Cik daudz un kā pareizi kaļķot augsni?

Izrādās, tas nav nemaz tik vienkārši – nopirki maisu kaļķa un izkaisīji pa visu dārzu. Noskaidro, kad un ar ko kaļķot augsni, un vai vispār tavai augsnei kaļķošana ir nepieciešama.
Augsnes uzlabošana
Valentīna Pole
24. marts

Saglabāt

Foto: shutterstock

Pirmais darbs – sagatavojies!

Lai pieņemtu lēmumu, vai augsne jākaļķo, vispirms tev vajadzētu noskaidrot, kāds ir tās pH līmenis. Agrāk uzskatīja, ka zirgskābenes, kosas vai sūna liecina par skābu augsni… Bet patiesībā tā nemaz nav. Daudzas nezāles – arī zirgskābenes un kosas – mēdz atvest ar kūtsmēslu vai melnzemes kravām, savukārt sūna bagātīgi aug arī ļoti sārmainās augsnēs, pat uz dolomītiem. Otrais uzdevums – tev jānoskaidro, tieši kāds kaļķojamais materiāls tavam dārzam vajadzīgs. Pievērs uzmanību, vai tas ir ātras vai lēnas iedarbības.

Tas jāizkaisa uz augsnes virskārtas un tūlīt jāiestrādā augsnē, lai nesacementētos. Dažkārt šo materiālu izmanto nezāļu ierobežošanai, uzberot uz nevēlamajiem augiem.

Ar ko kaļķot?

  • Populārākie ātras iedarbības materiāli ir dārza kaļķis, kaļķakmens milti un apdedzinātais maltais dolomīts. Tos nedrīkst bērt uz augiem, tāpēc iesaka lietot, kad dārzā augu nav. Izkaisot nedzēsto kaļķi uz augiem, tie var aiziet bojā. Turklāt ātras iedarbības kaļķojamie materiāli, izkaisīti uz augsnes virsmas, uzsūc mitrumu un veido garozu, tāpēc tie obligāti jāiestrādā augsnē. Ja neizlieto visu kaļķojamā materiāla maisu, tad jāmēģina to cieši aiztaisīt un uzglabāt sausā vietā, citādi tas ātri piesaista gaisa mitrumu un sacementējas.
  • Dolomītmilti, krīts, filtrkaļķi, kaļķakmens milti ir lēnas iedarbības kaļķojamie materiāli. Tos, ja rodas tāda nepieciešamība, drīkst lietot ar augiem aizņemtā dārzā, tie augiem nenodarīs pāri, taču sāks iedarboties labākajā gadījumā pēc pāris mēnešiem vai pat gada. Tomēr iedarbība būs ilgstoša – pat vairākus gadus.
  • Populārākais kaļķojamais materiāls Latvijā ir dolomītmilti. Tiem ir pievilcīga cena, un to sastāvā ir gan kalcijs (Ca), gan magnijs (Mg). Latvijā ir diezgan daudz augsnes (neatkarīgi no to skābuma), kurās magnijs ir vai nu pietiekamā daudzumā vai pat par daudz. Šādās augsnēs dolomītmiltus kaļķošanai nevajadzētu izmantot, jo jau tā augstajai magnija koncentrācijai augsnē ar dolomītmiltiem šo elementu vēl piedod klāt. Kalcijs kopā ar organisko vielu veido augsnes struktūru, tāpēc augsnē svarīga kalcija un magnija attiecība.
Dolomītmilti, iestrādāti augsnē, kurai jau tā ir augsts magnija saturs, stipri samazinās kalcija un magnija attiecību. Ja vēl būs zems organisko vielu saturs (zem 2%), augsne zaudēs struktūru, ļoti saputekļosies, būs grūti apstrādājama, samazināsies auglība.

Augsts magnija saturs traucē kalcija un kālija uzņemšanu. Lai noskaidrotu magnija un pārējo barības elementu saturu augsnē, ieteicams veikt augsnes analīzes. Vēlams noteikt pH, organiskās vielas, kālija, fosfora, kalcija un magnija saturu.

