1. Utīm patīk ceļojumi!
Utīm nepatīk ilgi palikt vienuviet. Līdzko parādās iespēja nokļūt citā matu ērkulī, viņas to labprāt izmanto. Tāpēc, ja reiz dārziņā vienam parādījušās utis, nav ilgi jāgaida, līdz tās būs arī pārējiem vai vismaz tuvākajiem draugiem. Utis ceļo caur apģērbu (cepurēm, šallēm), gultasveļu, ķemmi, mīkstajām rotaļlietām.
Ja bērni draudzējas un spēlējas, galvas cieši kopā saspieduši, šo brīdi utis noteikti izmanto! Galu galā nevajag pat bērnudārzu, utis brauc arī ar sabiedrisko transportu! Jāatceras, ka utis nelido un nelec, tikai pārrāpo no galvas uz galvu, tāpēc vajadzīgs ciešs kontakts, lai tas notiktu.
2. Utis dievina nokaunējušos vecākus
Diemžēl kopš pašu bērnības mazo bērnu vecāku prātos saglabājies priekšstats, ka utis ir sliktas higiēnas pazīme un no tām jākaunas. Šis ir mīts! Utīm ir pilnīgi vienalga, cik tīri vai netīri ir bērna (mammas vai tēta) mati.
Arī matu regulāra mazgāšana nepalīdz no tām nedz atbrīvoties, nedz izvairīties.
Bet tas, kas viņām ļoti palīdz izdzīvot, ir vecāku kauns, kā dēļ viņi par utīm sava bērna matos nepastāsta citu bērnu vecākiem, lai cīnītos pret sērgu kolektīvi un vienlaikus. Tāpēc, ja gadījies utis atklāt savu bērnu matos, pirmais, kas jādara, – noteikti jāinformē visi bērnu kolektīvi, kuros mazais uzturas: bērnudārza audzinātājas, pulciņu vadītājas, draugus, ar kuru bērniem kopā tiek pavadīts brīvais laiks.
3. Utīm patīk siltums
Tieši tāpēc tās dzīvo cilvēka galvā un savas oliņas jeb gnīdas dēj galvas siltākajās vietās – aiz ausīm, pakauša daļā. Un tieši tāpēc utu aktivitāte ir lielāka pēcpusdienās un vakaros, jo tad ķermeņa temperatūra ir visaugstākā. Tas ir arī iemesls, kāpēc bērns, kuru apsēdušas utis, vairāk kasās tieši vakarpusē.
Kasīšanās, starp citu, ir pirmais redzamais simptoms tam, ka parādījušās utis.
(Niez brīdī, kad uts sūc no galvas asinis un pēc tam izdala siekalas, kam ir anestezējoša iedarbība). Tās mammas, kuras ar utīm sastapušās biežāk, stāsta, ka utu kasīšanās atšķiras no parastas kasīšanās – bērns ļoti mērķtiecīgi, bieži un sparīgi kasa galvu un visvairāk tieši aiz ausīm un pakauša daļā.
4. Utis mīl cilvēka asinis
Utis ir parazīts asinssūcējs! Turklāt tās nevaram dabūt no mājdzīvniekiem vai viņus ar tām aplipināt, tās jau ir citas utu šķirnes. Vislabāk cilvēku utīm patīk mieloties ar asinīm naktī, tāpēc, ja to galvā daudz, nakts var būt ļoti nepatīkama, bērnam var būt grūti gulēt utu aktivitātes dēļ.
5. Utīm patīk aktīvi vairoties
Vidēji viena uts diennaktī izdēj piecas līdz desmit oliņas jeb gnīdas, no kurām pēc nedēļas izšķiļas jaunas utis, kas kļūst pieaugušas nepilnu divu nedēļu laikā. Vienas uts dzīves ilgums ir nepilns mēnesis, un šajā laikā mātīte var radīt līdz pat 300 gnīdu.
Tāpēc, ja laikus netiek atklātas, utis matos var savairoties ļoti strauji. Svarīgi zināt, ka vairoties un nodzīvot maksimālo dzīves ilgumu uts var tikai un vienīgi cilvēka galvā, kur ir tai nepieciešamā temperatūra un barība (kas tai vajadzīga ik pēc trim stundām). Ārpus cilvēka galvas uts spēj izdzīvot aptuveni dienu, ne ilgāk par divām.
