Cepts kālis ar makaroniem un spinātiem

• Nomizotus kāļus sagriež nelielos kubiņos, liek cepampannā, pārlaista eļļu, pārkaisa sāli un piparus, labi sajauc, lai visi kubiņi ir pārklāti.
• Liek krāsnī, 200 grādu temperatūrā cep aptuveni 40 minūtes, līdz kāļi ir mīksti un zeltaini, cepšanas laikā apgroza.
• Pa to laiku izvāra makaronus un sagatavo spinātus. Dziļā pannā vai katliņā uzkarsētā sviestā liek sasmalcinātu sīpolu un ķiplokus, pieliek klāt arī sasmalcinātu čili, sāli un piparus, apmaisot lēni sautē mīkstus. Palielina karstumu un pievieno spinātus, apmaisot karsē, līdz spināti apvīst un sašļūk.
• Uzmanīgi iemaisa ceptos kāļu kubiņus.
• Makaronus sālsūdenī izvāra pēc norādījumiem uz iepakojuma, nokāš, pavisam nedaudz šķidruma atstājot, un visu pievieno kāļu un spinātu maisījumam.
• Pārlaista 1 ēdamkaroti olīveļļas, ja vajag, pievieno vēl sāli un piparus, sadala porcijās, pārkaisa sarīvētu vai saēvelētu sieru.

Kālis

Izrādās – kālis ir rāceņa un kāposta krustojums. Arī tā nosaukums, ko esam aizguvuši no zviedriem, oriģinālvalodā ir kålrot – kāpostsakne. No Zviedrijas cēlies gan ne vien nosaukums, bet arī pats tā nēsātājs, un no turienes kālis mērojis ceļu gan uz citām Eiropas zemēm, gan uz tālo Ameriku (pasaulē kālis tiek saukts par zviedru sakni vai vienkārši par zviedru). Par popularitāti svešās zemēs kālim cīnīties nenācās – šī sakne visur jutusies kā mājās un augusi griezdamās, tāpēc iemantojusi reputāciju kā nabago ļaužu glābējs. Cik skotu, īru un angļu šie zelta vērtie bumbuļi savulaik nav izglābuši no bada nāves! Vēl šobaltdien kāļu biezenis ir skotu izslavētā nacionālā ēdiena putraimdesas haggis ciešākais draugs un sabiedrotais. Bet 1916. gada ziema Vācijas vēsturē vispār ir iegājusi ar palamu «kāļu ziema» – tas tāpēc, ka, pateicoties kāļa labvēlībai, vācieši neaizgāja bada nāvē apvienoto spēku blokādes laikā. Te gan jāpiemetina, ka kopš tā laika vācieši, izdzirdot par kāli, drīzāk šausmās skurinās, nevis ķer pēc pavārnīcas. 

Veselīgai un diētiskai ziemas maltītei

37 kcal

Kālis tiek uzskatīts par figūrai draudzīgāku kartupeļa aizvietotāju, jo satur ievērojami mazāk ogļhidrātu un kaloriju vispār. Niecīgais kaloriju daudzums apvienojumā ar augsto šķiedrvielu saturu kāli padara par izcilu sabiedroto cīņā par liekā svara zudumu. Ziemas viducī kālis būtu jāēd ar patiesu entuziasmu – saknē ir īpaši daudz C vitamīna (notiesājot vienu sakni, uzņemam visu nepieciešamo dienas devu, tomēr jāņem vērā, ka karsējot daļa vitamīnu izkūp tvaikos), tajā ir A, K, kā arī B grupas vitamīni un jaudīgs minerālvielu lādiņš (mangāns, magnijs, kālijs, fosfors, dzelzs), kas ne vien atžirdzina nupat jau sašļukušo imūnsistēmu, bet arī parūpējas par svaigu ādu, ņiprāku vielmaiņu un kūsājošu enerģiju.

Ko iesākt?

Ēst svaigus (salātos vai kā ballīšu uzkodu ar gardu mērcīti), savārīt krēmzupā vai krēmīgā biezenī, cept kā kartupeļus (daiviņās, frī utt.), ņemt talkā spirāļu griezēju un uzburt veselīgas nūdeles, smalki saēvelēt un pārvērst sacepumā (a la kartupeļu sacepums gratin) vai čipsos. Piezīme vasaras mēnešiem: ēdamas, starp citu, ir arī kāļu lapas – tās var pievienot ēdieniem tāpat kā spinātus vai lapu kāpostus.