Kas jāzina, ja gribi dižbrūklenes no pašu dārza!

Aizstaigāt uz savu minipurviņu tepat dārzā, lai norautu kādu sārtu ogu? Vai šis sapnis iesācējam ir īstenojams? Par dižbrūkleņu audzēšanu stāsta Andris Ansis Špats, zemnieku saimniecības Gundegas īpašnieks un tehnisko zinātņu doktors
Ogulāji
Inese Helmane
21. maijs

Saglabāt

Foto: Gvido Kajons

– Kā pareizi saukt šīs ogas, ko iespējams izaudzēt arī dārzā: lielogu dzērvenes, dižbrūklenes, brūklenes vai vēl kā citādi?

– Ziemeļamerikā, kas ir arī šo ogu izcelsmes valsts, tās sauc par lielogu dzērvenēm (Oxycoccus macrocarpus). Es personīgi iesaku izmantot vārdu dižbrūklene, jo visas lielogu dzērvenes garšo pēc brūklenēm, nevis dzērvenēm. Arī bioloģiski lielogu dzērvenes ir tuvākas brūklenēm, nevis dzērvenēm.

Tulkojot Amerikas pamatiedzīvotāju – indiāņu – ogai dotos nosaukumus, varētu tās dēvēt arī par augstā gara ogām, miera ogām, veselības ogām.

Dižbrūklenes ir sīki, mūžzaļi, mitrumu mīloši ēriku dzimtas krūmiņi ar spēcīgiem, ložņājošiem zariņiem. No tiem izaug plānas bārkstveida saknes un vertikāli augoši stumbri, uz kuriem veidojas stāvi augļzariņi, vienā vasarā tie izaug līdz 6 centimetru garumam. Katru gadu no galotnes ataug nākamais zariņš, un pēc tam, kad novāktas piecas ražas, augstums jau var sasniegt 20–25 centimetrus. Dižbrūklenēm ogas ir daudz lielākas (līdz 22 mm) nekā savvaļas brūklenēm (līdz 8 mm) vai dzērvenēm (līdz 10 mm).

– Cik liela platība un cik daudz stādu būtu vajadzīgs, lai ar dižbrūkleņu ražu pietiktu četru cilvēku ģimenei?

– Ģimenei pietiks ar dažiem kvadrātmetriem dzērveņu. Sākumā raža būs 1­–2 litri no kvadrātmetra, vēlāk 3–8 litri no kvadrātmetra – tiesa, tik liela raža gaidāma tikai sestajā gadā pēc stādu iestādīšanas. Nelieliem stādījumiem iesaku izvēlēties apsakņotus viengadīgus vai divgadīgus stādus. Var arī stādīt jau nobriedušas, 5­–7 gadus vecas velēnas (nopērkamas stādaudzētavās). Stādot tās, raža, protams, būs ātrāk – jau trešajā gadā.

– Vai dižbrūklenēm ir arī šķirnes?

– Jā, pasaulē ir reģistrēts vairāk nekā 150 šķirņu. Šķirne jāizvēlas tāda, lai lauciņš labi izskatītos, stādi būtu izturīgi: pret pavasara salnām, ilgāku sausumu, straujām laika apstākļu maiņām, puvēm, bargu salu ziemā.

Svarīgi arī izvēlēties tādu šķirni, kam ogas ienākas pietiekami agri – līdz salnām.

Un vēl, protams, jāņem vērā, kā iecerēts izmantot ogas. Ievārījumiem labākas ir ar pektīnu bagātās šķirnes; veselības nostiprināšanai – šķirnes, kas bagātas ar anticianīdiem, tām ogas ir tumšākas. Sulām labāk izvēlēties augstražīgas šķirnes. Jāskatās arī, kāda veida ogu forma labāk patīk – pilienveida, apaļas, garenas kā plūmītes.

– Kādā vietā vislabāk stādīt?

– Labāk dižbrūklenes ir audzēt kompakti, vienā dārza stūrī, vēlams, lai vieta būtu atklāta un saulaina un lai tuvumā atrodas ūdens. Nevajadzētu stādījumus ierīkot koku vai augstu krūmu tuvumā.

Ja dižbrūklenes iestāda vietā, kur ilgstoši krājas ūdens, tās var aiziet bojā – saknēm trūkst gaisa, un tās atmirst.

Lai gan dižbrūklenes ir mitrumprasīgas, pastāvīgu slapjumu tās necieš. Paaugstināta prasība pēc mitruma dižbrūklenēm ir gandrīz visu laiku – gan pavasarī, augšanas sākumā, gan ziedēšanas laikā, gan arī ogu briešanas un jauno ziedpumpuru ieriešanās laikā.

– Kā jāsagatavo augsne?

– Vietā, kur paredzēts stādīt dižbrūklenes, dobes platumā izrok 15–20 centimetru dziļu tranšeju. No sāniem to der norobežot ar blīvu plēvi, apakšu atstājot brīvu drenāžai. Tranšejā pilda substrātu. Tam noteikti jābūt skābam (pH 3–4,5), irdenam un vieglam, bagātam ar trūdvielām un attīrītam no nezāļu sakneņiem. Kūdrai būtu labi klāt piejaukt vienu ceturtdaļu zāģu skaidu. Sagatavotā augsne ir jānoblietē, kārtīgi jāsalaista, un dzērveņu stādīšanas vieta ir gatava. Šo darbu vislabāk veikt rudenī, lai kūdra pa ziemu kārtīgi nosēžas.

Vislabāk ieaugsies apsakņoti viengadīgi vai divgadīgi stādi.

– Kad ir vislabākais dižbrūkleņu stādīšanas laiks?

– Vislabāk būtu aprīļa beigās vai maija sākumā, kamēr augsne vēl ir pietiekami mitra. Bet var stādīt arī līdz vasaras sākumam, taču ne vēlāk kā līdz jūnija vidum.

– Cik tuvu citu citam stādus likt zemē?

– Attālumam starp augiem rindā būtu jābūt vismaz 10–15 centimetru, bet starp slejām – 90 centimetru, tātad katrā kvadrātmetrā 7–10 viengadīgus vai divgadīgus stādus vai 5–6, ja tie ir trīsgadīgie stādi. Par stādāmo materiālu var izmantot arī 8–15 centimetru garas stīgas, ievietojot tās bedrītēs – katrā bedrītē vairākas kopā. Tās var iespraust kūdrā ar koka lāpstiņu.

– Vai dižbrūkleņu stādījums arī jāravē, jālaista, jāmulčē?

– Ir jāravē, īpaši jau sākumā tas jādara cītīgi, lai stādi neieaug daudzgadīgajās nezālēs. Vasarā augi arī regulāri jālaista. Laistīšanai nav piemērots kaļķains akas ūdens, jo tad jau pēc dažiem gadiem kūdra kļūs sārmaina. Labāk izmantot dīķa ūdeni vai mucās un toveros savāktu lietusūdeni. Vēlama ir arī mulčēšana – 2–3 centimetrus biezs kūdras vai skaidu slānis. Vislabāk mulčēt ziemā vai pavasarī un ne retāk kā reizi piecos gados. Pirmoreiz tas jādara pirmajā – stādīšanas – gadā, izmantojot skujkoku zāģskaidas. Mulčas slānis stimulē stādījumu sakuplošanu – horizontālo dzinumu apsakņošanos un vertikālo dzinumu veidošanos –, kā arī samazina iespēju, ka dižbrūkleņu stādījums varētu saslimt ar puvi.

– Vai uz ziemu stādījumi jāpiesedz?

– Tikai tad, ja nav sniega un gaidāms kailsals, – tad stādījumus vajadzētu piesegt ar lapām, egļu zariem, sausu kūdru vai kādu citu materiālu.

– Cik daudz un bieži jāmēslo?

– Stādīšanas gadā svarīgi iekultivēt zemē ūdenī izšķīdinātu amonija sulfātu (10–15 gramus uz kvadrātmetru) – tas nepieciešams asnu un stīgu augšanai, turklāt paskābinās augsni. Vasaras vidū var izmantot kādu no mēslošanas līdzekļiem ar NPK 11–11–22 (15 gramus uz  kvadrātmetru).

– Kad var sākt novākt ražu?

– Laika posms, kad ienākas dižbrūklenes, Latvijas apstākļos ir diezgan garš – visagrākās, piemēram, šķirnes Līva, Anda, ir lasāmas jau septembra pirmajā nedēļā. Septembra trešajā nedēļā var lasīt Early Black un Ben Lear. Vēlākās šķirnes ienākas aptuveni oktobra vidū.

Dižbrūklenes palīdz nostiprināt veselību. Tām piemīt spēcīgas antioksidantu īpašības, kas aizsargā organismu no brīvo radikāļu ietekmes, uzlabo imunitāti.

– Pēc cik ilga laika vajadzēs stādījumus atjaunot?

– Krūmiņus būtu labi atjaunot ik pēc trim četriem ražas gadiem, jo labas ražas iegūšanai nepieciešams, lai veidotos pēc iespējas vairāk vertikālo dzinumu. Pa šo laiku kopējais krūma augstums var sasniegt jau vairāk nekā 20 centimetru, un ogu masa garos dzinumus sagāž veldrē uz visām pusēm.

Tāpēc pavasaros stādījumus ieteicams ķemmēt ar īpašiem nažu grābekļiem, kas nogriež garākās sāniski ejošās stīgas un krūmiņa augšanu noorientē vienā virzienā. Lai atjauninātu stādījumus, var darīt tā: dižbrūkleņu stīgas aprauš ar kūdru vai skaidām, un drīz vien tās iesakņosies un veidos sāndzinumus, no kuriem izaugs jaunie stādi.

3 tipiskās iesācēja kļūdas

  1. Baidīdamies, ka augiem varētu pietrūkt mitruma, audzētājs tik ļoti pārcenšas ar laistīšanu, ka stādījumi gluži vai mirkst ūdenī un saknes sapūst.
  2. Dižbrūklenes iestāda zem kokiem, krūmiem un citās ēnainās vietās, neņemot vērā, ka tām ir vajadzīga saule un gaisma.
  3. Nezina, ka stādījumi, sākot no apmēram trešā gada, pavasarī jāķemmē ar nažu grābekļiem. Ja to nedara, stīgas saaug lielā mudžeklī, stādiem pietrūkst gaismas, slikti aug jauni ražojošie dzinumi.

Populārākās šķirnes

  • Satur daudz pektīna (piemērotas ievārījumiem un mērcēm): Salaspils melnā, Kalnciema agrā, Lauma, Ben Lear.
  • Saldākās ogas: Līva, Salaspils melnā, Kalnciema agrā, Howes, Stevens, Pilgrim.
  • Satur daudz konservējošās vielas benzoskābes: Salaspils melnā, Līva, Anda, Stevens, Ben Lear, Howes.
  • Ļoti skaista ogu forma: Pilgrim, Kalnciema, Līva, Lauma.
  • Lielākās ogas: Tiina, Pilgrim, Stevens, Ben Lear.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs