Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
7
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Ar pulciņiem nevajag steigties
Psiholoģe un psihoterapeite Līga Bernāte ir pārliecināta, ka līdz triju četru gadu vecumam bērnam vēl nav nepieciešama papildu izglītošanās interešu pulciņos ārpus bērnudārza. «Bieži vien vecākiem šķiet – jo ātrāk sāks bērnu attīstīt un vest uz pulciņiem, jo vairāk viņš dzīvē kaut ko sasniegs.
Taču pētījumi liecina par pretējo – jo bērnība ir mierīgāka un pirmie dzīves gadi pēc iespējas vairāk pavadīti viens pret vienu ar pieaugušo, jo bērns piedzīvo mazāk stresa un labāk attīstās.
Ja visa diena ir piepildīta ar aktivitātēm bērnudārzā un pulciņiem, mazajam neatliek laika mierīgi paspēlēties, kas ir galvenais uzdevums šajā vecumposmā.» Arī psiholoģe Kristiāna Kalniņa iesaka rūpīgi pārdomāt, vai bērndārzniekam nepieciešamas papildu nodarbības vakaros un brīvdienās.
«Ikdiena pirmskolā parasti ir ļoti piesātināta notikumiem un dažādām nodarbībām, būtībā bērnam tiek piedāvāts viss nodarbību spektrs – mūzika, sports, dažādas mākslas nodarbības. Turklāt bērnudārza ikdiena ir ļoti strukturēta, kas nozīmē, ka mazajam visu dienu jāspēj sekot noteiktai dienas kārtībai un noteikumiem, un tas ir pietiekami grūts darbs. Tādēļ īpaši svarīgi, ka atvēlam bērnam arī laiku brīvām rotaļām un aktivitātēm, ko bērns izvēlas pats,» uzsver psiholoģe.
Bērni savā attīstības tempā mēdz būt ļoti atšķirīgi, un viņu uzvedību, kā arī spējas mācīties un domāt ietekmē gan bioloģiskie, iedzimtie faktori, gan temperamenta īpatnības, arī vide, kurā viņi aug.
Psiholoģe Ginta Teivāne skaidro: «Ir vajadzīga telpa, vieta un atbilstošas rotaļlietas, ar ko bērnam spēlēties, darboties un rosināt jaunu prasmju apguvi. Ja runājas ar bērnu, lasa viņam priekšā, spēlējas, tad veidojas komunikācijas spējas, sociālās prasmes, kā arī prasmes fantazēt, plānot un paredzēt.» Ja vecāki ir gatavi ieguldīt laiku, būt aktīvi, ieinteresēti un darboties ar savu bērnu, šādas prasmes var apgūt arī mājās (piemēram, ja mazais sāk izrādīt interesi par burtiņiem, tad svarīgi, lai viņam ir pieejamas spēles, grāmatas ar burtiem un vecāks ir gatavs viņam palīdzēt tos apgūt).
Aktīvākam bērnam var noderēt papildu sporta nodarbības vai fiziskās aktivitātes kopā ar vecākiem, piemēram, pastaigas svaigā gaisā vai nodarbības baseinā.
«Ja bērnam ir izteikta interese par kādu sporta veidu (tētis vai mamma ar to nodarbojas, un mazais arī grib pamēģināt), bērnu var aizvest uz pulciņu un pavērot, kā viņam tas patīk un padodas. Ir bērni, kas ir fiziski labāk attīstīti, ekstraverti, vairāk vērsti uz āru vai patiešām visu laiku staigā pa māju dziedādami vai dejodami, tad kāpēc gan lai viņiem nepiedāvātu aiziet uz pulciņu?» jautā psiholoģe Līga Bernāte. Galvenais, lai bērns nav pārguris un nav stresa par to, ka izlaidīs kādu nodarbību, lai mazais dodas uz pulciņu ar prieku, nevis lielu satraukumu.
