Kādēļ dzemdībās sāp?
Pastāv dažādas teorijas par sāpju iemesliem un to lomu dzemdībās, stāsta dūla Zīle Dāvidsone. Pastiprināti iedziļinoties un pētot šo jautājumu, par ticamākajām viņa atzinusi vairākas. Pirmo varētu dēvēt par anatomiski fizioloģisko teoriju, un tā saistīta ar dzemdes darbību. Proti, dzemde ir muskulis, kas dzemdību laikā intensīvi darbojas. Jebkurš muskulis pēc noteiktas slodzes sāk nogurt un sāpēt, tai skaitā dzemde. Dzemdību laikā dzemde veic milzīgu darbu, specifiski saraujoties un atslābstot, lai nodrošinātu bērniņa izstumšanu. No piepūles dzemdes muskulis ar laiku nogurst.
Esot izpētīts, ka dzemdību laikā dzemdes spēka kapacitāte ir 400 kontrakciju. (Pamēģini pietupties 400 reižu… Pēc kuras reizes tev sāks sāpēt kāju muskuļi?)
Otrs skaidrojums saistīts ar nepieciešamību dzemdētājai nokļūt līdz īpašajai vietai, kur bērniņš nāks pasaulē. Latvietēm senāk tā bija pirtiņa, tagad – stacionārs vai cita sievietes izvēlēta vieta. Sāpes ir progresējošas, sākumā gandrīz nemanāmas un, tām pieaugot, kalpo kā signāls – laiks domāt par došanos! Tās kļūst stiprākas pakāpeniski, dodot sievietei pietiekami daudz laika nokļūt izvēlētajā vietā. Vēl uz dzemdību sāpēm var raudzīties kā uz sadarbības valodu starp māmiņu un bērnu. Dzemdībās piedalās abi, turklāt bērns dzimstot veic sarežģītu ceļu, ar vairākām rotācijām dzemdību ceļos. Sievietes, kas ļaujas dzemdību procesam, var sajust, kā labāk iegrozīties, kā novietoties, pakustēties, lai atvieglotu dzimšanas procesu gan sev, gan bērniņam – cauri sāpju viļņiem instinktīvi iztulkojot bērna dotos impulsus un ziņas par progresu.
Vecmāte Līga Kalniņa stāsta, ka viņas pieredzē nav bijušas sievietes, kas dzemdētu pavisam bez sāpēm. Viņa uzskata, ka sāpes ir visām, bet ļoti atšķiras tas, kā tās tiek izdzīvotas.
Vienai izdodas viegli, citai – pavisam grūti. Arī Zīle Dāvidsone novērojusi, ka daļai sieviešu dzemdībās sāp tik ļoti, ka viņas to nevar izturēt, bet citas dzemdē eiforiski, sāpes gandrīz nejūtot. Kāpēc tā?
Citi lasa
Dzemdību sāpju anatomija
Dzemdību sāpes ir dažādas, tās atšķiras dzemdību sākumposmā un noslēgumā gan pēc rakstura, gan intensitātes, gan ilguma. Ir labi pirms gaidāmā notikuma par to raksturu un dinamiku uzzināt vairāk, lasot literatūru vai apmeklējot seminārus. Jo, kas ir izzināts, tas mazina trauksmes iespēju. Daba ir gudra un ir paredzējusi mehānismu, kā dzemdību sāpes padarīt panesamas vai pat nemanāmas. Dzemdību mehānismu darbina dažādi hormoni – oksitocīns, bēta endorfīni, prolaktīns, prostaglandīns, relaksīns u. c. Daži no tiem iedarbojas uz sievietes fizisko ķermeni, lai audi kļūtu elastīgāki, citiem ir duāla daba – tie gan nodrošina dzemdes kontrahēšanos (saraušanos), gan rada laimes un eiforijas izjūtu, ietinot dzemdētājas apziņu īpašā mākonītī.
Vecmāte Līga Kalniņa skaidro, ka laimes un atsāpinošie hormoni vieglāk izstrādājas tām sievietēm, kas kopumā dzīvē jūtas laimīgas, drošas, stipras, mīl sevi un gaidāmo bērniņu.
Savukārt, ja sieviete kādu iemeslu dēļ jūtas nedroši dzemdību laikā vai dzīvē kopumā, ja viņa ir uztraukusies, nobijusies par sevi vai par bērnu, rodas sasprindzinājums – izdalās stresa hormoni, kas dzemdības izvērš sāpīgā un mokošā procesā.
Kā mazināt sāpes
Dūla skaidro, ka sāpes palīdz mazināt atslābums – viegli iesakāms, bet ne tik viegli sasniedzams stāvoklis. Ar apzinātu darbu kultivējot sevī atslābumu, ķermenim ir iespēja labāk izstrādāt nepieciešamo hormonu daudzumu dzemdību harmoniskākai norisei. Atslābumu var vairot un līdz ar to mazināt sāpes, gan pareizi un pilnvērtīgi elpojot, gan ievērojot katram dzemdību posmam atbilstošākās pozas (ideāli – saskaņā ar sievietes ķermeniskajām sajūtām). Ir sievietes, kam ļoti palīdz atrašanās ūdenī, jo ūdenī ir citāda gravitācija. Citām dzemdētājām palīdz duša un tas, kā ūdens plūst pāri ķermenim, aizskalojot saspringumu. Tāpat muguras masāža, spiediens uz gurniem, akupresūra, homeopātija un aromterapija var būt veidi, kā vairot atslābināšanos. Katrai kaut kas cits. Daudzas dzemdētājas novērtē meditācijas un vizualizācijas spēku. Piemēram, var vizualizēt, kā bērniņš virzās cauri dzemdību ceļiem, kā līdzīgi ziedam atveras dzemdes kakls.Var iztēloties, ka atslābums ir kā ķīselis, kas izplūdis pa šķīvi.
Tāpat liela nozīme ir domu spēkam – var aprunāties gan ar savu ķermeni, gan bērniņu, var skaitīt afirmācijas, dungot mantras.
Jāsaprot, ka sāpju uztvere ir cieši saistīta ar bailēm. Bailes rada saspringumu, bet, kur saspringums, tur lielākas sāpes. Pieaugošās sāpes rada nākamo impulsu bailēm, tādējādi diezgan viegli ir iespējams iekļūt spriedzes aplī. Izvairīties no tā vai to pārraut – tas ir iespējams ar apziņas maiņu. No vienas puses, tas ir grūtāk, nekā mainīt objektīvos faktorus ārpus sevis, no otras – tā ir brīnišķīga iespēja dzemdībās piedzīvot neatkārtojamu personīgo izaugsmi. Vēl dūla aicina uz dzemdībām nenest līdzi lieku bagāžu – vecas, neizrunātas lietas, nepiepildītas gaidas un pretenzijas. Padomāt un laikus uzrakstīt dzemdību plānu, iepazīstināt ar to savu partneri, dūlu, vecmāti. Parūpēties par sevi un sagādāt sev līdzi to, kas var radīt mieru un atslābumu.