12 spožākie zinātnes atklājumi 2020. gadā

Interesanti
Margarita Sēkliņa
20. decembris, 2020
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
2020. gads pašlaik veido pats savu ierakstu pasaules vēsturē un zinātnē. Taču tas neaptur pasaules zinošākos pētniekus doties dziļāk pagātnē, tālāk kosmosā un zemāk okeāna dzīlēs, lai turpinātu pētīt mūsu un pasaules izcelsmi un sakarības. National Geographic apkopojis aizvadītā gada lielākos atklājumus zinātnē.

1. Atklāts vecākais materiāls uz Zemes

Miljards gadu senā pagātnē, kad kosmosā vēl nepastāvēja pat Saule, supernovas rezultātā zvaigzne sadalījās sīkos puteklīšos un izplatījās Visumā. Šie putekļi, sajaucoties ar citiem akmeņiem un materiāliem, šogad tika atrasti kādā meteorītā. Tas Zemē ietriecies 1969. gada septembrī, Austrālijā, un tiek uzskatīts par senāko atklāto materiālu uz mūsu planētas. Zvaigznes putekļu vecums ir aptuveni 4,6 – 7 miljardi gadu.

2. Marss dūc

Marsu bieži sauc par cilvēces nākotni, nākamajām iespējamajām mājām. Vēlmi kādreiz uz tās dzīvot izteikušas pat vairākas slavenības, piemēram, Leonardo Di Kaprio un Džastins Bībers. Taču šogad atklāta kāda interesanta parādība, kas norisinās uz šīs planētas, un tas varētu būt pamatots traucēklis patīkamai dzīvošanai uz Marsa. 2018. gada novembrī uz Mēness nolaidās kosmosa kuģis, kura mērķis bija pētīt procesus uz zemes pavadoņa, un šogad novērojumi nonākuši līdz zinātniekiem uz Zemes. Zinātniekiem par pārsteigumu, tika novērtota Marsa dūkoņa – klusa, konstanta vibrācija, ko, iespējams, rada planētas iekšējās zemestrīces, taču patiesais avots joprojām ir neskaidrs. Īpatnēji, ka šī dūkoņa ir diezgan augstā tonī.

3. Atklāts spožās zvaigznes Betelgeizes savādību cēlonis

Betelgeize tiek uzskatīta par vienu no spožākajām zvaigznēm debesu jumā un ir Oriona zvaigznāja sastāvdaļa. Tā atrodas aptuveni 640 gaismas gadus no Zemes.

2019. gada nogalē zinātnieki pamanīja ko savādu – spožās zvaigznes mirdzums pēkšņi bija nobālējis.

Pirmie minējumi bija – tā piedzīvojusi supernovu jeb eksploziju zvaigznes dzīves beigās. Taču vasaras beigās NASA (Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija) paziņoja, ka šo savādību cēlonis ir pavisam vienkāršs un pat smieklīgs – zvaigzne esot atraugājusies. Kosmosa teleskopa novērojumi atklāja, ka zvaigzne, visticamāk, izdalīja plazmas strūklu, kas procesa laikā atdzisa, un tas veidoja zvaigžņu putekļu mākoni, kas varēja bloķēt Betelgeizes spozmi. Šobrīd tā jau ir atguvusi savu agrāko spožumu vēsta National Geographic.

4. Noteikta vecākā un tālākā galaktika Visumā

Šī gada nogalē astronomi veikuši nozīmīgu atklājumu, kas ļauj noteikt novērojamā Visuma galu jeb robežu. Ar īpašu teleskopa palīdzību, zinātnieki mēģināja izmērīt attālumu līdz antīkai galaktikai – GN-z11. Pastāv uzskats, ka šī galaktika atrodas 13,4 miljardus gaismas gadu attālumā, taču patieso attālumu izmērīt ir grūti, un tas jādara, pētot kā izstiepjas gaismas stari – atkarībā no tā, cik stari izstiepti, var izdarīt secinājumus, cik tāls ceļš tai jāmēro. Ja pētījuma rezultāti apstiprinās pieņēmumu, GN-z11 būs tālākā zināmā galaktika Visumā vēsta SciTech Daily.