  • Veikalos nopērkami arī dažādi granulētie kaļķošanas materiāli, kas viegli lietojami, jo neput. Tos reklamē kā ātri darbojošos, tai pašā laikā neapdedzinot augus. Tomēr arī granulētos materiālus neieteiktu bērt tieši uz augiem.
  • Mazdārziņos plaši izmanto pelnus. Lai gan pelni pieder pie ātras iedarbības kaļķošanas materiāliem, to neitralizēšanas spēja ir samērā zema, papildus tie satur arī citus barības elementus, it īpaši kāliju (atkarībā no sadedzinātā materiāla 15–35%). Jāņem vērā, ka, kaļķošanai izmantojot pelnus, ar kāliju jau tā bagātā augsnē var rasties kālija pārbagātība, kas traucēs magnija, kalcija un citu barības elementu uzņemšanu. Ja nav veiktas augsnes analīzes un nav zināms kālija nodrošinājums, pelnus nelielās devās labāk izmantot mēslošanai. Ir augi, kas nav tik jutīgi pret pelnu sārmu, kas veidojas, pelniem reaģējot ar ūdeni. Tie pārsvarā ir augi, kuru saknes ir bumbuļu, sīpolu vai sakneņu veidā – piemēram, ķiploki un kartupeļi. Šiem augiem pelnus var izmantot arī kā mēslošanas līdzekli.

Kad kaļķot?

Labākais laiks augsnes kaļķošanai ir rudens, pēc ražas novākšanas. Vēlams, lai lauks būtu bez kultūraugiem. Ja augsni paredzēts art, frēzēt vai pārrakt, tad kaļķošanu vari veikt pirms tam.

Cik daudz?

Iegādājoties kaļķošanas materiālu, pievērs uzmanība tam, kas rakstīts uz iepakojuma. Ļoti svarīgs rādītājs ir neitralizēšanas spējas ātrums. 100% neitralizēšanas spēja tiek piedēvēta krītam jeb kalcija karbonātam. Piemēram, dolomītmiltiem neitralizēšanas spēja ir 80%, kas nozīmē, ka tos vajadzēs par piektdaļu vairāk nekā krītu. Filtrkaļķiem neitralizēšanas spēja ir 30%, bet karbonātkaļķiem  – 105%. 

Kā aprēķināt, cik daudz kaļķojamā materiāla nepieciešams? Eksistē dažādas metodes un sarežģītas formulas, bet mazdārziņu saimniekiem es ieteiktu izmantot vienkāršākās.

Piemērs vienai no tām!

SITUĀCIJA. Augsnes pH no 4,5 jāpalielina līdz 6,5. Augsne – vidējs smilšmāls.

FORMULA. (Vēlamais pH – esošais pH) × korekcijas koeficients = kaļķošanas vajadzība (g/m2)

APRĒĶINS.  6,5 – 4,5 = 2 × 3 ( × 100) = 600 g/m2 Augsnes granulometriskā sastāva korekcijas koeficients:

  • Smaga māla vai smilšmāla augsnei – 4
  • Vidēja smilšmāla vai mālsmilts augsnei – 3
  • Vieglas smilts augsnei – 2

Tātad šajā piemērā kaļķošanas vajadzība ir 600 gramu uz kvadrātmetru, lai iegūtu vēlamo pH līmeni. Taču, ja šādu kaļķošanas devu iedosi vienā reizē, augsnē esošie barības elementi (īpaši fosfors, dzelzs, mangāns, bors, varš un cinks) tiks nobloķēti (pārveidoti nešķīstošos savienojumos), un nebūs augiem uzņemami – augi sāks izjust un/ vai izrādīt kāda elementa trūkumu, kaut gan augsnē tas ir pietiekamā daudzumā. Tāpēc nepieciešamā kaļķojamā materiāla deva būtu jāsadala vismaz 2–3 daļās. Pusi no kaļķojamā materiāla ieteicams izvēlēties ātras iedarbības, piemēram, nedzēsto dārza kaļķi, ko iestrādāt augsnē rudenī, otru pusi  – lēnas iedarbības kaļķojamo materiālu, piemēram, dolomītmiltus, ko augsnē iestrādāt pavasarī. Vienā reizē nebūtu labi iestrādāt vairāk par 200 gramiem kaļķojamā materiāla uz kvadrātmetru.

