«Bērni virpināja priekšnieci ādas krēslā…» Ēnu dienas aizkulises kādā redakcijā

Meitenes, ja manā laikā būtu tāda iespēja – uz vienu dienu iejusties jebkādas profesijas pārstāvja ādā, viņam sekojot jeb ēnojot, – par savu izvēli man nebūtu šaubu. Es ēnotu dzeltenās kvasa mucas pārdevēju vai to laimīgo sievieti, kuras priekšā bija visa saldējuma kafejnīcas «Pingvīns» garšu izvēles lete. Esmu padomju laiku bērns, kura lielākais sapnis bija vispār tikt pie tāda kāruma kā saldējums vai kvass. Mūsdienu jaunieši par to, protams, pasmīkņātu. Viņi gan zina, kas tieši jāēno Ēnu dienā. Valdes priekšsēdētāji, piloti, IT speciālisti. Bet vai kādu vispār vēl interesē ikdienas darba darītāji?