lumināls A ir audzējs ar vislabāko prognozi un dzīvildzes rādītajiem, jo tas aug salīdzinoši lēni. Vairumā gadījumu pacienti var saņemt tikai hormonterapiju, kurai parasti ir mazāk blakņu. Taču, ja ir papildus riski, var tikt pievienota arī ķīmijterapija.
    2. Lumināls B. Šis audzēja tips satur hormonu receptorus, bet atkarībā no HER2 radītājiem iedalās 2 apakštipos. Ir audzēji, kas satur HER2 (HER2 pozitīvi audzēji) un audzēji, kas nesatur HER2 (HER2 negatīvi audzēji). HER2 pozitīviem audzējiem tiek lietota ķīmijterapija + mērķterapija + hormonterapija. HER2 negatīviem audzējiem tiek lietota ķīmijterapija + mērķterapija. Luminālam B ir sliktāka prognoze un dzīvildzes rādītāji kā Luminālam A.
    3. HER2 receptorpozitīvs. Šis audzēja tips nesatur hormonu receptorus, bet satur HER2 receptorus pārmērīgā daudzumā. Tā kā šis audzēja tips ir HER2 pozitīvs, tas aug ātrāk un ir agresīvs. Šiem pacientiem neder hormonterapija, bet der HER2 mērķterapija un ķīmijterapija. Mērķterapija iedarbojas tieši uz HER2 proteīniem.
    4. Trīskārši negatīvs. Nesatur hormonu receptorus un nav HER2 receptoru pārprodukcijas. Viens no agresīvākajiem audzēju tipiem, ātri progresē. Novērots aptuveni 12% no visiem vēža tipiem. Šīs pacientes tiek ārstētas ar ķīmijterapiju. Šobrīd pasaulē pacientēm, kurām konstatēts trīskārši negatīvs krūts vēzis un tas ir progresējis, ir pieejama arī imūnterapija. Latvijā tā diemžēl vēl netiek kompensēta.

     

    Dažādu krūts vēža tipu ārstēšanas iespējas Latvijā

    Agrīns vēzis Latvijā var tikt veiksmīgi ārstēts neatkarīgi no vēža tipa, un pēc operācijas lielākā daļa pacientu atkal ir veselo grupā. Attiecībā uz agrīni atklāta krūts vēža ārstēšanu mēs neatpaliekam no citām ES valstīm, un mums ir pieejama nepieciešamā terapija.

    Grūtības rodas tad, kad audzēji progresē jeb rodas metastāzes. Vissliktākajā situācijā šobrīd ir pacientes ar trīskārši negatīvo vēzi, kurš ir progresējis, jo pasaulē šādos gadījumos izmanto imūnterapiju, kas Latvijā netiek kompensēta.

    Pēc izmeklējumu veikšanas un diagnozes noteikšanas tiek sasaukts ārstu konsīlijs, kas, izvērtējot pacienta vēža tipu un citus veselības rādītājus, nosaka individuāli piemērotāko terapiju.

    Ja pacientei, kurai konstatēts krūts vēzis, ir informācija par to, ka arī kādai no viņas dzimtas sievietēm bijusi šī saslimšana, viņai tiek apmaksātas ģenētiskās analīzes, lai noskaidrotu, vai gadījumā vēzis nav saistīts ar izmaiņām BRCA gēnos.

    BRCA gēna mutācijas tiek noteiktas arī pacientēm ar trīskārši negatīvu krūts vēzi, jo pētījumos ir pierādīts, ka šī vēža tipa pacientēm daudz biežāk kā pacientēm ar citiem tipiem ir konstatētas mutācijas šajā gēnā.

    Mutācijas ir svarīgi noteikt, jo to gadījumā ir nepieciešama nedaudz atšķirīga ārstēšanas taktika. Pacientēm ar BRAC mutāciju ķīmijterapijā tiek lietoti platīngrupas medikamenti, kas citiem krūts audzējiem tiek lietoti reti.

    Šobrīd vairākas ģenētiskās analīzes, kas nosaka vēža šūnu mutācijas, var veikt tikai par maksu, taču ir cerība, ka nākotnē molekulārā diagnostika varētu kļūt pieejamāka.

    Kas ir BRCA gēns?

    Gēna nosaukums cēlies no angļu valodas un apzīmē krūts vēzi (BReast CAncer). Tie ir gēni, kas ir saistīti ar krūts un olnīcu vēža veidošanās risku. Latvijā tika veikts pētījums, kurā noskaidrojās, ka mūsu iedzīvotājiem 80 procenti no visiem pārmantotā krūts un olnīcu vēža gadījumiem saistīti ar divām noteiktām mutācijām gēnā BRCA1.

    Ikvienai sievietei ir iespēja anonīmi uzdot speciālistam jautājumus un neskaidrības, kas skar krūts veselības tēmu, portālā http://parbaudikrutis.lv/.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē