• Adītājas rociņas — vai adīšana kaitē veselībai?

    Veselība
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    5. oktobris, 2018
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Esi nobažījusies, ka nevarēsi adīt, jo šī nodarbe kaitē veselībai – tirpst rokas un sāp sirds? Konsultē Dr. DACE BĒRZIŅA, neiroloģe Veselības centru apvienības poliklīnikā Pļavnieki.

    Arī es sevi pieskaitu pie adītājām. Džemperis, ja tam kārtīgi ķeros klāt, trijās dienās ir gatavs. Sokas visai raiti, un man tiešām patīk.

    Vai adīšana nodara kaitējumu veselībai? Nāk prātā laiks no manas dzīves… Pirmie divi bērni man nāca pasaulē pirms laika, un daktere, baidoties, ka tāpat varētu notikt ar trešo bērniņu, ielika mani slimnīcā uz saglabāšanu. Sastresojos un vīram palūdzu, lai viņš man atved adīkli. 

    Daktere, ienākusi palātā, ieraudzīja adīkli man rokās un iesaucās: «Dace, ko tu dari?! Vai tad tu nezini, ka nedrīkst adīt?! Tev būs tāds tonuss! Tu jau tā vari pazaudēt bērnu, un vēl ņem un adi!»

    «Dakter, ja jūs gribat sev mierīgu pacienti, tad ļaujiet man, lūdzu, adīt. Ja jūs gribat tādu, kas nemitīgi uztraucas: «Kas man tur notiek?», tad ņemiet to adīkli nost.»

    Patiesībā adīšana nomierina. Un arī tev, ja adīšana iet pie sirds, tā nevar veselībai kaitēt. Tam ir arī medicīnisks pamatojums: visas jaukās lietas veicina īpašas vielas – endorfīna – izdalīšanos. Tas ir laimes hormons, kurš tavā ķermenī rada veselību: palīdz mazināt iekaisuma procesus un citas sliktas lietas.

    Bet nu – par roku tirpšanu… Zinu, ka, ilgstoši un intensīvi adot, kādreiz vakaros mēdz tirpt rokas. Jā, tā varētu būt. Vairāk gan rokdarbniecēm, kas ar adīšanu nodarbojas profesionāli.

    Kāpēc tā notiek?

    Varbūt esi dzirdējusi tādu jēdzienu kā karpālā kanāla sindroms… Karpālais kanāls ir tunelis plaukstas pamatnē, caur kuru iet saliecējcīpslas un vidusnervs, kas nodrošina jutību trim pirkstiem, un tas ļoti bieži ir pie vainas, kad rokas tirpst un sāp.

    Kamēr nerva serdīte nav bojāta, tas spēj atjaunoties.

    Pirmās pazīmes vairāk jūtamas vakaros un naktīs. Cilvēks pamostas no tā, ka notirpusi roka, dedzina. Viens no simptomiem, kas mums, ārstiem, palīdz karpālā kanāla sindromu atpazīt, ir tas, ka paciente stāsta: «Nu, jā, un tad es to roku izpurināju, drusku pakustināju, un tirpšana uz laiku pārgāja, varēju gulēt.» Tas ir raksturīgi.

    Kāpēc tirpst? Pa dienu tavi muskulīši adot tiek riktīgi nodarbināti, tajos notiek intensīva apasiņošana, bet dažreiz asinis no plaukstas neatplūst tik lielā mērā, cik būtu vajadzīgs. Cīpslas, kas no muskulīšiem aiziet uz pirkstiem, sabriest – gan tādēļ, ka asinsrite nav izcila, gan pārslodzes dēļ.

    Sabriedušās cīpslas saspiež apkārtesošos audus, turklāt zem cīpslām, kas iet caur plaukstas pamatnes kanālu, atrodas kauli, kas neļauj kanālam paplesties platākam. Un vakarā, kad viss ir piebriedis, tu sāc pamazām just sāpes, jo cīpslu piebriedums uzspiež uz vidusnerva. Blakus atrodas arī artērija, un var gadīties, ka sākumā pat tā ir nospiesta, tāpēc pirkstiem nepieplūst asinis un rodas tirpšanas sajūta.

    Ļoti bieži, izvērtējot situāciju, neirologam top skaidrs, ka nervs ir bojāts. Ko tas nozīmē?

    Ir viens liels vidusnervs, kas sastāv no vairākām nervu šķiedriņām, katra šķiedriņa aiziet uz savu muskulīti, savu ādas laukumu.  Katrai nervu šķiedrai ir divas daļas: serdīte (aksons), kas, ja salīdzina ar pērļošanu, varētu būt metāla stieplīte, bet serdītei apkārt ir mielīna posmi (nervu šķiedras apvalks) – tātad pērlītes, kuras uzver uz stieplītes.

    Sākumā spiediens ietekmē mielīnu – ir spiediens uz šīm pērlītēm, tās noārdot. Rezultātā parādās jušanas traucējumi – gan sāpes, gan tirpšana, kas dažreiz izpaužas kā dedzināšanas sajūta. Kamēr serdīte nav bojāta, tikmēr nervs  – pērlītes katra atsevišķi – spēj atjaunoties. Tāpēc ir ļoti svarīgi šo nerva bojājumu laikus konstatēt.

    Kā palīdzēt?

    Sākumā mēs, dakteri, cenšamies problēmu risināt ar medikamentiem. Liela daļa no tiem ir ar receptēm izrakstāmi, bet mūsu ģimenes ārsti ir zinoši, viņi to izdarīs. Noteikti šo medikamentu vidū būs arī B grupas vitamīni – tie palīdz atjaunoties nervu šķiedras struktūrai.

    Piemēram, B12 vitamīns ir pat mielīna formulas sastāvā! Zināma arī  specifiska slimība, kura rodas, ja organismā trūkst B12 vitamīna, tad ir jušanas traucējumi arī kājās un pasliktinās koordinācija.

    Tāpat B1 vitamīns ir ļoti nozīmīgs tieši nervu impulsu pārvadei, arī B6 vitamīns.

    Ir arī specifisks preparāts Neiromidin, kurš palīdz vadīt impulsu, turklāt pierādīts, ka neiromidīnam piemīt spēja atjaunot nerva struktūru, tieši plasticitāti. Tātad veidot jaunas nervu šūnas, mielīnu. Es ļoti, ļoti gribētu, lai tu to ņemtu vērā.

    Ja nospiests vidusnervs, būtu jāveic elektroneirogrāfija rokām un ultraskaņas izmeklēšana plaukstas pamatnei. Izmeklējumi palīdzētu ārstam izvērtēt, vai tev vēl var palīdzēt ar zālēm, lokālām procedūrām, vai tomēr jau nepieciešams operēt  plaukstas pamatni. Ja ierosināts veikt operāciju, es neieteiktu vilkt garumā.

    Zinu, ka cilvēki nevēlas operēties, jo ķirurģiska iejaukšanās karpālajā kanālā pēc tam uz diviem vai trim mēnešiem ierobežo normālu darbošanos ar plaukstu.

    Pat kartupeļus tad nav vēlams mizot, jo jāsargājas no fiziskas slodzes!

    Tajā pašā laikā, ja neoperējas, mielīna pērlītes pilnībā iznīkst, nerva serdīte kļūst kaila, un tālāk to jau bojā piebriedušo cīpslu spiediens, līdz serdīti  nospiež pavisam.

    Tas ir stipri sliktāks variants, jo nervu šķiedras serdītei jāataug pilnīgi no jauna, kas diemžēl prasa daudz, daudz  ilgāku laiku, līdz ar to plaukstas funkciju atjaunošanās notiek stipri vēlāk. Tāpēc ir ļoti būtiski problēmu atrisināt pēc iespējas ātrāk.

    Un kā ar sirdi?

    Vēl man pacientes kādreiz stāsta, ka no lielās adīšanas sāpot sirds… Īsti tam nepiekritīšu, jo nevienu tādu pacienti neesmu satikusi, kurai pēkšņi no adīšanas izveidotos miokarda infarkts vai stenokardija.

    Bet tam, ka sāpes sirds rajonā var būt, es pilnībā ticu, jo, atvaino, ja pavēro, kā adītājas sēž – bieži vien ar līku muguru.

    Finālā kūkumiņš, kuru var sataustīt uz spranda, saspiež muguras nervu saknītes, kas inervē krūšu kaula rajonu, un tāpēc var šķist, ka sāp sirsniņa. Tāpat no ilgstošas nepareizas adīšanas pozas, kad galva visu laiku ir pieliekta, var uznākt reibonis. Te ir divi varianti.

    Daudzi uzskata, ka galvas reibonis saistīts ar asinsvadu, kas iet gar mugurkaula kakla daļu, tas tiek nospiests, un galvas smadzenēm nepieplūst pietiekami daudz asiņu. Otrs variants, kas pierādīts, – reibonis var rasties no kakla sasprindzinājuma, no kakla nervu saknīšu kairinājuma.

    Proti, kakla daļā pirmie četri skriemeļi  un tajos esošās muguras smadzenes atbild par līdzsvaru, bet līdzsvara centrs atrodas smadzenītēs. Tātad, ja tiek kairinātas saknītes kakla daļā, impulss no tām caur specifiskiem ceļiem aiziet līdz smadzenītēm, un rodas līdzsvara un koordinācijas traucējumi. Tāpēc arī kakla daļa būtu tā, kuru vajadzētu piesaudzēt.

    KO stasta tava plauksta?

    • Ja tev sāk tirpt mazais pirkstiņš un zeltnesis, turklāt simetriski abām rokām, visticamāk, problēma ir mugurā – spranda daļā.
    • Ja tirpst īkšķis, rādītājpirksts un visgarākais pirksts, zini – tos darbina vidusnervs, kas nāk no karpālā kanāla. Tātad problēma meklējama tur!
    • Aplūko vietu, kur sākas īkšķis, un tā apakšiņu. Ja pamani, ka šī vieta kļūst plānāka par pašu plaukstas daļu, ļoti, ļoti lūdzu – pakonsultējies ar savu dakteri, lai tiešām pārliecinās, vai ar nerva vadīšanas funkciju viss ir okei.

     

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē