#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas Tehnoloģijas fakultātes vadošā pētniece Zanda Krūma skaidro, ka, produktus termiski apstrādājot, pilnīgi viss alkohols neizgaro. “Jāskatās, protams, cik daudz pēc receptūras mēs to pievienojam un kāda ir tā koncentrācija ēdienā, un zudums var būt trešdaļa, dažiem ēdieniem pat 80%, bet alkohols tomēr saglabājas”.
Likumdošana nosaka, ka bezalkoholiskajā alū var būt līdz 0,5% spirta, kas nozīmē, ka, izdzerot vienu glāzi, maksimāli var uzņemt 0,8 gramus spirta. Salīdzinājumam – glāzē vīna (150 ml) ir 15 grami spirta.
Ja salīdzina ar to, kas saglabājas ēdienā, kam gatavošanas laikā pievienots tāds alkohols kā vīns vai alus, tas būs 1 grams spirta, tātad līdzīgi kā glāzē bezalkoholiskā alus.
“Dāņu kolēģi ir pētījuši šo vairāk un secinājuši, ka visvairāk alkohola paliek brendija pīrāgos un konditorejas izstrādājumos, kur var būt palikuši pat 3 grami spirta vienā ēdiena porcijā,” Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā Pārtikas revidents stāsta LLU pētniece.
Viņa arī uzsver, ka, ja vīnu pievieno vienā pannā uzreiz pie gaļas, spirts izgaros lēnāk, tāpēc labāk būtu mērci, kam pievienots alkohols, pagatavot atsevišķi un gaļai pievienot pašās gatavošanas beigās.
Ja ir vēlme ar alkohola pievienošanu uzlabot maltītes garšas īpatnības, tad jārēķinās, ka kaut nedaudz, bet spirts ēdienā būs.
