Nav viegli būt pilnas slodzes tētim…

Labdien redakcijā!
Oktobra numura tēmas ekspertu sarunā lasīju gan par tētiem, kas ņem bērnu kopšanas atvaļinājumu, gan par Raivi Balodi, kurš dalījās savā pieredzē. Un tas bija tieši man – padomāšanai, jo arī es esmu bērnu kopšanas atvaļinājumā. Un – nav viegli būt pilnas slodzes tētim – vēl ir maigi teikts.

Es teikšu – izvelk tā, ka maz neliekas.

Bērna kopšanas atvaļinājumu paņēmu, lai dzīvē kaut ko mainītu. Bija iestājies periods, kad viss ierastais liekas slikti – darbs, ikdiena, veselība. Arī sieva mudināja. Teica, ka pabarot mazuli varēs, jo viņa var strādāt visur, kur vien ir dators. Domāju ilgi, jo tomēr liekas, ka darbabiedri citādi skatās uz vīriešiem, kas iet bērnu kopšanas atvaļinājumos. Tas it kā oficiāli ir atļauts, bet man tomēr liekas, ka pārsvarā nedomā neko labu. Beigās izlēmu par un pat nodomāju – baigi forši, varēšu pieskatīt mazo, aiziet no darba, sākt savu biznesu.

Tagad, kad jau vairāk par pusgadu kopju bērnu, vairs tā nedomāju. Laika nav, it kā visu dienu kaut ko dari, bet nekas nav izdarīts. Piezvana mamma un prasa, ko esmu paveicis mājas būvniecībā (vēl nav līdz galam gatava mums māja), un es saku, ka neko, jo tā arī ir. Vai viņa ir aizmirsusi, kā pašai bija ar maziem bērniem?:) Kā tad ar mazu bērnu kaut ko var izdarīt? Sajūta, ka ne ar ko netiec galā – pat ar mājas tīrīšanu un ēst gatavošanu –, ir visu laiku. Turklāt bērna kopšana ir darbs, kas nekad nebeidzas. Katra jauna diena sākas tāpat kā iepriekšējā. Tagad liekas smieklīgi, ka bija man kaut kādi grandiozie plāni pirms tam. Sāku jau domāt, ka būs forši iet atpakaļ uz darbu – varēšu atpūsties!:)

Turieties, tēti un mammas, – bērna audzināšana ir grūtākais darbs pasaulē!
Triju bērnu tētis