Vajag vai nevajag pārstādīt istabas puķes? Vajag!

Vislabākais laiks istabas puķu pārstādīšanai ir marts un aprīlis, kad tavi telpaugi jau kādu laiku saņēmuši stimulējošo saules staru devu un sākuši augt. Vēl to var darīt septembrī un oktobrī. Pieredzē dalās Zane Purne, Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja.
Telpaugi
Zane Purne
10. marts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

7 iemesli, kāpēc istabas puķe jāpārstāda!

  1. Pa poda apakšējiem atvērumiem spraucas ārā saknes.
  2. Saknes ir piesakņojušas augsnes virsmu un kāpj pāri poda malām.
  3. Podā pārāk daudz dzinumu, kas ir saspiesti un traucē ziedu attīstībai, kā arī cits citam.
  4. Augot pie viena gaismas avota (telpā viens logs), augs stipri noliecies uz vienu pusi, ir šķībs (jāapgriež, jāiztaisno un jāpagriež uz otru pusi).
  5. Iestādīts neatbilstošā substrātā (piemēram, nopirkts kaktuss, kas aug kūdrā).
  6. Bojāta augsne (izmainīta reakcija – par maz vai par daudz skāba –, kaitēkļi, slimības, arī daudz slieku).
  7. Pārmēslota augsne (kāda mikroelementa vai makroelementa pārbagātība, piemēram, slāpekļa).

Kādā augsnē?

Katra telpauga saknes norāda, kādā substrātā tām jāaug. Smalkas saknes, piemēram, nefrolēpes (Nephrolepis), izvēlas vieglu substrātu, bet resnās, rupjās, piemēram, monsteras (Monstera), stāda smagā substrātā. Vidējo un smago substrātu izmanto ilggadīgiem, lieliem un nobriedušiem augiem, piemēram, filodendriem (Philodendron), dracēnām (Dracaena), fikusiem (Ficus) un citiem.

Jebkura sastāva substrātam jābūt irdenam, ar teicamu ūdens un gaisa caurlaidību, lai telpauga sakņu sistēmai nodrošinātu vienmērīgu un nepārtrauktu skābekļa piegādi.

Tāpēc, vienalga, vai pamataugsne ir smaga, vidēja vai viegla, tai pievieno dažādas frakcijas keramzītu, neglazētu māla podu lauskas, rupju granti, ķieģeļu šķembas, bērza kokogles gabaliņus, nelielus oļus, sasmalcinātas priežu mizas, polistirolu un citus materiālus. Substrāts ļoti ietekmē telpaugu labsajūtu, tas palīdz augt lapām, jaunajiem dzinumiem, veidoties ziedpumpuriem. Tāpēc augi jāaudzē attiecīgajā augsnes sastāvā un jāveic tās savlaicīga nomaiņa.

Par kūdru

Veikalos to piedāvā gandrīz visiem telpaugiem, arī kaktusiem un sukulentiem. Kūdra ir izcils substrāts, kurā labi dīgst sēklas, apsakņojas spraudeņi un ātri sāk augšanu iestādītie augi, bet – tikai īsam laika periodam, aptuveni gadam. Tad tā sablīvējas, iztukšojas un sakrītas. Tādēļ, lai daudzgadīgie telpaugi augtu ilgus gadus, tiem nepieciešams atbilstošs substrāts, kurš veidots no vairākiem komponentiem. Vislabākās ir lapu (2–3 gadus vecs, sadalījies koku lapu komposts) un velēnu (2–3 gadus vecs sagrieztu velēnu komposts) zemes, kam pievieno mēslotu kūdru, – tāda ir piemērota gandrīz jebkuram telpaugam. Var izmantot arī dažādas augsnes no piemājas dārza.

Kādā podā – māla vai plastmasas?

Plastmasas podi ir līdzvērtīgi neglazētajiem māla. Galvenā atšķirība: plastmasas podā telpaugi uzmanīgāk jālaista, jo mitrums tik ātri neizgaro, tāpēc augus izdodas viegli pārliet. Turpretim māla pods ir ūdeni uzsūcošs, kas žūstot lieko ūdeni atdod auga saknēm. Daudzgadīgiem telpaugiem jāizvēlas stingra, cieta materiāla plastmasas podi, jo mīkstajos, tos pārvietojot, tiek traumētas saknes.

Ņem vērā! Jo lielāks pods, jo vairāk brīvas augsnes, ko piesak­ņot, un, kamēr tas nav izdarīts, augs nezied. Tāpēc katram augam, lai tas turpinātu ziedēt katru gadu, vajadzīgs samērīgs, atbilstošs pods. Proti, ne pārāk liels!

Cik bieži?