5. Atrasts pirmais tiranozaura embrijs

Tiranozaurs jeb T-Rex bija viens no lielākajiem un bīstamākajiem dinozauriem, kas dzīvojis pirms aptuveni 68 miljoniem gadu. Taču šogad zinātnieki pirmo reizi uzgājuši šī milzu zvēra embriju. Tas atrasts kanjonā Kanādā. Zinātnieki spriež, ka tas ir bijis Tiranozaura priekštecis, kas uz Zemes dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu. Tā embrijs ir ļoti mazs, aptuveni čivavas lielumā, kas ir tikai desmitā daļa no pieauguša dinozaura lieluma, bet tas ir bijis ar ļoti garu asti.

6. Nodozaura, dinozaura ar bruņām, pēdējā maltīte

2011. gadā zinātnieki atklāja 110 miljonus gadu senu bruņu dinozauru, kuram saglabājies bija gan skelets, gan zarnas un āda. Taču šogad tika atklātas arī pēdējās ēdiena paliekas tā vēderā. Nodozaurs ir līdzīgs ankilozauram, kas arī ir bruņu dinozaurs, taču tam nepiemīt garā aste. Pētījumos atklāts, ka pāris stundas pirms nāves dinozaurs notiesājis kādu īpašu papardes sugu un koku zarus. Zinātnieki spekulē, ka tas ļauj noteikt dinozaura bojāejas laiku – visticamāk, tā bijusi vasara.

7. Beidzies otrais lielākais Ebolas uzliesmojums

Ebola ir vīruss, kas pirmo uzliesmojumu piedzīvoja 2014. gadā Āfrikā. Tā simptomi, ir augsta temperatūra, galvassāpes, muskuļu un kuņģa sāpes, kā arī nieru, aknu mazspēja. Vīruss var izraisīt arī iekšēju asiņošanu un orgānu bojājumus. Ebola tiek nodota tieša kontakta laikā, un šai slimībai ir augsta letalitāte, vēsta Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā izvietotā informācija. Šī gada vasarā Pasaules Veselības Organizācija, pateicoties jaunai vakcīnai, ar kuras palīdzību tika vakcinēti vairāk nekā 300 000 cilvēku, oficiāli paziņoja par Ebola vīrusa otrā uzliesmojuma beigām. 

8. Atrasts senākais Homo erectus galvaskauss

Dienvidāfrikā starp akmeņiem atrasts aptuveni 2 miljonus gadu vecs galvaskauss. Pētniekiem sākotnēji šķitis, ka tas ir nācis no primāta babuīna, taču izpētes laikā tas identificēts kā Homo erectus jeb stāvus ejošā cilvēka galvaskauss. Tas ir pirmais atrastais šāda tipa galvaskauss Dienvidāfrikas reģionā.

9. Pētīts pirmais dinozauru DNS

Filma Juras Laikmeta parks liek domāt, ka iegūt un izmantot dinozauru DNS varētu būt pavisam vienkārši. Varbūt pavisam drīz tiks atvērts parks, kurā staigās dzīvi dinozauri? To rādīs laiks. Taču realitātē, šajā ziņā vēl tāls ceļš ejams. 2020. gadā zinātnieki veikuši nozīmīgu darbu, pētot aptuveni 70 miljonus gadu senas fosīlijas un tajās atrastās šūnas, kas varētu būt hromosomas un šūnu kodoli, kas glabā DNS jeb ģenētisko informāciju. Paleontologs jeb fosīliju pētnieks Deivids Evanss izdevumam National Geographic saka: “Iespējas ir absolūti saviļņojošas!”

