Rīga +10°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
1
-
0
-
0
-
2
-
1
-
Rūpīgi viņu iepazīstināju ar jaunajiem pienākumiem, un nezin kā man ienāca prātā kāda lieta, kas jau sen prasījās izdarāma. Studijā ir kastīte, kurā stāv rotas, ko cilvēki dažkārt atnes salabot. Tā kā tur atradās vairākas ilgāku laiku neizņemtas rotas, ierosināju beidzot sazināties ar klientiem un atgādināt. Viena rota tur glabājās pat vairāk nekā gadu. Sieviete bija atstājusi savu pērļu gredzenu ar lūgumu to notīrīt.
Mana meitene sazvana numuru, taču sievietes vietā atbild vīrietis. Sola būt klāt. Pēc pusstundas viņš tiešām ienāk studijā, es viņam dodu gredzenu, vienlaikus brīdinot, ka diemžēl ideāli to nav iespējams iztīrīt.
Vīrietis paņem gredzenu un… pēkšņi sāk raudāt. Izrādās, tas esot viņa nu jau mirušās sievas gredzens.
Viņa pēkšņi aizgājusi pavisam drīz pēc tam, kad bija atnesusi gredzenu. Un, kas pavisam dīvaini, – tieši šodien viņai esot miršanas gadadiena… Teica, ka ilgi meklējis, kur gan varētu būt pazudis šis sievas gredzens, nav varējis atrast, un nu tas pēkšņi teju kā zīme uzradies tieši šajā skumjajā gadadienā. Vīrietis bija gan saskumis, gan vienlaikus priecīgs, viņš glāstīja gredzenu kā dārgu piemiņu. Tad pateicās un aizgāja projām.
Mēs stāvējām un nespējām attapties, ka tā var gadīties. Es taču to rotu kastīti nebiju aiztikusi mēnešiem, un, re, tieši šādā dienā… Un arī tas vēl nebija viss. Nupat pieņemtā kolēģe, ieraugot šo vīrieti, bija patiesi pārsteigta. Izrādās, viņa nedaudz pazīst šo ģimeni un zināja skumjo stāstu. Pārsteidzoši arī tas, ka vīrietis bija saglabājis sievas numuru, pa kuru meitene viņu bija sazvanījusi.
Pēc tam atcerējos, ka gredzens maina izskatu, ja saimniekam kaut kas notiek, laikam tāpēc šis gredzens ideāli nemaz nebija notīrāms. It kā būtu paņēmis sāpju nastu sev.
Tomēr nopriecājos, ka gredzens atkal ir atgriezies mājās un varbūt tiešām ir kāds pavisam neliels mierinājums.
