Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā rīkoties vecākiem, kuri nolēmuši savu mazuli neizrādīt interneta plašumos, taču pamana, ka to dara kāds cits ģimenes loceklis, tuvs draugs vai pat svešinieks? Un ko par savu fotogrāfiju publicēšanu jau pieaugot teiks paši bērni, kuri saviem vecākiem nav devuši atļauju izrādīt sevi sociālajos tīklos?
“Izvērtējot, publicēt vai nepublicēt sava bērna fotogrāfijas internetā, vecākiem ir jāapzinās, ka vēlāk apzinātā vecumā bērns varētu nevēlēties, ka viņa fotogrāfijas vai citi personas dati ir pieejami sociālajos tīklos. Bērna fotogrāfiju publicēšana nākotnē var izraisīt problēmas personiskajā un profesionālajā dzīvē. Tā kā lēmums par bērna fotogrāfiju publicēšanu internetā ir bērna vecāku pārziņā, tas jārespektē arī pārējiem pieaugušajiem bērna kontaktpersonu lokā,” norāda Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.
Viņa atklāj, ka Datu valsts inspekcijā līdz šim vēl nav saņemts iesniegums, kur bērns lūgtu palīdzēt atbrīvoties no publikācijām, ko, iespējams, veikuši viņa ģimenes locekļi.
Citi lasa
Taču jau pavisam drīz pieaugs paaudze, kas ir plaši “atrādīta” sociālajos tīklos, un paredzams, ka parādīsies jauna tendence, bērniem prasot dzēst savus attēlus.
Par personas datu apstrādi sociālās tīklošanas vietnē atbild arī vietnes administrācija, un pareizi būtu, ja katras šādas vietnes privātuma vai datu apstrādes politikā būtu aprakstīts, kā personai rīkoties gadījumos, kad personas dati, iespējams, apstrādāti nelikumīgi. Taču daži galvenie principi palīdzēs izvairīties no pārpratumiem un nepatīkamām situācijām.
Bērna piekrišana nav pamatojums attēlu publicēšanai
Arī bērnu datus, tāpat kā jebkuras fiziskas personas datus, var apstrādāt komerciālos nolūkos vai nodrošinot citas personas leģitīmās intereses. Šādos gadījumos datu apstrādei ir jāatbilst visām noteiktajām prasībām, un šādu datu apstrādi var veikt skola vai komersants. Kā tad ar visiem pārējiem? Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu bērniem pienākas īpaša personas datu aizsardzība, jo sevišķi, lai veidotu personu vai lietotāju profilus sociālajos tīklos.
“Personas piekrišana ir viens no pamatojumiem, lai fotogrāfiju vai videoierakstu publicēšana sociālās tīklošanas vietnēs būtu atļauta. Taču jāņem vērā, ka nepilngadīgu bērnu piekrišanu nevar uzskatīt par likumisku pamatojumu, jo saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu bērna likumiskie pārstāvji ir vecāki, un viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.
Tātad vecāki arī pārstāv savus nepilngadīgos bērnus datu aizsardzības jomā, un bērna personas dati atrodas vecāku kontrolē.
Vienkāršoti runājot, ja pajautāsi radu vai draugu bērnam, vai drīksti publicēt viņa attēlu, ar to nepietiks pat pozitīvas atbildes gadījumā. Bez bērna vecāku atļaujas to nedrīkst darīt.
Kāpēc drīkst dalīties ar bērna bildēm ģimenes grupā, bet ne Facebook?
Bērna vecāki vai citi ģimenes locekļi var dalīties ar bērna attēliem savas sociālās grupas ietvaros, piemēram, WhatsApp slēgtajā ģimenes grupā. Taču attēlu publiskošana sociālajos tīklos var novest pie nepatīkamām sekām.
Šī gada maijā Nīderlandē tiesa izšķīrusi civilstrīdu starp kādu vecmāmiņu un viņas nepilngadīgo mazbērnu māti, jo vecmāmiņa bez bērnu vecāku piekrišanas sociālajos tīklos bija publicējusi vairākas mazbērnu fotogrāfijas. Vecmāmiņa atteicās tās dzēst no sociālajiem tīkliem arī pēc bērnu mātes vairākkārt izteikta pieprasījuma. Tiesa lēma, ka mazbērnu fotogrāfiju publicēšana bez vecāku piekrišanas ir nelikumīga, un uzdeva vecmāmiņai dzēst no sociālās tīklošanas vietnēm tur ievietotās mazbērnu fotogrāfijas.
Kādēļ arī vecākiem divreiz jāpadomā, pirms publicēt bērna fotogrāfiju?
Gan vecākiem, gan sociālās tīklošanas vietņu lietotājiem būtu jāņem vērā, ka internetā publicētās fotogrāfijas veido personas digitālo vēsturi. Bērna intereses var tikt potenciāli aizskartas situācijā, kad, bērnam pieaugot, atsevišķas internetā ievietotās un publiski pieejamās fotogrāfijas var šķist pārāk personīgas un nepiemērotas izplatīšanai. Piemēram, kails bērns, bērns jocīgā tērpā, bērns ar grimasē savilktu seju.
Digitālajai vēsturei savukārt ir aizvien pieaugoša loma dažādos dzīves aspektos, piemēram, darba meklējumos.
Tāpat, publicējot bērna fotogrāfijas ar atzīmētu vārdu un ģeogrāfisko atrašanās vietu, negribot iespējams apdraudēt bērna fizisko un ģimenes ekonomisko drošību. Šādi tu sniedz noziedzniekiem informāciju par ģimenes paradumiem, uzturēšanās vietām, mājokli un tā drošību utt. Bērnu fotoattēli, kas publiski pieejami sociālās tīklošanas vietnēs, var tikt izmantoti arī dzimumnoziedznieku seksuālajiem mērķiem.
Noteikumi attiecas arī uz bērniem
Atsevišķs jautājums – kā rīkoties, kad bērna attēlu publisko viņa vienaudži bērna paziņu lokā.
Protams, bērniem augot, saskarsme ar vienaudžiem ir aktuāla, arī digitālajā vidē. Aizliegt bērnam iesaistīties sarunās ar draugiem vai dalīties ar attēliem sociālo tīklu grupās nav risinājums, taču svarīgi iemācīt, ka jebkurš attēls paliks internetā uz visiem laikiem. Tāpēc bērnam jāiemācās nedalīties ar attēliem, kurus viņš negribētu publiskot visiem, kā arī nedarīt otram to, ko nevēlas, lai nodarītu pašam.
Ja ļoti gribas padalīties ar labāko draugu, labāk attēlu parādīt savā telefonā, nevis pārsūtīt.
Ja nākas saskarties ar situāciju, kad kāds cits publicējis neglaimojošu bērna fotogrāfiju, viņam ir tiesības vērsties pie attēla publicētāja un lūgt attēlu dzēst, taču, ja tas nelīdz, jāvēršas pie sociālo tīklu administrācijas. Sociālo tīklu vietnes piedāvā iespēju pie katra publicētā raksta, attēla un citas informācijas, kas satur personas datus, izvēlēties “Report” jeb “Ziņot”, lai sociālā tīkla administrācijai nodotu ziņu, ka šim attēlam šeit nevajadzētu atrasties.
Datu valsts inspekcija aicina bērnus ielūkoties https://drossinternets.lv/ , kur atrodami vērtīgi padomi drošākai interneta lietošanai.
