Kas ir «A» tipa streptokoka izraisītais iekaisums – faringīts?

Patlaban epidemiologi meklē streptokoka infekcijas avotu pēc viena bērna nāves un otra bērna nonākšanas slimnīcā Rīgā, trešdien ziņoja TV3 Ziņas. Abi inficētie bērni apmeklējuši vienu bērnudārza grupiņu, un patlaban izglītības iestādē notiek pastiprināta medicīniskā uzraudzība. Infekcijas avots gan vēl nav zināms. Informāciju par konkrētajiem saslimšanas gadījumiem Slimību profilakses kontroles centrs (SPKC) saņēma sestdienas, 28.jūnija vakarā.

SPKC raksta, ka A grupas beta (ß) hemolītiskais streptokoks ir bieži sastopams cilvēka patogēns visā pasaulē, kas izraisa plaša spektra slimības: no nekomplicēta faringīta (rīkles gļotādas iekaisuma) un piodermijas (strutainas ādas slimības) līdz invazīvām dzīvību apdraudošām infekcijām, kā arī tādām nopietnām nestrutainām komplikācijām kā reimatiskais drudzis un pēcstreptokoku glomerulonefrīts (nieru iekaisums) u.c.

Ievērojot pacientu privātuma tiesības, papildu komentārus Bērnu slimnīca nesniedz, norādot, ka «A» grupas beta hemolītiskais streptokoks ir biežākais bakteriāla faringīta cēlonis. Visbiežāk faringītu izsauc vīrusi, un šādā gadījumā tas pāriet dažu dienu laikā bez terapijas. Tomēr ir gadījumi, kad rīkles iekaisumu izraisa streptokoki.

«Akūts streptokoku faringīts – streptokoku izraisīts rīkles gļotādas iekaisums, kas vienmērīgi aptvert arī aukslēju mandeles, un tas ir specifiski vizuāli atšķirīgs. Var redzēt strutainu aplikumu gan uz mandelēm, gan uz rīkles mugurējās sienas gļotādām. Visur rīklē ir izteikta tūska, mandeles uzpampušas, strutas spiežas laukā, ir temperatūra. Vissvarīgākais izraisītājs, ko jācenšas atpazīt sajā gadījumā ir A grupas β hemolītiskais streptokoks,» žurnālam IevasVeselība atklāja ausu, deguna un kakla ķirurgs Kaspars Peksis. 

Kā ar to inficējas?

Infekcijas avots ir slimnieks vai baktērijas nēsātājs. A grupas streptokoku baktērijas bieži sastopamas degunā un kaklā. Cilvēki, kuri ir inficēti izplata baktērijas, runājot, klepojot vai šķaudot. Cilvēki var inficēties:

• ieelpojot elpceļu pilienus, kas satur baktērijas;
• pieskaroties priekšmetiem vai virsmām, uz kurām atrodas inficētās personas elpceļu izdalījumi, un pēc tam pieskaroties mutei vai degunam;
• dzerot no tās pašas glāzes vai ēdot no tā paša šķīvja, kuru lietojis cilvēks, kas inficēts ar A grupas streptokoku;
• pieskaroties ar A grupas streptokoku inficēto cilvēku ādas bojājumiem vai šo bojājumu izdalījumiem; 
• dažreiz ar pārtiku, kuru pagatavo inficēta persona un, kas netiek pareizi apstrādāta.

Inkubācijas periods skarlatīnai ir 1 – 12 dienas, bet vidēji 2 – 7 dienas.

Ir svarīgi zināt, ka dažiem inficētiem cilvēkiem nav simptomu un tie neizskatās slimi. Tomēr cilvēki, kuri slimo ar skarlatīnu ar simptomiem, ir daudz lipīgāki nekā tie, kuriem nav simptomu.

Kāpēc ar saslimst vasarā?

«Streptokoka infekcija būtībā ir sezonu nerespektējoša. Bet vide mums ir mainījusies un kā ārsti savā lokā dažkārt ļauni smejamies, ka – pateicoties kondicionieriem un lielveikalu ledusskapjiem, kakla dakterim arī vasarā darba netrūkst,» stāsta ārsts Kaspars Peksis. 

Simptomi

Infekcijai visbiežāk tiek novērota viegla slimības gaita. Slimība sākas akūti ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpēm un sāpēm kaklā. Pēc kāda laika (no dažām stundām līdz 2 – 3 dienām) parādās izsitumi, kas ir baktērijas izdalīta toksīna iedarbības rezultāts. Izsitumi ātri izplatās pa seju, kaklu, ķermeni un ekstremitātēm. Izsitumi ir izteiktāki ķermeņa dabīgajās ieloku virsmās: padusēs, cirkšņos, elkoņu ieloku virsmā. Uz sejas ir raksturīgas klīniskās pazīmes: sārti vaigi ar izsitumiem, bet rajons ap muti ir bāls, veidojot bālu trīsstūri. Pēc izsitumu pazušanas (parasti bez pigmentācijas) slimības 3. – 7. dienā sākās ādas lobīšanās (parasti lielu lēveru veidā). Raksturīga izpausme ir angīna (žāvas un mandeļu loku apsārtums), kas progresējot, iesaista procesā arī apkārtējos audus – novēro limfmezglu palielināšanos. Parasti slimība noris vieglā formā ar nelielu ķermeņa temperatūras paaugstināšanos un vieglu intoksikāciju.

Retos gadījumos baktērija var izraisīt arī smagu, dzīvībai bīstamu infekciju, kas pazīstama kā invazīva A grupas streptokoka infekcija, kas var izpausties kā bakteriēmija (baktērijas asinīs), pneimonija (plaušu karsonis), osteomielīts (kaula smadzeņu iekaisums), nekrotizējošs fascīts (fascijas iekaisums) u.c. izpausmēm. Bērniem ar citām vīrusu infekcijām, piemēram, vējbakām vai gripu, ir lielāks invazīvas infekcijas risks. 

Ārstēšana

«Streptokoku faringīts un streptokoku izraisīta angīna – gan jāuztver nopietni un to tāpat kā plaušu karsoni un gripu vajadzētu obligāti izgulēt plus saudzējoša diēta, lai imobilizētu slimo orgānu,» stāsta Peksis. Vieglos gadījumos ir iespējams ārstēt mājās (vieglu formu gadījumā), nodrošinot slimnieka izolēšanu atsevišķā istabā. Ārstēšana notiek ar antiobiotikām. «Visas vadlīnijas saka: antibiotikas jādzer. Streptokoku baktērijas visjutīgākās ir pret vecu veco penicilīnu,» uzsver ārsts. 

Smagu formu gadījumā ir nepieciešama hospitalizācija. Ārstēšanai izmanto antibiotiku preparātus, kurus nosaka ārstējošais ārsts. Atkarībā no slimības gaitas, ārsts nosaka ārstēšanās ilgumu.

Ir svarīgi rūpīgi uzraudzīt slimības gaitu, lai pamanītu invazīvas infekcijas pazīmes un laikus hospitalizētu pacientu.

Smagas formas slimības risks pieaug, ja cilvēks pirms saslima ar gripu, vējbakām vai Covid-19 infekciju.

Profilakse un pretepidēmijas pasākumi

Pret streptokoku infekcijām vakcīnu vēl nav, bet svarīgi veikt profilaktisku vakcināciju pret citām infekcijām, kas paaugstina invazīvas A grupas streptokoka infekcijas risku: vējbakas, gripa, Covid-19 infekcija.

Svarīgi agrīni atklāt, izolēt un ārstēt pacientus ar streptokoku infekcijām. Nespecifiskās profilakses nolūkā būtiski ievērot roku un klepošanas/šķaudīšanas higiēnu, kā arī svarīgi veikt telpu mitro uzkopšanu, koplietošanas priekšmetu dezinfekciju ar sadzīves dezinfekcijas līdzekļiem, un telpu vēdināšanu. Slimniekam jāpiešķir atsevišķi trauki un individuālas uzkopšanas priekšmeti. Izolācijas laikā svarīgi nepieņemt viesus, izvairīties no tuva kontakta ar citiem cilvēkiem, bet ja tas ir īpaši nepieciešams, lietot medicīnisku sejas masku.