Pārāk liela slodze pulciņos
Nereti bērnam ir tāds nodarbību grafiks, ka aizņemts ir katrs vakars un bieži arī nedēļas nogale. Psiholoģe Līga Bernāte iesaka vecākiem padomāt, kā viņi justos bērna vietā, ja visa diena (parasti bērniem darbadiena ir garāka nekā vecākiem, jo viņus uz dārziņu aizved, pirms vecāki dodas uz darbu) jāpavada kopā ar 20 kolēģiem salīdzinoši mazā telpā, bet lielā troksnī un aktīvā darbībā, kad nevar, aiziet prom vai atpūsties, kad vēlas, un pēc šādas darbadienas vēl jādodas uz kādu pulciņu.
Cik vecāki paši pēc darba ir motivēti un grib iet uz kādu nodarbību?
Vecākiem jāspēj novērtēt, vai bērnam slodze nav pārāk liela. Ja, pārnākot mājās no pulciņa, bērns ir ļoti noguris vai, gluži pretēji, pārlieku aktīvs – tas nenozīmē, ka bērnam ir pārāk daudz enerģijas un vajag vēl kādas papildu aktivitātes. Šāda uzvedība liecina, ka ir pārāk daudz kairinājumu, bērna nervu sistēma ir tik uzvilkta, ka viņš vienkārši nespēj nomierināties.
«Ja bērnam sākas problēmas ar miegu, ir grūti no rīta pamosties, varbūt kaut kas sāk sāpēt, sākas nervu tiki vai histērijas, vecākiem ir jāizvērtē apkārtējie apstākļi un visa notikumu gaita kopumā. Un jāsaprot, vai nav pienācis laiks paņemt pauzi un no kāda pulciņa tomēr atteikties,» iesaka psiholoģe Līga Bernāte.
Krīze vai tiešām par grūtu?
Nereti, sākot apmeklēt jaunu pulciņu, mazais jau pēc pirmajām nodarbībām paziņo, ka ir pārāk grūti un viņš vairs iet negrib uz pulciņu. Kā vecākam saprast, vai tā ir tikai īslaicīga krīze, kas jāpalīdz pārvarēt, vai bērnam pulciņš patiešām nepatīk. Psiholoģe Līga Bernāte norāda, ka noteikti ir jāņem vērā, vai līdz šim bērnam ir bijis viegli uzsākt kaut ko jaunu un kāds pēc tam ir bijis viņa pašvērtējums.
«Protams, sākot kaut ko jaunu, var būt bailes un trauksme. Vecāki var mēģināt vienoties ar bērnu, ka pāris reižu vēl aizies, iedrošināt viņu un atbalstīt, aprunāties ar pulciņa vadītāju par to, kas bērnam varētu nepatikt, kā viņš uzvedas un jūtas pulciņā, varbūt mazais kaut ko nesaprot. Ja paiet zināms laiks un ir sajūta, ka bērnam jau būtu vajadzējis pierast pie pulciņa, taču mazais joprojām ļoti pretojas un var redzēt, ka pulciņā viņam tiešām nepatīk, uzskatu, ka pirmsskolas vecumā bērnu nevajag spiest iet uz pulciņu.
Šajā vecumā bērnam vēl nav jāizdara dzīves izvēle – vai viņš būs dziedātājs vai mākslinieks. Jāņem arī vērā, ka bērna intereses pieaugot var mainīties.
Varbūt sākumā meitenei bija sapnis kļūt par balerīnu (jo balerīnām ir smukas princešu kleitas!), bet, saprotot, cik liels darbs tajā ir jāiegulda, viņa vairs negrib iet uz nodarbībām. Arī tas vecākiem ir jāpieņem un jāsaprot,» ir pārliecināta psiholoģe. Vecākiem jābūt vērīgiem un gudriem, lai atšķirtu krīzi, mirkļa vājumu no tā, ka grūtības bērnam šķiet nepārvaramas.