Kas paskābina augsni?

Ir dažādi viedokļi. Vieni saka: nedrīkst mulčai izmantot koku lapas (īpaši – ozolu), otri – ka augsni skābu padara skaidas. Vēl citi apgalvo, ka ne skaidas, ne skāba kūdra nemaina augsnes pH… Bet dzīve atkal pierāda, ka nav tik vienkārši. Tūlīt izskaidrošu ar piemēru. Pastāv tradicionāla krūmmelleņu augsnes sagatavošanas recepte, ja šos augus stāda kūdras renēs vai bedrēs. Vienam dārzkopim pēc dažiem gadiem ir saauguši kupli krūmi ar bagātīgu ražu, bet citam krūmmellenes neaug, neražo un draud pavisam iznīkt. Pārbaudot pH pirms dažiem gadiem liktajai skābajai kūdrai, atklājas, ka tās pH ir 7! Kāpēc? Izrādās, visu nosaka tas, kāda augsne ir no dabas. Proti, pirms stādīšanas jānosaka, vai augsne veidojusies uz karbonātus (kaļķus) saturošiem iežiem (cilmiežiem) vai ne.

Kā to izdarīt?

  1. Izroc vismaz 70–80 cm dziļu augsnes atsegumu.
  2. Gar atseguma sienu no lejas uz augšu tievā strūkliņā lej karbonātu noteikšanas indikatoru (pārdod dārzkopības preču veikalos).
  3. Izmēri, kādā dziļumā vērojama reakcija – putošana, čaukstēšana vai vismaz sīkšana.
  4. Ja stipri puto, ir daudz karbonātu. Ja čaukst, to ir vidēji daudz. Ja neputo, bet var dzirdēt sīkšanu, karbonātu ir maz. Ja nereaģē, karbonātu nav.
Ja karbonātu klātbūtni konstatē līdz 60 cm dziļumam, augsnei nepiemīt tendence paskābināties.

Lietojot materiālus ar skābu vides reakciju, piemēram, kūdru, skuju koku skaidas, fizioloģiski skābus minerālmēslus, augsnes pH būtiski nemainīsies vai arī augsne īslaicīgi paskābināsies aramkārtā. Tātad tādā gadījumā tev nevajag un tu pat nedrīksti augsni kaļķot, arī pelni jālieto ierobežoti maz vai nemaz. Šādas augsnes piemērotas lielākajai daļai kultūraugu, bet nav ieteicams tajās audzēt, piemēram, krūmmellenes, jo, liekot uz lauka skābu kūdru, pH jau gada vai dažu gadu laikā atgriezīsies sākotnējā līmenī. Ja karbonātu klātbūtni nevari konstatēt vai arī tie atrodas ļoti dziļi, tas nozīmē, ka skaidu, minerālmēslu, kūdras izmantošana būtiski paskābinās augsni. Pat ja aramkārtas pH līmenis dažādu kaļķošanas materiālu vai pelnu lietošanas dēļ ir optimāls, karbonātu trūkums augsnes dziļākā slānī liecina, ka aramkārtā esošie karbonāti dažu gadu laikā vai pat agrāk var izskaloties. Šāda augsne noteikti regulāri jākaļķo.

IEVĒRO! Ja reakcija vērojama tikai aramkārtā, bet dziļāk ne, tas var būt kaļķošanas dēļ, tāpēc to nevar uzskatīt par karbonātu sākšanās dziļumu!

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs