Bukmeikeri skeptiski par iespēju Latvijas filmai tikt Oskara

Dvēseļu putenis
Santa.lv
Santa.lv
17. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Vilnis Šļūka
Dvēseļu puteņa izredzes iekļūt ASV Kinoakadēmijas balvas nomināciju finālā ir daudz reālākas nekā Oskara iegūšana, uzskata bukmeikeri.

Aizvadītajā nedēļā Latviju pāršalca patīkama ziņa – pašmāju filma pirmo reizi vēsturē ir iekļuvusi šī gada Oskaru nomināciju īsajā sarakstā ar filmas Dvēseļu putenis skaņu celiņu, kas iekļauts starp 15 labākajām kompozīcijām kino mūzikas kategorijā.

Pieci nominanti, kas sacentīsies par uzvaru prestižās Oskara balvas fināla ceremonijā, tiks izziņoti pēc mēneša, 15. martā. Bukmeikeri Latvijas filmas izredzes iekļūt nomināciju sarakstā vērtē salīdzinoši augstu jeb ar 25% varbūtību, tomēr cerību tikt pie pirmā Oskara Latvijas vēsturē eksperti uzskata par visai niecīgu, dodot šādai varbūtībai vien 3%.

“Ir ļoti patīkami, ka Latvijas filma ir iekļuvusi nomināciju šortlistā skaņu celiņa kategorijā. Šajā kategorijā Dvēseļu putenis gan nav viens no favorītiem, un, visticamāk, līdz top 5 jeb fināla nominācijai šoreiz tomēr netiksim.

Tiesa, tas, ka Lolita Ritmanis ir vienīgā sieviete starp 15 komponistiem sarakstā, noteikti var izredzes palielināt.

Holivuda pēdējos gados aizvien lielāku lomu pievērsusi vienlīdzībai minoritāšu, rasu, dzimumu un citos aspektos, tāpēc šī kārts var nospēlēt pozitīvi arī attiecībā uz nomināciju, bet pašas statujas iegūšanai ar to diemžēl diez vai pietiks,” komentē Betsafe prognožu eksperts Valters Rozmanis.

Savukārt Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma aizvadītās nedēļas intervijā Latvijas Radio 1 uzsvēra, ka līdz šim nevienai no Latvijas filmām nebija izdevies iekļūt Oskaru nomināciju īsajā sarakstā. Viņasprāt, tas ir “plats solis pretī Oskaram”.

“No vairāk nekā 130 filmām, kas varēja pretendēt uz vietu īsajā sarakstā, šīs veiksmīgās filmas ir tieši 15, turklāt talantīgā Lolita Ritmanis ir vienīgā sieviete komponiste sarakstā. Tas ir fakts, ko pamana starptautiskā prese,” komentēja eksperte. Viņa arī norādīja, ka šogad pieteikumu skats uz prestižo balvu ir bijis ļoti liels, un konkurence vērtējama kā “skarba un nežēlīga”.

Sacensībā par labāko filmas oriģinālmūziku Dvēseļu putenis ierindojas blakus tādām kinolentēm kā Tenet, Mank, Soul, News of the World un The Trial of Chicago 7.

Tikai Dvēseļu putenis un Sofijas Lorēnas darbs Life Ahead ir vienīgās ārpus Holivudas tapušās filmas, kas sacenšas par balvu mūzikas kategorijā.

Jāpiebilst, ka filma Dvēseļu putenis gan neiekļuva nominācijas Labākā ārvalstu filma īsajā sarakstā. 

Lai gan Latvija pēdējo 30 gadu laikā uz Oskara balvu ir izvirzījusi 12 filmas, iepriekš tās nebija iekļuvušas īsajā sarakstā nevienā no kategorijām.

Komponiste Lolita Ritmanis jau ir ieguvusi vairākus apbalvojumus par skaņu celiņu filmā Dvēseļu putenis – gan Lielo Kristapu Latvijā, gan Holivudas vizuālo mediju mūzikas balvu (Hollywood Music in Media Awards) par labāko mūziku filmai svešvalodā.

Ritmanis ir Portlendā, ASV, dzimusi latviešu izcelsmes komponiste, kas plašāku atpazīstamību ieguvusi tieši ar kompozīcijām filmām un TV seriāliem. Viņa ir vienīgā latviete, kas saņēmusi Emmy balvu (par muzikālo pavadījumu daudzsēriju animācijas filmai Batman: Beyond).

Kā atzīst pati komponiste, Dvēseļu putenis priekšrocība, sacenšoties par Oskara balvu, varētu būt fakts, ka filmas skaņu celiņa tapšanā tika iesaistīta vērienīga mūziķu komanda ar orķestri un kori, turpretī citu filmu muzikālais pavadījums tapis krietni mazākā formātā.

Plašākas uzmanības lokā Oskari nonāca jau pagājušā gada septembrī, kad Amerikas Kinoakadēmija izziņoja jaunus noteikumus filmas iekļaušanai nominācijas Labākā filma pretendentu pulkā. Šie noteikumi vērsti uz lielāku minoritāšu iekļaušanu filmas veidošanā. Piemēram, viens no kritērijiem paredz, ka vismaz 30 procentiem no “mazo lomu” atveidotājiem jānāk no minoritāšu vidus, vai arī filmā jābūt kādam pazīstamam mazākuma grupas aktierim. Jaunie noteikumi stāsies spēkā no 2024. gada.

Amerikas Kinoakadēmijas balva, kas plašāk pazīstama kā Oskara balva, ir augstākais apbalvojums filmu nozarē ASV un ievērojamākā šāda veida balva pasaulē. Oskari pirmo reizi tika pasniegti 1929. gadā, un tiek uzskatīti par senāko izklaidējošās sfēras balvu pasaulē. Katru gadu Oskaru ceremonijai līdzi seko skatītāji no vairāk nekā 200 valstīm.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+