Kādi pasākumi pašvaldībās notiek senioriem?

Dzīvesveids
Aiva Alksne
14. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Latvijā ir vairāk nekā 130 pensionāru organizāciju, un gandrīz katra no tām saviem senioriem piedāvā būt sociāli aktīviem arī pensijas vecumā, iesaistoties ne tikai biedrības dzīvē, bet arī izmantojot iespējas, ko tās sniedz.

Virsvadībai – savi uzdevumi

Kopš maija Latvijas pensionāru federāciju vada bijusī Saeimas deputāte Aija Barča, sakot: «Šis ir lielākais sabiedriskais pienākums manā mūžā. Federācijas pārziņā, protams, vispirms ir jautājumi, kas saistīti ar mūsu senioru dzīvi Latvijā. Piemēram, nupat paši esam nodibinājuši savu pensiju lietu komisiju, kas šobrīd strādā pie visai interesanta jautājuma – mūsu seniori uzskata, ka valsts nav novērtējusi to darbu, ko viņi ieguldījuši, izaudzinot labus bērnus, kas strādā Latvijā un nekur nav aizbraukuši.

Tagad domājam, kurus politiskos spēkus šajā sakarā uzrunāt? Tāpat vēlamies panākt, lai pensiju indeksācija notiku divas reizes gadā – kā agrāk.

Nākamnedēļ dosimies uz Labklājības ministriju, lai runātu par patēriņa grozu senioriem, – gribam zināt, kā tas tiek aprēķināts? Čakli strādājam pie tā, lai mūsu pensionāriem izdotu bukletu Senioru ABC. Mēs regulāri rīkojam sēdes, uz kurām aicinām politiķus un Labklājības ministrijas pārstāvjus.

Federācijā esam lēmuši, ka vairāk strādāsim konstruktīvi: rakstīsim likuma projektus un uzrunāsim deputātus. Ikviens seniors tiek aicināts iesaistīties pensionāru organizācijā savā pagastā vai pilsētā, jo tā ir iespēja būt sociāli aktīviem, piemēram, piedalīties arī projektu konkursos, dabūt naudiņu labām lietām un, protams, nenoslēgties mājas četrās sienās, bet iet uz dažādiem pulciņiem un pasākumiem, ko biedrības organizē.»

Kas patīk Balvu pensionāriem?

«Mūsu biedrībā ir aptuveni 80 biedru, bet ikmēneša sanāksmes apmeklē 30–40 cilvēku,» stāsta Balvu pensionāru biedrības vadītāja Zinaīda Logina. «Seniori tiekas reizi mēnesī, lai klausītos lekcijas, diskusijas, sarunas ar politiķiem, ārstiem, iestāžu vadītājiem utt. Oktobrī un novembrī cilvēkus izglītojām par dūmu detektoriem un atkritumu šķirošanu, nupat atzīmējām un sveicām šā gada apaļo skaitļu jubilārus. Ar akordeonu bija ieradies muzikants Zintis Krakops, un teju katra vēlme dzirdēt savu jaunības dziesmu tika izpildīta.

Mūs atbalsta vietējā pašvaldība – šogad saņēmām 500 eiro, par ko teju 50 cilvēki aizbrauca pieredzes apmaiņā uz Limbažu un Saulkrastu pensionāru biedrībām, reizē izbaudot abās pilsētās arī ekskursijas.

Runājot par senioru atsaucību, jāsaka, kā ir: reizēm cilvēkiem jāmēro tāls ceļš, un ne visi katru reizi var ierasties, bet interese par biedrības dzīvi ir liela. Mūsu seniori ļoti labprāt izmanto iespēju doties bezmaksas ekskursijās, ko organizējam divas reizes gadā – pavasaros un rudeņos. Daudzi seniori dzied Balvu kultūras nama korī Pīlādzis, dejo senioru deju kopā Luste, Eiropas deju kopā Atvasara. Mums ir krievu sieviešu dziesmu ansamblis Razdoļje, vairāki spēlē teātri un darbojas citos pulciņos. Nupat pati lasīju lekciju projektā par veselīgu dzīvesveidu un baidījos, vai būs cilvēki.

Tomēr sanāca, un izvērtās ļoti interesanta diskusija. Cilvēki čakli apmeklē arī nūjošanu un dziedinošās vingrošanas nodarbības. Tiem, kuri vēlas iziet no mājām, šādu iespēju ir daudz, piemēram, seniori var apmeklēt koncertus, kino, mums ir ļoti laba bibliotēka, kur māca senioriem digitālās prasmes, ir Sakrālās kultūras centrs, Balvu muiža.

Ceram, ka drīz durvis vērs renovētais kultūras nams Balvu centrā. Es vienmēr saku: viss ir cilvēka paša rokās un prātā. Ir jāiet sabiedrībā, jāmācās, ja nepieciešams – jāmeklē palīdzīga roka, un tā tiks sniegta. Mums darbojas Balvu Latvijas Sarkanā Krusta komiteja, interesanta ir draudžu un citu biedrību dzīve. Cilvēkam pašam jāizvēlas, kādu dzīvi viņš grib dzīvot – palikt maliņā vai nākt un piedalīties.»

Mēs rūpējamies par savējiem!

Liepājas dome pirms 13 gadiem Liepājā izveidoja dienas centru pensionāriem, kurā darbojas seši pulciņi senioriem: vokālais ansamblis Kurzemīte, deju grupa Rietumvējš, galda spēļu klubiņš, kulinārijas, vingrošanas un nūjošanas pulciņi. «Tajos šobrīd aktīvi darbojas 64 pensionāri,» stāsta Liepājas pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Vērdiņa. «Tāpat mūsu biedrība regulāri dienas centrā rīko tikšanos ar politiķiem, māksliniekiem, dakteriem.

Šie pasākumi vienmēr ir labi apmeklēti. Kā pati esmu novērojusi – ja pirmajā reizē kāds atnāk viens, tad nākamreiz viņš jau līdzi atvedis arī savu kaimiņu.

Liela piekrišana ir mūsu ekskursijām, ko rīkojam četras reizes gadā, – esam krustu šķērsu izbraukājuši Latviju, Lietuvu un Igauniju. Mūsu seniori iecienījuši literāri muzikālās pēcpusdienas. Tūliņ to veltīsim Vizmas Belševicas daiļradei – aktieris lasīs viņas dzeju, ko paspilgtinās mūzika. Ziemassvētkos koncertu ar savu kvartetu sniegs mūsu pašu akardeonists, pensionēts pedagogs no Liepājas, visi aicināti nākt ar groziņiem – sēdēsim zālē pie galdiņiem, padziedāsim un padejosim.

Līdzīgi, sarīkojot koncertu, mēs katru gadu visi kopā svinam arī Jāņus.  Runājot par pašdarbības pulciņiem, mūsu dejotāji un dziedātāji katru gadu piedalās pilsētas mēroga pasākumos, – tūlīt 17. decembrī būs Ziemassvētku ieskaņas koncerts, kurā sadziedās un sadejos seniori no visas Kurzemes. Lielākiem pasākumiem naudu biedrībai vienmēr atvēl Liepājas dome – mēs jau laikus aprēķinām tāmi un to iesniedzam. Godīgi sakot, pa šiem 13 gadiem, kopš vadu biedrību, nav bijis neviena pasākuma, kas būtu izgāzies.

Uz pirmo pasākumu atnāca deviņi pensionāri, bet tagad ne reizi nav bijis mazāk par 45 cilvēkiem!

Kad lielajā zālē aicinām tikties ar Liepājas domes priekšsēdētāju, ierodas 80 cilvēku, un gandrīz visi grib viņam kaut ko pavaicāt. Nupat bija pasākums par dūmu detektoriem, liela daļa senioru sēdēja nelaimīgi – kas viņiem tādus mājās uzliks? Daudzi tomēr dzīvo vieni. Bet tad mēs uzreiz apzinājām, kuri no klātesošajiem var palīdzēt, kuriem varbūt mazbērni var aiziet tos uzstādīt, kurš kuram tuvāk dzīvo. Tā ka mūsu biedrība ir arī reāls atbalsts.

Lielā cieņā ir Aija Barča – tagadējā Latvijas pensionāru federācijas vadītāja. Kad aicinām viņu uz tikšanos, zāle ir pilna līdz malām, jo tā ir iespēja senioriem atrisināt arī savus sasāpējušos sociālos jautājumus. Barčas kundze katru reizi palīdz gan ar padomu, gan konkrēti atrisinot cilvēka problēmu.

Cilvēki labprāt apmeklē mūsu pasākumus, un mēs arī cenšamies, lai ir interesanti un gribētos nākt. Diemžēl to, kurš pats negrib iet ārā no mājas, to jau nekur neizvilksi.»

Gadi nav šķērslis!

Ķekavas pensionāru biedrībā Polārblāzma šobrīd darbojas 215 biedru. Tās vadītāja Brigita Aužule novērojusi, ka seniori ļoti labprāt izmanto iespēju bez maksas doties ekskursijās. Iecienītas ir arī pensionāru balles ar dzīvo mūziku, arī bez maksas.

«Tūlīt 21. decembrī notiks Ziemassvētku balle, spēlēs grupa Mazā ģilde.

Malā sēdētāju mums tikpat kā nav, visi danco un lustējas.

Tāpat mūsu pensionāriem ir iespēja divas reizes nedēļā vingrot, doties uz peldbaseinu peldēt, nūjot, apgūt datorprasmes. Mums ir veco ļaužu līnijdejas, kur aktīvi piedalās mūsu dāmas, ar kungiem gan ir pašvakāk. Pie mums uz biedrību regulāri nāk mūsu deputāts Aigars Vītols un stāsta, kas notiek pagastā, kādi jaunumi.

Tikšanās ar viņu vienmēr ir kupli apmeklētas. Mūsu vidū aktīvi darbojas cilvēki, kam jau krietni pāri septiņdesmit un pat astoņdesmitgadnieki! Daudziem šo iespēju diemžēl liedz veselības stāvoklis. Biedrības iekšienē notiek sava dzīve, vācam biedru naudu – no nākamā gada līdzšinējo 2,85 eiro vietā nolēmām gadā maksāt 5 eiro.  

Biedru nauda ļauj mums apsveikt jubilārus, un, ja kādam senioru kolektīvam jubileja, varam pasūtīt kliņģeri, nopirkt ziedus. Mūs atbalsta arī pašvaldība – gan ar telpām, gan ar autobusiem. Veidojam budžetu nākamajam gadam un iesniedzam tāmi. Pašvaldības atbalsts ļauj mūsu senioriem doties arī pieredzes apmaiņas braucienos un piedalīties novada sporta svētkos.»

Seniori ir jāceļ saulītē!

Talsu pensionāru biedrība saviem senioriem piedāvā 22 interešu klubus.  «Visaktīvāk nāk vingrot un nūjot, kungi mums ir lieli zolītes spēlētāji, pieprasīts ir arī kulinārijas un angļu valodas pulciņš, apmeklēts ir tango klubs senioriem, līnijdejas dāmām, apaļā galda klubs, kur vienmēr tiek uzaicināts kāds lektors, rokdarbnieču pulciņš, kas ar saviem cimdiņiem piedalījās arī Latvijas simtgades pasākumā, un citi,» stāsta biedrības vadītāja Rita Tomsone. «Mūsu senioriem patīk arī ceļotāju klubiņš – ja kāds kaut kur ir pabijis, tad ar redzēto padalās arī citiem.