Telpaugu pārstādīšana nozīmē, ka augu izņem no vecā poda, no sakņu kamola kārtīgi izpurina augsni, sakaltušās, slimās saknes apgriež. Tas viss uz kādu laiku aizkavē auga attīstību un augšanu, jo tiek savainotas sīkās, uzsūcošās saknītes. Tādēļ vienmēr rūpīgi jāizvērtē, cik bieži telpaugi jāpārstāda. Lielai daļai telpaugu pietiek, ja nomaina vecās augsnes virskārtu pret jaunu, svaigu substrātu. Visvairāk ir augu, kas jāpārstāda reizi 2–3 gados: kafija (Coffea), spatifīlas (Spathiphyllum), kamēlijas (Camellia) un citi. Augi, kurus pārstāda reti: dažādie epifīti (orhidejas), lapu kaktusi – epifīļi (Epiphyllum), ripsāļi (Rhipsalis), bromēliju (Bromeliaceae) dzimtas augi un citi. Telpaugi, kas katru gadu jāatjauno ar spraudeņiem, lai saglabātu dekoratīvu izskatu: kalīzijas (Callisia), zebrīnas (Zebrina).

Pārstādīšanas nianses

Svarīgs brīdis ir auga izņemšana no vecā poda. Vecajam substrātam jābūt pietiekami mitram, lai saknes vieglāk atdalītos no poda sienām, pie kurām tās varētu būt piesūkušās, pieaugušas, īpaši, ja pods ir koka vai māla. Mazus, līdz 1 metram augstus augus pārstāda šādi: roku uzliek uz substrāta, starp pirkstiem iespiež auga stumbru, apgāž podu ar augu uz leju, viegli uzsitot ar poda malu pret galdu vai jebkuru cietu virsmu, augu izņem ārā. Lielā podā augošu augu noliek uz sāna un ar platu, garu nazi (cieši to spiežot pie poda iekšējām sienām) atgriež pielipušās, piesūkušās saknes no poda malām. Tad izkrata vai izvelk augu. Nereti nākas podu sasist vai sagriezt, ja jāpasaudzē pa atverēm izlīdušās saknes. Ja no poda izņemtā pārstādāmā telpauga saknes ir cieši savijušās, tās uzirdina ar koka irbuli. Sakaltušās un bojātās saknes izgriež. Griezuma vietas noteikti jāappūderē ar bērza kokogles pulveri. Pēc pārstādīšanas telpaugu ļoti saudzīgi laista, vairāk nosliecoties uz sauso pusi, lai ātrāk sadzītu savainotās saknes. Pārstādītam telpaugam mitrumu ieteicams vairāk dot caur lapām, tās rasinot vai miglojot ar mīkstu, siltu ūdeni. Ja augam nogriezts daudz sakņu (to noteikti drīkst darīt ar lielu fikusu, jo nevar katrā stādīšanas reizē tam dot arvien lielāku un lielāku podu), tad proporcionāli jāapgriež arī virszemes daļa, lai apgrieztā mazā saknīte spētu to pabarot. Katru telpaugu stāda poda vidū, bet stādīšanas dziļums augiem var būt atšķirīgs.

  • Telpaugus kokus – eriobotrijas (Eryobotria) – nedrīkst stādīt dziļāk, kā tie auguši.
  • Augus, kam pie stumbra veidojas gaisa saknes – monsteras (Monstera), filodendri (Philodendron) –, var stādīt arī dziļāk, nekā tie auguši pirms tam.
  • Augus ar resniem sakneņiem – flebodijas (Phlebodium), mājassvētības jeb aspidistras (Aspidistra) –, kuri pa daļai atrodas virs augsnes, nedrīkst apbērt ar substrātu.
  • Daļai augu ar resniem sakneņiem – līdakastēm jeb sansevjērēm (Sansevieria), klīvijām (Clivia) – tiem jābūt krietni zem zemes.

Auga saknēm jābūt cieši apņemtām ar augsni, nekur nedrīkst būt tukšumi, kas kaltē saknes.

Sakņu apgriešana

Lai piebremzētu lielu telpaugu augšanu – piemēram, psīdiju (Psidium), kasiju (Cassia), juku (Yucca), oleandru (Nerium), dažādu palmu –, to saknes var saīsināt par 1/3, kas auga attīstību nedaudz aizkavē, bet tam pāri nenodara. Apgriežot saknes, jāatceras, ka jāapgriež arī virszemes daļas.

NĀKAMAIS LAIKS, kurā var pārstādīt telpaugus, ir septembris un oktobris. Lai ar svaigu augsnes sastāvu uzlabotu augu veselību un lai tie spētu izturēt tumšo, mazsaulaino rudeni un ziemu.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs