Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Daudziem no mums ir iespēja piesardzības nolūkā savus darba pienākumus veikt attālināti, bet ir sievietes, kurām šādu iespēju nav un nevar būt. Mediķes, kas diagnosticē vīrusu, stjuartes, kas palīdz atgriezties mājās no svešām zemēm, pārdevējas, kas gādā, lai mēs varētu iegādāties visu nepieciešamo. Viena no viņām ir arī Kitija.
“Pēdējās nedēļas tirdzniecības darbiniekiem ir satraukuma pilnas. Jāievēro daudz jaunu un stingru prasību – viss pastiprināti jādezinficē, ik uz soļa vajadzīga īpaša piesardzība, jo veikalos apgrozās pulka cilvēku, un nevar zināt, vai viņi ir veseli. Tagad tirdzniecības darbiniekiem ir daudz vairāk darba nekā agrāk, un es jūtos personīgi atbildīga par to, lai Latvijā ierobežotu koronavīrusa izplatību. Sekoju līdzi, lai tiek rūpīgi ievērotas visas sanitāri higiēniskās prasības. Priecājos, redzot, ka pircēji, ejot iekšā veikalā, ņem vienreizējās lietošanas cimdus un izmanto roku dezinfekcijas līdzekļus.
Satraukumu rada tas, ka daudzi neievēro nosacījumu saglabāt divu metru distanci citam no cita – šie cilvēki nespēj saprast, ka tas ir vajadzīgs.
Cilvēki kļuvuši nervozāki
Atbildīgākie ir vidējā vecuma pircēji – viņi vairāk uzmanās, lai būtu cits no cita pa gabalu. Jaunieši tam nepievērš īpašu uzmanību, savukārt daudzi gados vecāki cilvēki vispār nesaprot, kas tie par noteikumiem un kāpēc tā jādara. Ik pa laikam atkal un atkal nākas iet klāt uz teikt: paejiet, lūdzu, cits no cita tālāk! Pie kasēm uzraudzīt kārtību ir vienkāršāk, bet, skatos, pie piena produktiem un maizes pircēji par distances ievērošanu bieži vien aizmirst. Turklāt cilvēki ir kļuvuši daudz nervozāki. Īpaši to var just, kasē strādājot, – ir pircēji, kuriem diemžēl šķiet, ka uz kasieri var izgāzt visas savas dusmas un rūgtumu. Protams, arī iepirkšanās apjomi ir pamatīgi pieauguši – lai kā pārdevējas cenšas atkal un atkal papildināt plauktus, nereti jau pēc stundas kāda produkta atkal pietrūkst.
Turklāt vairs nav iespējams prognozēt, kādus tieši produktus šodien izpirks, – pircēju izvēle šajā neierastajā laikā mēdz būt visai neparasta.
Piemēram, kāds pēkšņi nopērk apbrīnojami daudz piena vai graudaugu vai arī visi pērk tikai viena ražotāja biezpienu. Protams, arī Āgenskalna Elvi tika izpirkts ļoti, ļoti daudz griķu un dažādu veidu citas sausās pārtikas.
Kamēr var, darbs ir jādara
Pārtikas veikalu darbinieki – gan pārdevējas, gan kasieres – ir pakļauti augstam saslimstības riskam, jo dienu no dienas nākas kontaktēties ar ļoti daudziem cilvēkiem. Kādu dienu veikalā bija ienākusi sieviete, kas šķaudīja. Protams, viņa var būt vienkārši saaukstējusies, tāpēc nedrīkstam cilvēkam teikt: nē, mēs jūs neapkalposim, ejiet ārā! Tomēr piegāju pie kolēģa un pabrīdināju, lai viņš uzmanīgi ievēro distanci ar šo pircēju.
Pati cenšos stiprināt imunitāti un esmu apņēmusies: kamēr vien būšu vesela, es strādāšu – darbs ir darbs, un katram jādara tas, kas viņam jādara.
Veikalā sāku strādāt tikai pagājušā gada septembrī. Būt par pārdevēju nebija mans sapņu darbs, bet šo darbu varēju apvienot ar mācībām, lai varētu piepelnīties. Sākumā strādāju uz pusslodzi un nevarēju pat iedomāties, ka pārdevējas darbs ar laiku tik ļoti iepatiksies. Lai ko daru, man vienmēr svarīgi ir sevi pierādīt, un tā cenšos darīt arī veikalā – mani interesē, kā un kas notiek, un es ātri mācos. Veikala vadība mani ātri vien pamanīja, drīz sāku strādāt pilnu slodzi, un tagad esmu maiņas vecākā. Lai arī man ir tikai deviņpadsmit gadu, esmu atbildīga par vairāku veikala pārdevēju darbu. Darbs man ļoti patīk!
Grūts laiks, bet tas pāries
Latvijai izdosies veiksmīgi tikt galā ar koronavīrusa uzliesmojumu. Man šķiet, ka dzīvē viss vienmēr beidzas labi. Redzu, ka daudzi mana vecuma jaunieši vīrusu neuztver nopietni – viņiem šķiet, ka tāda nemaz nav, ka viss ir izdomāts. Es, protams, tā nedomāju un cenšos darīt visu, lai vīruss neizplatās. Gan viss būs labi! Tagad ir grūts laiks, bet noteikti viss šis trakums pāries, un mēs atkal dzīvosim, kā ierasts. Pašlaik ne tikai mans darba režīms ir mainījies, arī brīvdienas pavadu pavisam citādi. Agrāk kopā ar draudzenēm gājām uz kino un pusdienojām kafejnīcā, bet tagad palieku mājās. Tas nekas! Izmantoju laiku, lai sakoptu māju, un gaidu, kad viss atkal būs labi.”
Citu šī brīža ikdienas varoņu stāstus lasi jaunajā žurnālā IEVA, ko var nopirkt un izlasīt arī elektroniski!