Mūsu biedrībai ir laba sadarbība ar domi – vienmēr kopā svinam Senioru dienu. Mums ir klavieres, savs dziesmumīļu klubs, kas vienmēr šo pasākumu spēj uzburt ļoti ģimenisku. 5. oktobrī šo dienu svinējām plašāk – uzstājās māsas Legzdiņas, mūsu pensionārus uz koncertu bez maksas atveda ar skolēnu autobusiem. Četras reizes gadā mūsu senioriem notiek sporta diena.

Vasarā liels sporta pasākums risinās pie Pļavu ezera – tajā mēs esam kopā vēl ar 7 citu novada dalībniekiem. Lai senioriem būtu siltas pusdienas, mums ir zemessardzes lauku virtuve, kurā zupas šķīvis maksā 50 centu.

Seniori labprāt piedalās dažādās savam vecumam atbilstošās sporta disciplīnās un veiklības stafetēs, pa starpu uzspēlē muzikanti.

Tā kā cilvēki aktīvi darbojas pulciņos un mums ir, ko parādīt, regulāri rīkojam izstādes, kur šos darbus – adījumus, tamborējumus utt. – var aplūkot ikviens. Tāpat seniori var demonstrēt to, ar ko ir aizrāvušies. Piemēram, mūsu vidū ir vardīšu un mini automobiļu kolekcionāri, kuru kolekcijas arī piedāvājām aplūkot izstādē.

Ir pasākumi, ko mēs rīkojam tikai saviem biedriem. Piemēram, biedrība kopā ar domes kultūras nodaļu izstrādāja projektu Lielā māksla nāk uz Talsiem, kura ietvaros 45 mūsu biedrības seniori devās uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju uzzināt par portreta mākslu. Dome sponsorēja arī mūsu senioru braucienu uz Nacionālo bibliotēku. Biedrība saviem aktīvākajiem dalībniekiem rīko arī saviesīgus vakarus. Mūsu klubiņa Fantāzija dalībnieki paši izdekorē telpas, dāmas gatavo kartītes – ar tām sveicam mūsu biedrības apaļos jubilārus.  

Pērn mūsu biedrībā darbojās 180 biedru, šobrīd jau esam 215, un mūsu skaits turpina augt.

Visiem savējiem saku: seniors – tā nav slimība. Ir jāiet ārā no mājas, jābūt aktīviem. Jāiet sabiedrībā, jo tā ir iespēja arī mācīties no citiem. Tas ļauj arī zināt citam par citu. Aiciniet kaimiņus, aiciniet paziņas, lai nāk pie mums – kaut vai brīžos, kad cilvēks labāk jūtas. Pie mums ir medicīnas māsa, kas var izmērīt cukura līmeni asinīs, asinsspiedienu, ikdienā vienmēr ir viens dežurants – var nākt lasīt preses izdevumus, apmainīties ar grāmatām, var atnākt pie datora padarboties. Mūsu biedrība aktīvi sadarbojas arī ar Laucienes pansionātu – tie arī ir mūsu pašu cilvēki, kuriem nepieciešama sabiedrība. Piemēram, mūsu zolīšu spēlētājiem regulāri tur notiek mači.

Seniori ir jāceļ saulītē, tā ir Latvijas lielākā iedzīvotāju daļa. Ar biedrības palīdzību viņi var sadraudzēties un justies cits citam vajadzīgi. Piemēram, mums kāda kundze atgriezās no Anglijas, meita stāsta – mamma viena sēž mājās, nekur neiet… Teicām – lai nāk pie mums! Un tagad viņa pasniedz angļu valodu, un gribētāju ir tik daudz, ka mums divas grupas izveidotas. Mums jau nav jākārto beigu eksāmens, bet vismaz tik daudz varam iemācīties, lai cilvēks, aizbraucot uz ārzemēm, var pateikt sveiki un labdien.»

Vairojam pozitīvo

«Mūsu doma bija aktivizēt ne tikai pilsētas, bet arī visa novada pensionārus, tāpēc apvienojam mūsu novada pensionāru biedrības. Kopā ir vieglāk apzināt senioru problēmas un rast tām risinājumus. Daudzi, aizejot pensijā, ir psiholoģiski šokēti par ienākumiem, ko saņem, un ir jāmācās dzīvot tālāk,» stāsta Gulbenes novada pensionāru biedrības Atspulgs vadītāja Anna Vīgante.

«Kopības sajūtu visvieglāk iespējams radīt caur kultūras dzīvi un dažādiem pulciņiem, ko piedāvājam, – tas vismaz mudina seniorus iziet no mājas. Mēs piedāvājam rokdarbu, deju, folkloras, dziedāšanas pulciņus. Var iesaistīties un muzicēt mūsu lauku kapelā. Vismaz caur šīm lietām cilvēki var sanākt kopā, parunāties, izraudāties, izsmieties un dzīvot tālāk, nedomājot tikai par slikto un grūto.

Katram novadam ir savas tradīcijas.

Mums izveidojusies sadarbība ar Balvu slimnīcu apvienību.

Nupat novembrī apvienība aizveda mūs ekskursijā uz Madonu, uz Jaunkalsnavas pusi. Saknes sadarbībai tam meklējamas laikā, kad mūsu valstī aizvēra vienu slimnīcu pēc otras. Mums palika tikai viens aprūpes centrs. Seniori bija neizpratnē – kas notiek? Kas viņus tagad ārstēs? Bet tad mums palēnām situāciju izskaidroja, un seniori nomierinājās, saprata to un pieņēma. Līdztekus pasākumiem mēs katru mēnesi rīkojam mūsu biedrības valdes sēdi, lai dalītos informācijā, ko esam ieguvuši no Latvijas Pensionāru federācijas, – lai cilvēki nedzīvotu kā mucā, bet zinātu, kas notiek.

Tāpat organizējam tikšanos ar Saeimas deputātiem, jo cenšamies panākt, lai pilda to, ko solījuši.

Arī mūsu pensionāri labprāt piedalās sporta svētkos, kas šogad notika jau desmito reizi, biedrības pārstāvji brauc cits pie cita ciemos. Esam iesaistījušies Gulbenes novada domes projektā sakarā ar brīvprātīgo darbu. Mums ir izveidojusies grupa, kas brauc uz sociālās aprūpes centriem un palīdz tās iemītniekiem iemācīties kaut ko jaunu vai iesaista viņus dažādās aktivitātēs.

Ir pagasti, kuros pensionāri iesaistījušies labdarībā, adot un dāvinot karavīriem cimdus un zeķes vai adot cimdiņus priekšlaikus dzimušiem bērniņiem. Tas arī dod dzīvei mērķtiecību, nav tik daudz jādomā par to, ka kaut kas sāp vai notiek ne tā, kā cerēts. Brīvprātīgā darba veicēji projekta ietvaros brauc arī apmaiņas braucienos uz ārzemēm – esam braukuši uz Itāliju, Spāniju, Portugāli, Poliju, Lietuvu, Vāciju, Dāniju u. c.

Saistībā ar sociālo dienestu mūsu seniori piedalās veselību veicinošā projektā – vingro, brauc uz Priekuļu peldbaseinu peldēt, nūjo.

Cenšamies, lai seniori izmanto šos piedāvājumus. Ir, protams, pagasti, kas ir atsaucīgi un kas – ne tik ļoti, tāpat aktivitātes lielā mērā iespaido gadalaiks – ziemā visi brīvāki, pavasaros un rudeņos vairāk darba. 

Gulbenes novadā ir apmēram 3000 pensionāru, biedrībā iesaistījušies aptuveni 136 cilvēki, taču ikviens ir laipni pie mums gaidīts. Daudzi jau tagad smejas – aiziešu pensijā un varēšu nākt pie jums. Jo mēs tiešām cenšamies uzturēt pozitīvo garu un kultivēt labo.»

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

Klubs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Santa+