• Šobrīd

    weather img

    Rīga +14°C Daļēji saulains, D/DR vējš, 2.57 m/s

    Palīgā! Man no kartes nozagta nauda. Kā rīkoties?

    Drošība
    Lolita Lūse
    Lolita Lūse
    9. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Mieru, tikai mieru! Labā ziņa ir tā, ka no kartes izkrāpto naudu gandrīz vienmēr izdodas atgūt. Tomēr labāk sevi maksimāli pasargāt no ļaundariem un zināt, ko darīt, ja viņi tomēr iebāzuši savus netīros pirkstus tavā maciņā.

    Neticami, bet tas notiek: tu dārzā mierīgi laisti savas peonijas, bet tikmēr ar tavu karti kāds Amerikā pērk televizorus – vienu, otru, trešo. Palīgā, kas notiek! Kā tas iespējams, ja karte ir makā tev kabatā! Vai cita situācija: tu internetveikalā nopērc foršas saulesbrilles, bet tās tev neatsūta, turklāt sazināties ar veikalu neizdodas – neviens tev neatbild. Vai – vēl trakāk – aplūkojot savu bankas kontu, pamani, ka no tavas kartes kāds nezināms spēks sev ik pa laikam paņem dažus eiro – kopā summiņa sarēķinās o-ho-ho. Situācijas var būt dažādas, bet lielāko daļu, par laimi, izdodas veiksmīgi atrisināt.

    Nozagtie dati

    Tāda ir mūsdienu realitāte – sliktie zēni zog kartes datus un tos izmanto, lai no tava konta pārskaitītu naudiņu savā kontā. Datus var nozagt dažādos veidos, piemēram, viltus internetveikalā. Cilvēki gan kļuvuši uzmanīgāki un vairs tik viegli neuzķeras savulaik tik populāro viltus internetveikalu piedāvājumiem. Tāda skaista diena, un tu vēl arī soctīklos ieraugi foršu somiņu par foršu cenu – tikai 15 eiro! Internetveikala nosaukums gan tāds dīvains, bet mūsdienās daudz kas ir dīvains. Taču solītās somiņas vietā tu labākajā gadījumā saņem kaut kādu figņu vai nesaņem neko. Summa ir samērā neliela, tāpēc tu nolem necīnīties, tikai apņemies citreiz būt gudrāka un uzmanīgāka. Bet… Lai arī tie bijuši tikai 15 eiro, tavi kartes dati, iepērkoties internetā, kaut kur ir nonākuši un palikuši, savukārt tam, kuram tie zināmi, var ienākt prātā šos datus izmantot savā labā.

    Nav izslēgts, ka tālās, eksotiskās zemēs veidoti internetveikali var būt dibināti tieši ar šādu domu – iegūt kartes datus, nevis tirgot preces.

    Tāpat var gadīties, ka pašam tirgotājam nemaz nav nelāgu nodomu nelietīgi izmantot tavas kartes datus, bet datu drošībai viņa valstī ir tik zemas prasības, ka ļaundari tiek klāt pārdevēja datubāzei – klientu datus nozog un izmanto. Pirms dažiem gadiem Latvijas medijos parādījās informācija par interneta sliktā brāļa darkneta tīmeklī atrodamajiem Latvijas cilvēku datu krikumiem. Ja dati nozagti, pastāv risks, ka kādā brīdī tos kāds sāks izmantot – pirks televizorus, kamēr laisti peonijas.

    Tava karte bloķēta!

    Kartes datu nozagšanas risks palielinās, gan iepērkoties internetā (jo īpaši dīvainās vietnēs), gan ar karti norēķinoties ārzemju veikalos un izmantojot bankomātus ārvalstīs. Eiropas Savienības valstīs datu aizsardzības līmenis ir augsts, jautājums ir tikai par tirgotāja godaprātu, savukārt nesalīdzināmi riskantāka ir iepirkšanās eksotiskās valstīs, piemēram, Āfrikā vai Tālajos Austrumos. Tieši tāpēc, dodoties uz tālām zemēm, drošības labad ieteicams izmantot nevis savu ikdienas, bet citu karti ar ierobežotu naudas limitu kontā.

    Par laimi, bankas nepārtraukti – gan dienu, gan nakti –uzrauga klientu darījumus. Ja notiek kas dīvains, sistēma to pamana un reaģē. Var gadīties, ka naktī kāds ļaundaris vispirms no tavas kartes paņem 90 centus, pēc brīža vēl mazliet, tad jau vairāk un vēl vairāk. Šādas transakcijas uzreiz tiek pamanītas un pārtrauktas, bet nauda atgriezta. Tu no rīta piecelsies un ieraudzīsi ziņu no bankas, ka tava karte ir bloķēta un tās vietā jau pasūtīta cita, bet nozagtā nauda jau ir atpakaļ kontā.

    Tāpat banka var reaģēt un nobloķēt karti brīdī, kad ar ļoti īsu laika atstarpi kāds ar to norēķinās, piemēram, Latvijā, Amerikā un Āfrikā, jo tas rada pamatīgas aizdomas par kartes datu zādzību. Tad banka karti aptur un sazinās ar klientu: vai viss kārtībā?

    Kā sargāt savu naudu?

    • Zini, kas notiek tavā kontā! Izmanto bankas lietotni, kas ziņo par darījumiem ar karti, – tikko kaut kas ar to tiek nopirkts, lietotne atsūta paziņojumu. Ja lietotni neizmanto, noteikti regulāri pārskati sava konta izejošos maksājumus, jo vari pat nemanīt, ka ik mēnesi no tava konta tiek paņemti pārdesmit eiro, lai gan neko neesi pirkusi.
    • Ja internetā iepērcies reti, ieej internetbankā un atslēdz interneta norēķinu iespēju. Ja tev ievajadzēsies kaut ko ar karti nopirkt – ieslēdz un tad atkal izslēdz. Bet atceries Mērfija likumu: visticamāk, par atslēgtajiem interneta maksājumiem atcerēsies tad, kad tev tos visvairāk vajadzēs – piemēram, izstāvēsi garu virtuālo rindu uz kārotām koncerta biļetēm, bet brīdī, kad vajadzēs ātri maksāt, izrādīsies, ka samaksāt nevari.
    • Noteikti uzliec internetmaksājumu limitus. Ja kādā brīdī ir vajadzība tos palielināt, pēc tam noteikti atceries atlikt atpakaļ mazo limitu.
    • Ja internetā iepērcies bieži, visdrošāk izmantot divus kontus un divas maksājumu kartes. Viens konts un karte būs taviem ikdienas tēriņiem, otrs – pirkumiem internetā. Tas ir ļoti vienkārši: pārliksi no pamatkonta zināmu summu interneta maksājumu kontā, tā pasargājot no riska pamatkontu. Mūsdienās norēķini starp saviem kontiem ir zibenīgi – tu neko nenokavēsi. Ja kontā naudas nav, no tevis arī neko nozagt nevar. Otra karte arī var lieti noderēt ārzemju ceļojumos – ja tur pēkšņi izrādās, ka tavi kartes dati ir nozagti, tu šo karti vari bez bēdu bloķēt, jo tev ir vēl viena, pamatkonta, karte.

    Ko darīt, ja nauda no kartes nozagta? 

    Ja ar tavu karti noticis krāpniecisks darījums, nekavējoties informē par to savu banku un noskaidro, kā tas jāapstrīd, nosūti prasīto informāciju, lai banka varētu sākt skaidrot, kas īsti noticis. Viens no biežākajiem gadījumiem, kad maksājums tomēr izrādās pamatots, ir bērnu internetspēlīšu pirkumi telefonā – nereti mamma pat nenojauš, kā bērns to dara un viņam izdodas.

    Par jebkuru krāpniecisku darījumu tev ir tiesības ziņot policijai, reāli izvērtējot savu laiku un policijas iespējas atrast un sodīt vainīgo.

    Maz ticams, ka uz apsūdzēto sola izdosies nosēdināt kādu Kambodžas krāpnieku, no kura esi mēģinājusi nopirkt saulesbrilles par 15 eiro. Toties noteikti vērts ziņot policijai par visiem telefonkrāpniekiem un investīciju krāpšanu.

    Mana pieredze

    Ne man nauda,ne man Prāga

    Aprīļa sākumā ar māsu izlēmām – atstāsim vīriešus un bērnus mājās un laidīsim garajās maija brīvdienās uz Čehiju. Aizlidosim uz Prāgu, tad aizšausim uz Karlovi Variem. Vakarā sāku meklēt lētākās biļetes turpceļam, jo vēl nevarējām izlemt, kurā dienā lidosim atpakaļ. Lapā eDreams atradu foršu piedāvājumu – pērku! Ar karti samaksāju 130 eiro. Darīts! Ieskatījos e-pastā – biļešu nav. Nodomāju – sestdienas vakars, varbūt tāpēc kāda aizķeršanās? Gan jau būs, vai ne? Bet nav. Biļešu nebija ne svētdien, ne pirmdien.

    Man nav īpaši lielas aviobiļešu iegādes pieredzes, tāpēc otrdienas rītā lūdzu palīdzību kolēģei Ievai, viņa ir ceļotāja no matu galiņiem līdz papēžiem. Ieva tūliņ rakstīja eDreams čatā, lai man vēlreiz atsūta iegādātās biļetes, bet saņēma striktu atbildi, ka ar šādu e- pastu biļetes nav iegādātas. Bet man NAV cita e-pasta, ko es varētu būt kļūdaini norādījusi! Biļešu nebija. Un samaksātās naudas arī nebija.

    Sazinājos ar savu banku, kur man ieteica rakstīt Kartes pretenziju par to, kad, ko un kur esmu pirkusi, bet neesmu saņēmusi, un arī atsūtīt saziņu ar pārdevēju. Tas gan man neizdevās, jo virtuālais asistents atkārtoja – nekādas biļetes jūs neesat pirkusi.

    Uzrakstīju Kartes pretenziju. Pēc pāris dienām saņēmu zvanu no bankas. Telefoniski vēlreiz pastāstīju, kas un kā notika, un man ieteica nobloķēt maksājumus internetā. Viss skaidrs – esmu iekritusi ļaundaru tīklos, mani kartes dati nonākuši neceļos, tāpēc jādara viss, lai viņi, neģēļi, mani neaplaupa vēlreiz! Atslēdzu maksājumus internetā. Pagāja nedēļa, un tās laikā man iznāca palikt parādā par braucienu ar taksi, jo lietotnei piesaistīta maksājumu karte, bet mani maksājumi internetā atslēgti. Ieslēdzu tos atpakaļ, un pēc dažām dienām – labrīt, saulīte tu mana! – kāds nezināms spēks, tas pats eDreams, no manas kartes noskaitījis 64 eiro!

    Nē, nu interesanti – par ko vēl esmu samaksājusi?!

    Tūliņ ziņoju bankai, kas ieteica anulēt karti un pasūtīt jaunu – nevis atjaunot veco, bet pilnīgi jaunu, ar citiem datiem. Teicu jā, un banka karti bloķēja. Todien paliku bez bankas kartes, bet jau nedēļas beigās man atsūtīja jaunu.

    Pagāja mēnesis, un manā bankas kontā iekrita mistiski pazudušie 64 eiro – atgriezts darījums no eDreams, nekādu citu paskaidrojumu. Tieši tajā pašā dienā saņēmu arī bankas atbildi, ka mana pretenzija par 130 eiro noraidīta, jo darījums ir noticis. Pielikumā – dokumenti uz 12 lappusēm. Protams, mani interesēja, kas tad ir tas notikušais. Tā un tā – viss sīki pa punktiem: kad biļetes pirktas, kam pirktas, kas tieši izvēlēts un kas ne. Viss sakrita, tikai… nesakrita e-pasta adrese. Mans e-pasts beidzas ar burtiem lv, bet eDreams atsūtītajā atbildē rakstīts, ka biļetes nosūtītas uz tādu pašu e-pastu, kas beidzas ar com. Nopietni? Man nekad nav bijis un nav neviena e-pasta, kas beidzas ar com! Divreiz uzrakstīt nepareizi savu e-pastu būtu tāpat kā divreiz nepareizi nosaukt savu vārdu! Ja šāda e-pasta adrese neeksistē, kā viņi varēja man nosūtīt biļetes un teikt, ka darījums noticis? Sapratusi, ka skaidroties negribu, jo klapatas būs pārāk lielas, atmetu ar roku. Īsāk izsakoties – pērciet biļetes no uzticamāka un sasniedzamāka pārdevēja. Kas bija tā nauda, ko man tomēr atdeva, – vilks viņu zina.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Daba un Dzīvnieki

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Abonē