6. Utīm patīk spēlēt paslēpes
Ar neapbruņotu aci ieraudzīt uti ir diezgan grūti, jo tā ir sīka un ātri skrien, tāpēc vislabāk par utu klātbūtni var uzzināt, meklējot gnīdas (parasti deniņu apvidū). Pati uts bieži tiek salīdzināta ar sezama sēkliņu – gan lieluma, gan krāsas dēļ. Gnīdas ir gaišas, iegarenas oliņas smilšu grauda lielumā, kuras kā pērlītes piestiprinās matam (tuvāk saknēm).
Tās nevar nokratīt vai vienkārši noņemt, tikai novērt no mata vai izķemmēt ar speciālo ķemmi (un arī tikai daļēji). Tāpēc, ja kādreiz ir šaubas, vai atrasta gnīda vai tās ir blaugznas, zini: blaugznas no matiem varēs izkratīt, bet gnīdas – nekādi. Turklāt vesela gnīda, no kuras draud izšķilties uts, saspiežot starp nagiem, paukšķ. Lai konstatētu gnīdu un utu klātbūtni, pārbaudi vislabāk veikt ļoti labā apgaismojumā un veltīt tam laiku, rūpīgi izšķirstot matus.
Vai zināji? Utis nav kaitīgas cilvēka veselībai un slimības nepārnēsā. Tās ir tikai nepatīkamas, rada diskomfortu un pazemina dzīves kvalitāti gan lielam, gan mazam.
Līdzekļi, kas NEPATĪK utīm
Līdzekļus utu un gnīdu apkarošanai lieto tikai tad, kad utis un gnīdas jau ir. Šiem līdzekļiem vienmēr ir pievienota detalizēta lietošanas instrukcija, kam ieteicams rūpīgi sekot līdzi, lai cīņa ar utīm būtu maksimāli efektīva. Bieži vien, ja utu nav daudz, pietiek ar vienu vai divām lietošanas reizēm (ar nedēļas intervālu).
Pastāv iespēja, ka pirmajā reizē visas gnīdas nav gājušas bojā un no tām pēc 7–8 dienām var izšķilties jaunas utis.
Tāpēc mati pēc 8–10 dienām jāpārmeklē vēlreiz un, iespējams, jāveic atkārtota procedūra. Tāpat var gadīties, ka utis atkal pielips, ja kāds bērnudārzā vēl nav ticis vaļā no utīm. Jāatceras, ka ar speciālo ķemmīti utis var izķemmēt, bet gnīdas tikai daļēji, jo tās ir ļoti sīkas un stingri pieķērušās matam.
Citu mammu ieteikumi, kas var palīdzēt cīņā ar utīm!
- Tējaskoka eļļa profilaksei ikdienā. Iepilina aiz ausīm pa pilienam no rīta vai arī ieķemmē ar ķemmi matos. Utīm nepatīk šīs ēteriskās eļļas aromāts.
- Profilaksei reizi nedēļā – eļļas maska matos. Iesmērē eļļu (jebkādu), uzliek galvā maisiņu, stundu patur, izskalo. Eļļa nosmacē gan dzīvās utis, gan gnīdas, ja nu tur kāda uzradusies.
- Cīņai ar utīm un gnīdām – saspaida dzērvenes un iesmērē matos uz 30 minūtēm, pēc tam izķemmē utis un gnīdas ar utu ķemmi.
- Utīm nepatīk mutes skalojamais līdzeklis (Listerine vai kāds cits). Matus pilnībā samitrina ar šo līdzekli, uzsien plastmasas maisiņu, atstāj uz stundu. Izskalo ar etiķi, vēlreiz aptin ar maisiņu un patur vēl stundu. Izmazgā ar šampūnu un izķemmē ar utu ķemmi.
- Lai vieglāk izņemt no matiem gnīdas, matus izmērcē citronskābē, kas gnīdas padara mīkstas.
- Lai gan utis reti dzīvo (un izdzīvo) ārpus galvas, ķemmes, sukas un matu aksesuārus var izmērcēt verdošā ūdenī, bet gultas veļu, kurā bērns gulējis, – izmazgāt.
- Ja meitenei ir gari mati, ikdienā tos ieteicams pīt bizēs, taisīt copi, nevis atstāt izlaistus, ejot uz bērnudārzu vai skolu, jo vaļējos matos utīm ir vieglāk ierāpties.