10. Cilvēki Amerikā dzīvojuši senāk, nekā uzskatīts līdz šim

Meksikas alu iekšienē atrastas zīmes par tur senatnē dzīvojošajiem cilvēkiem, kas datējamas laika posmā pirms aptuveni 30 000 gadu. Tas ir nozīmīgi, jo iepriekš pastāvējis uzskats – Amerikā pirmie cilvēki parādījušies tikai pirms 13 500 gadiem, kad kusa ledājs un atvēra ceļu no Āzijas uz Ameriku. Tika atklāti dažādi akmens artefakti, asmeņi, šāviņi, kā arī kokogļu gabali, kuri dod pamatu domāt, ka cilvēki Amerikā bijuši arī pirms ledājs sācis kust. Cilvēku mirstīgās atliekas no šī laika posma gan vēl nav atklātas, taču šis atklājums pētniekiem devis jaunu sparu pētīt to vairāk.

11. Atklāts iespējamais iemesls, kādēļ uz Zemes bija Ledus laikmets

Ledus laikmets ir posms aizvēsturē, kas aizsākās pirms aptuveni 3 miljardiem gadu un mijas ar starpledāju periodiem. Pilnībā tas beidzās vien pirms 15 000 gadu. Ledājiem kūstot, radās augi, dzīvnieki un cilvēki. Taču kas veicināja Ledus laikmeta rašanos?

Jau 1970. gadā zinātnieki atklāja, ka Ledus laikmetos Zemes atmosfērā ogļskābās jeb siltumnīcas efektu radošās gāzes bija par 30% mazāk. Tas deva mājienu, ka šīs gāzes veicina temperatūru maiņu.

Mikroskopisks augs – peldošā aļģe, dzīvo tuvu ūdens virsmai, uzsūt slāpekli un ogļskābās gāzes taču vēlāk mirst un nogrimst ūdenstilpes dibenā, līdzi ņemot uzsūktās gāzes. Bieži tās sauc par bioloģiskajiem pumpjiem un izmanto kā ogļskābās daudzuma indikatorus. Pētnieki tās izmantoja, lai novērotu Antarktikas ūdeņu slāpekļa koncentrāciju pēdējos 150 000 gados. Tika atklāts, ka Ledus laikmetu laikā, okeānā glabājās ļoti liels daudzums ogļskābās gāzes, raksta SciTech Daily.

Daniels Sigmans, Ģeoloģijas un Ģeofizikas profesors, Zinātnes žurnālam Science saka: “Ledus laikmetu cēlonis ir viena no svarīgākajām vēsturiskajām problēmām ģeozinātnēs. Izprotot šo klimata fenomenu, mēs spētu paredzēt klimata pārmaiņas arī nākotnē.”

12. Koraļļu rifs, kas garāks par Empire State Building

Austrālijas zinātnieku komanda, kas bija devušies kārtējā Lielā barjerrifa ziemeļu jūras dibena izpētē, uzdūrās uz koraļļu debesskrāpja. Tas ir aptuveni 500 metru augsts un pirmais šāda veida atklātais rifs 120 izpētes gadu laikā. Taksonomisti, kas studē attēlus un video, jau ir identificējuši vairākas jaunas zivju un citu koraļļu iemītnieku sugas. Šmita Okeāna institūta līdzdibinātājs Vendijs Šmits National Geographic sacīja, ka atklājums ir daļa no jūras zinātnes revolūcijas: "Pateicoties jaunajām tehnoloģijām, kas darbojas kā mūsu acis, ausis un rokas dziļā okeānā, ir iespēja izpētīt vairāk, nekā jebkad agrāk.”

Koraļļu rifs ir dzīvs organisms, kas ir mājvieta neskaitāmām okeānā mītošajām radībām. Tas klāj aptuveni 20% no pasaules okeāna. Koraļļiem un okeānu iemītniekiem ir simbiotiskas attiecības – tie viens otram nes labumu. Lai arī ārēji korallis varētu izskatīties pēc skaista, koša okeānā augoša auga vai pat iežu veidojuma, tas patiesībā ir dzīvs organisms, kas ļauj okeānam būt dzīvam. Taču laikapstākļu svārstību, okeāna piesārņojuma un tūrisma rezultātā šis fenomenālais radījums ir ļoti apdraudēts, tādēļ cilvēki tiek aicināti izvēlēties ekoloģiskākas izvēles savā ikdienā, kā arī neiegādāties no koraļļiem ražotus izstrādājumus, kas ir nelegāli.

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+