Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vajadzīgā slimošana
Līdz aptuveni divu gadu vecumam mazuļi slimo retāk, jo viņu organismā vēl saglabājušās antivielas no mammas. Bērni sāk slimot biežāk, uzsākot bērnudārza gaitas. Apkārt cirkulē simtiem vīrusu, kas ir biežākie slimību ierosinātāji. Kad bērns sāk apmeklēt bērnudārzu, viņa organisms sāk iepazīties ar tiem. Kamēr notiek imunitātes nobriešana, organisms šos vīrusus neatpazīst un nespēj no tiem aizsargāties.
Vēl viens iemesls, kāpēc bērni biežāk slimo, ir emocionālā pašsajūta.
Nereti ir tā: mazajam par kaut ko sāp sirsniņa, viņš nespēj to izteikt vārdos, un slimība klāt. Tāpēc bērndārznieki, kam kādu iemeslu dēļ mājās vai bērnudārzā ir emocionāls diskomforts, slimo biežāk. Tad vecākiem jādomā, kā bērna dzīvi padarīt mierīgāku, lai viņš tik daudz nekreņķētos. Daļa vecāku joprojām noliedz emociju ietekmi uz slimošanu un vaino tikai vīrusus, taču abi šie faktori iet roku rokā – jo jūtīgāks un emocionāli nomāktāks bērns, jo viņam vieglāk pielīp dažādi vīrusi.
Skaidrs, ka bieža slimošana sagādā diskomfortu gan bērnam, gan vecākiem. Taču rudens, ziemas sezonā mazais var slimot vairākas reizes, pat katru mēnesi.
Slimošana bērna organismam paliekošu kaitējumu nenodara, drīzāk tā ir dabiska imūnsistēmas attīstība, kas padara bērna imunitāti stiprāku.
Taču ar nosacījumu, ka tā ir normāla slimošana, kas katru reizi nebeidzas ar pneimoniju, strutainu otītu (jeb vidusauss iekaisumu) un antibiotiku lietošanu. Izslimojot vīrusu, imūnā sistēma mācās. Arī augsta temperatūra reizi vai pāris reižu gadā nav nekas slikts – tā gan trenē imūno sistēmu, gan sadedzina nevajadzīgos olbaltumus, kā arī notiek citi organismam labvēlīgi procesi. Neveselīga slimošana ir tad, ja tā vienmēr ir tik nopietna, ka bērns nevar izveseļoties bez antibiotiku lietošanas. Tad gan bērna ķermenis nogurst un tam nepieciešama atjaunošanās. Lai gan pēc katras slimošanas organisma imunitāte vīrusus lēnām sāk atpazīt un izslimot vieglāk, imūnās sistēmas nobriešana notiek līdz aptuveni septiņu gadu vecumam, tāpēc tas, kādā vecumā bērns sāks slimot retāk, ir individuāli.
Antibiotikas – pārāk bieži?
Gan ārsti, gan vecāki nereti bažījas, ka antibiotikas izraksta pārāk bieži un tas var izraisīt antimikrobiālo rezistenci. Tas nozīmē, ka antibiotikas vairs nedarbojas, jo baktērijas iemācījušās izdzīvot arī tad, kad tās cenšas iznīcināt. Tāpēc antibakteriālās terapijas uzsākšanu vajadzētu atstāt tikai un vienīgi ārsta ziņā! Tāpat jāņem vērā, ka antibiotikas izmanto, tikai lai ārstētu baktēriju izraisītu infekciju. Antibiotikas parasti izraksta, ievērojot stingras vadlīnijas. Ja ārstam, izvērtējot un apskatot bērnu, rodas aizdomas par baktēriju izraisītu infekciju, tikai tad viņš izraksta antibiotikas. Tās var izrakstīt, ja ir plaušu karsonis, vidusauss iekaisums, tonsilīts (jeb mandeļu iekaisums) un citas infekcijas, ja to norāda slimības gaita, bērna vispārējais stāvoklis un iekaisuma marķieri asins analīzēs.
Bieži uzskata, ka antibiotikas novājina bērna imūnsistēmu un iznīcina ne tikai sliktās, bet arī labās baktērijas. Tā gluži nav, taču, dzerot antibiotikas, mainās zarnu mikroflora, bērnam var pūsties vēders, parādīties caureja. Tāpat īpaši mazie bērni dažkārt mokās ar sliktu apetīti, disbakteriozi, piena sēnīti. Ja bijis viens antibiotiku lietošanas kurss, zarnu mikroflora pakāpeniski atjaunojas pati. Ja antibiotikas lietotas biežāk vai mazajam ir, piemēram, šķidrāka vēdera izeja, ieteicams lietot bērniem domātās probiotikas jeb labās baktērijas, kas labvēlīgi iedarbojas uz gremošanas sistēmu.
Kā atgūties pēc slimošanas?
Ģimenes ārste Zane Zitmane uzsver: pēc slimošanas, tiklīdz nokritusies temperatūra, beigusies vemšana, caureja vai pārgājis klepus, bērnu uzreiz nevajadzētu vest uz bērnudārzu vai skolu. Jāļauj viņam vēl vismaz nedēļu pilnībā atlabt. Ja bērns, atgriežoties bērnudārzā, vēl nav pilnīgi vesels, pastāv liela iespēja vēlreiz saslimt ar citu vīrusu, jo imunitāte slimošanas dēļ ir novājināta.
Lai atgūtu spēkus, jāļauj bērnam izgulēties vismaz 12 stundu diennaktī.
Ieteicams katru dienu vismaz stundu pavadīt svaigā gaisā, taču nebūtu vēlamas pārmērīgas fiziskās aktivitātes, kas mazo varētu nogurdināt. Liela nozīme ir arī veselīgam, pilnvērtīgam un sabalansētam uzturam, kā arī pietiekamai šķidruma uzņemšanai, jo organismā jāatgūst visas slimošanas laikā zaudētās vielas.
Savukārt homeopāte Inga Grundmane iesaka: ja bērns piecas sešas reizes ziemā slimojis, atveseļot organismu var palīdzēt bišu produkti – sens un daudziem zināms līdzeklis ir bišu maize, ziedputekšņi un bišu māšu peru pieniņš. Tos var iegādāties gan biškopības veikalos, gan aptiekās. Piemēram, bišu māšu peru pieniņu var nopirkt kapsulās, tās ver vaļā, un no rīta tukšā dūšā bērns pulverīti paliek zem mēles. Šis ir enerģētiski spēcinošs līdzeklis, kas pēc slimošanas, īpaši antibiotiku lietošanas, būs tieši laikā. Var lietot arī propolisu spirtā – līdz divu gadu vecumam tas nav tik aktuāli, bet vēlāk šie pāris pilieniņi bērnam neko nenodarīs. Bišu produkti ir unikāls dabas līdzeklis, jo tajos ir visu grupu vitamīni. Ja pret bišu produktiem bērnam ir alerģija, pavasaris varētu būt laiks, kad izdzert kursu labu aptiekā nopērkamu vitamīnu. Īpaši, ja bērns ir slikts ēdējs un pārsvarā pārtiek no maizes un makaroniem. Svarīgi ir visi vitamīni un mikroelementi, tāpēc var izvēlēties sabalansētus polivitamīnus, kā arī papildus lietot D vitamīnu. Tāpat pēc slimošanas var līdzēt smiltsērkšķu sula, kas satur A, C un E vitamīnu, kas ir īpaši svarīgi elpceļiem. Ne mazāk būtiskas ir pastaigas svaigā gaisā un kustības, kā arī emocionālā stāvokļa sakārtošana, lai bērns justos iespējami labāk. Protams, ja uz bērnudārzu jāiet, tad jāiet, bet varbūt pastāv iespēja mazajam iedot nedēļā brīvu dienu vai izņemt viņu no dārziņa ātrāk, piemēram, uzreiz pēc diendusas. Aprīlī jau pavasaris būs klāt, un tad parasti visas slimošanas mazinās.
Peldes un kustības
Lai bērns būtu stiprs, vesels un nākamajā ziemā tik bieži neslimotu, viņš jārūda – tas jādara pakāpeniski un ilgstoši. Gan ziemā, gan tagad, pavasarī, ārkārtīgi svarīgi ir kustēties – iet pastaigās, doties pārgājienos, staigāt, skraidīt, lēkāt. Imunitātes stiprināšanai un emocionālās pašsajūtas uzlabošanai jau vasarā var sākt lietot homeopātiskos preparātus, kas palīdz uzturēt organismu labā stāvoklī. Homeopāts piemeklē bērnam konstitucionālo līdzekli, kuru lietojot bērns neslimo vai slimo daudz retāk.
Daudzi vecāki stāsta, ka bērns visu vasaru peldējies, staigājis basām kājām, bet kā rudens, tā sācis slimot. Taču pāris mēnešos norūdīties nevar – ja bērns vasarā sauļojies un skraidījis pa siltu ūdeni, ar to vien nepietiek.
Rūdīšanās jāturpina arī tālāk – rudenī un ziemā, būtībā visu laiku. Inga Grundmane, kura ezerā peldas visa gada garumā, labi zina, ka ķermenis pie tā jāpieradina. Noģērbties ārā vien ir imūnās sistēmas treniņš, bet iebrist ūdenī – tā ķermenim ir šoka terapija, pie kuras jāpierod, un tam vajadzīgi apmēram septiņi mēneši. Protams, ne visiem pilsētas bērniem tuvumā būs pieejama āra peldvieta, bet var kaut basām kājām paskraidīt pa sniegu. Tas attiecas ne tikai uz bērniem, bet arī pieaugušajiem un varētu būt kopīgs ģimenes rūdīšanās pasākums. Ja tas šķiet pārāk sarežģīti, ļoti labs imunitātes rūdītājs ir nolaistīšanās ar kontrastdušu, kad mijas auksts un silts ūdens. Ūdeni virza no lejas uz augšu – sāk ar kājām, pēdām, tad pamazām iet uz ceļiem un augstāk. Jo ķermenim ir tāda gudrība, ka tas mēģina siltumu saglabāt centrā. Katru dienu ejot kontrastdušā, pamazām trenējas gan izturība, gan imūnā sistēma. Pēc tam vasarā iet ārā un rūdās, nepārtraucot to darīt arī rudenī un ziemā. Ne velti Krievijā, Sibīrijā, bērndārznieki skraida puspliki pa sniegu, bet Norvēģijā, Somijā vispār neeksistē slikti laikapstākļi – bērndārznieki iet ārā gan lietū, gan sniegā. Tas ir veselīgi un noderīgi, tikai diemžēl pie mums daudziem vecākiem tā nešķiet – ir grūti mainīt domāšanu un pieņemt, ka bērnu tas nevis saslimdinās, bet norūdīs. Ja vēlas, lai bērns būtu vesels, vecākiem jāsāk ar sevi un jāatceras, ka stipras veselības pamats ir veselīgs emocionālais klimats un dažādas aktivitātes svaigā gaisā visai ģimenei kopā.
Ko var darīt jau tagad, lai nākamajā ziemā slimotu retāk?
- Pirmajā gadā mazulim svarīgākā ir diendusa un pastaigas svaigā gaisā.
- Veselīgs uzturs, kas nozīmē daudz svaigu augļu (īpaši daudz C vitamīna ir kivi, citrusaugļos, dzērvenēs), dārzeņu, arī gaļas.
- Fiziskās aktivitātes, vēlams svaigā gaisā, katru dienu vismaz 30 minūtes.
- Gan pavasarī, gan arī ziemā var aizmirst par zeķēm un čībām un ļaut bērnam staigāt pa māju plikām kājām. Ja arī kājas ir vēsas, tas nenozīmē, ka mazajam ir auksti. Var iegādāties speciālus paklājiņus, masāžas ezīšus vai koka rullīšus, kas palīdz trenēt, masēt un rūdīt kājas. Arī ejot ārā vēsākā laikā, svarīgi bērnu nepārtuntulēt.
- Katru dienu apmēram vienā laikā doties gulēt, ievērojot gulētiešanas rituālus, lai bērns izgulētos.
- Pakāpeniski sākt rūdīšanos. Vislielākais ieguvums būs tad, ja rūdīšanās, īpaši bērnam līdz septiņu gadu vecumam, būs kā rotaļa, kā jautrs piedzīvojums, nevis mammas vai tēta uzspiests obligāts pasākums. Nepareiza un piespiedu rūdīšana ne tikai neuzlabo imunitāti, bet pat var to pasliktināt, jo rada bērnam nevajadzīgu stresu.
- Iemācīt bērnam pareizi mazgāt rokas: gan atnākot mājās, gan pēc labierīcību apmeklēšanas. Bērnam jāmāca klepojot vai šķaudot mutei priekšā aizlikt roku vai elkoni, nedzert no cita krūzītes, kā arī neizmantot cita karoti vai dakšu.
- Lietot D vitamīnu profilaktiskās devās visu gadu.
Populārākie raksti
