Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atbild plaušu ārste Ineta Grīsle, pneimonoloģe alergoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību diferenciāldiagnostikas nodaļas vadītāja.
– Lai izprastu, kas ir emfizēma, jāatceras anatomija… Plaušas sastāv no trahejas un bronhiem, kuri atgādina caurulīti ar alveolām – maziem maisiņiem vissīkāko bronhu galos. Plaušu emfizēma ir šo alveolu starpsienu bojājums, kura rezultātā tās saplīst, un veidojas lielāki gaisa maisiņi – tos, veicot plaušu datortomogrāfiju, redz kā melnus caurumiņus. Bojātās alveolas vairs nespēj pilnvērtīgi veikt savu funkciju, proti, nogādāt ieelpotu skābekli asinsritē, lai tālāk tas nokļūtu audos. Tā vietā ieelpotais gaiss iestrēgst plaušās un rada tā saucamo plaušu pārmērīgu uzpūšanos, ko rentgenoloģiski reizēm apraksta kā emfizematozu plaušu.
Tomēr līdzīgu ainu rentgenā reizēm redz ļoti tieviem cilvēkiem, un tā nav emfizēma.
Emfizēmu visbiežāk rada smēķēšana, un tā iet roku rokā ar hronisku bronhītu. Laika gaitā var rasties slimība, ko sauc par HOPS jeb hronisku obstruktīvu plaušu slimību. Ļoti, ļoti reti emfizēmu atrod jauniem cilvēkiem vecumā zem 40 gadiem, un tā saistīta ar iedzimtību.
Ja meita nesūdzas par elpas trūkumu pie fiziskas slodzes un bronhiālā astma ir kontrolēta, viņai nevajadzētu būt emfizematozām plaušām. Bronhiālajai astmai raksturīgs elpceļu bojājums, bet nav strukturālas izmaiņas – plaušu emfizēma. Veicot parasto plaušu rentgenu, emfizēmu pārliecinoši neredz. Ja tomēr ir šaubas par rentgena slēdzienu, ieteiktu parādīt attēlu citam radiologam vai veikt datortomogrāfiju plaušām – ar mūsdienu aparatūru starojums ir ļoti neliels un nekaitēs meitas veselībai. Toties sirds būs mierīga.
